DŽERALDS DARELS - NOENKUROTAIS ŠĶIRSTS

Vispirms atzīmējām visus rekvizītus, kas būs nepiecie­šami, galveno procedūru un mediķi, kas operācijā pie­dalīsies:

ZEMIENES GORILLU PĀRVIETOŠANA NO VECĀS MĪTNES UZ JAUNU

1972. gada 29. februāris. N'Pongo M1+ Nendija M2+

Priekšdarbi un ekipējums pārvietošanai.

Divas nestuves (palūgtas no Sv. Džona slimnī­cas ātrās palīdzības brigādes).

Divas segas.

30 pēdu gara virve.

Svari (palūgti no Dzīvnieku patversmes).

Skābekļa balons.

Smalkas ēveļskaidas (jaunajā mītnē abām go­rillām zem nārām sagatavota ēveļskaidu miga).

Mērlente.

Jaunās mītnes guļamtelpa pārbaudīta un atzīta par sagatavotu gorillu uzņemšanai. Temperatūra migā 65—68 grādi (F). Abas nāras siltas. Slīddurvis darbojas.

Operāciju uzraudzīs Karaliskās veterināru aso­ciācijas loceklis misters T. B. Begs un praktizējošs veterinārterapeits.

Paredzēts abus dzīvniekus sīki izmeklēt, ieskaitot zobu pārbaudi.

Noņemt katram dzīvniekam asins paraugu ana­līzei.

Abus dzīvniekus nosvērt un izmērīt.

Piedalās policijas seržants Maklintons un pirkstu nospiedumu eksperts, lai noņemtu katram dzīvnie­kam trīs labās rokas pirkstu nospiedumu komplek­tus. Šo informāciju nosūtīs uz Frankfurti institūtam, kurā atrodas Starptautiskā gorillu ciltsgrāmata, kā arī izmantos salīdzināšanai.

Dokumentēt un fotografēt visu pārvietošanas no­risi.

Pulksten 14.20 zīdītāju apakšējo mītni slēdz pub­likai.

Dzīvnieku pārvietošana.

Tiklīdz abas gorillas būs anestezētas, lai varētu sākt pārvietošanu, viss notiks šādā secībā:

Dzīvniekus pa vienam iznes un nogulda uz nestuvēm, kas atrodas zīdītāju mītnes gaitenī.

Pēc tam gorillu līdz kaklam apsedz un ar virvi piesien pie nestuvēm.

Turpat zīdītāju mītnē abas gorillas nosver.

N'Pongo nolemts nogādāt uz mītni Nr. 1 (zie­meļpusē), bet Nendiju uz mītni Nr. 2 (dienvidpusē).

Asins paraugus un pirkstu nospiedumus pare­dzēts noņemt jaunajā mītnē, galveno uzmanību pie­vēršot iespējami ātrai dzīvnieku pārvietošanai.

Gorillas turamas atsevišķi, neļaujot tām ieiet kopējā telpā, līdz viņu stāvoklis nebūs pilnīgi nor­malizējies.

Piedalās šādi zooloģiskā dārza darbinieki: Dž. Mo- linsons, Dž. Melets, K. Bloksems, P. Kofijs, D. Rior- dans, Dž. Ašers-Smits.

14.30. Katram dzīvniekam orāli iedod 300 mg ser- nilāna (fenciklidīna). Norādītais anestēzijas līdzeklis iejaukts piena, medus un Bu vitamīna maisījumā.

Sīkāka informācija uz atsevišķas kartītes katram dzīvniekam. N'Pongo 4. lapā, Ml. Nendija — 4. lapā, M2.

Tad mēs gorillas anestezējam. No piezīmēm redzams, ka dzīvnieku izturēšanās ir atšķirīga. Sie lakoniskie un precīzie pieraksti, protams, neatspoguļo to, ka mums vi­siem (gluži nezinātniski runājot) sirds kāpa pa muti laukā, kaut gan mēs centāmies izskatīties tik mierīgi un vienaldzīgi, it kā diendienā pārvadātu gorillas no vienas vietas uz otru. Vissvarīgākais šajā akcijā bija tas, ka mums tie nebija parasti dzīvnieki; tie bija mūsu draugi, kurus neparko nevēlējāmies zaudēt.

11972. gada 29. februāris

PĀRVIETOŠANA uz jaunu mītni

N'Pongo Ml. 4. lapa

Pl. 14.30. N'Pongo iebaro sernilānu. 14.31. Abi dzīvnieki ļoti uztraucas, kad nesaņem barību. 14.45. Dzīvnieki šķiet nomierinājušies. 14.46. N'Pongo uzraušas uz lāvas mazliet smagnējāk nekā parasti. 14.52. N'Pongo skatiens kļūst miegains. 14.55. N'Pongo sāk uz lāviņas klanīties. 14.55'/2. N'Pongo, kas stāvējusi uz visām četrām, apsēžas, galva šļaugani nokarājas. 14.56. Ļoti grīļīga. 14.58. N'Pongo saļimst guļus, ļoti grīļīgi atkal apsēžas. 15.01. Saļimst uz grīdas. 15.02. Zaudē samaņu, seja pret grīdu, pakaļkājas viegli ieliektas zem ķermeņa. 15.03. Nendija pieskrien un iesit N'Pongo pa mu­guru. N'Pongo tikai mazliet sakustas. 15.05. Nendija iesit vēlreiz. N'Pongo nereaģē. Pēc 15.05 N'Pongo vairs nereaģē. Nemaņa ilgst 35 minūtes.

Otrdiena, 29. februāris PĀRVIETOŠANAS TURPINĀJUMS Nendija M2

Pl. 14.30. Nendijai iebaro sernilānu^ 14.31. Abas gorillas ļoti uztraucas, kad nesaņem barību. 14.45. Gorillas kļūst rāmākas. 14.50. Nendijai skatiens ap­miglojas, acis mazliet iekritušas. 14.5572- Nendija ļoti satraukta, pieskrien pie slīddurvīm un sāk pa tām dauzīt. 14.56. Nendija, joprojām ļoti satraukta, nostājas draudošā pozā, tad atkal pieskrien pie durvīm un dauza tās. 14.57. Nendija sāk stipri sie­kaloties. 14.59. Nendija satraukta, draudošā pozā. 15.03. Pieskrien pie N'Pongo un tai iesit. 15.05. Vēl­reiz iesit N'Pongo. N'Pongo nereaģē. 15.06. Nendija mazliet grīļojas, tomēr liekas būt pie pilnas apziņas un spēkiem. 15.07. Uztraukums atslābst, aktivitāte kļūst vājāka. 15.07'/2. Nendija nožāvājas, tomēr vēl turas uz visām četrām, atbalstījusi dibenu pret sienu. 15.08. Galva nokaras, ķermenis grīļojas. 15.09. Nendija apsēžas. 15.10. Aizver acis. 15.11. Nendija pašļūc pāris soļu uz priekšu, tad saļimst tādā pašā stāvoklī kā N'Pongo. 15.12. Nendija pa­ceļ galvu, kas tūliņ atkal noslīgst atpakaļ. Pēc 15.12 Nendija vairs nekustas. Nemaņa ilgst 42 minūtes.

Tiklīdz abas gorillas bija zaudējušas samaņu, mēs steigšus sākām rīkoties. Krātiņā nolika nestuves un pie­sēja pie tām abas gorillas. Zīdītāju mītnes gaitenī viņas nosvēra. Jaunajā mītnē abas izmērīja, noņēma uztriepes, asins paraugus un pirkstu nospiedumus, pārbaudīja zobus. Neviens no mums par to gan neieminējās, tomēr man šķiet, mums visiem, lai arī sapratām, ka tas, ko darām, ir nepieciešams, bija ļoti nepatīkami redzēt dzīvniekus, kurus tik labi pazinām (vienmēr jautrus, možus, saprā­tīgus), guļam nevarīgus un šļauganus, bet pa to laiku cilvēki atpleta viņiem muti, ņēma uztriepes un asinis no vēnas. Mums likās, ka ielaužamies viņu personiskajā dzīvē, graujam viņu cieņu, un mēs bijām priecīgi, ka pēc atmošanās viņi par to visu nekā nezinās. Citiem vārdiem

sakot, mūsu jūtas bija antropomorfiskas un pilnīgi nezi­nātniskas.

Gorillas tika ievīstītas segās, un procesija devās ārā no zīdītāju mītnes, saudzīgi nesot dārgo nešļavu; mēs droši vien izskatījāmies kā satrauktu cilvēku pulciņš, kas pēc briesmīgas katastrofas iznes vienīgos pie dzīvības paliku­šos. Gorillas gādīgi apguldīja bagātīgi izklātos salmos (atšķirtas vienu no otras, tomēr pietiekami tuvu, lai vi­ņas, atžirgstot no nemaņas, varētu viena otru redzēt), un mēs, sastājušies apkārt, gaidījām atmošanos. Šis brīdis varbūt bija vissatraucošākais, jo tikai tagad redzēsim, vai gorillas pēc anestēzijas pamodīsies sveikas un ve­selas.

Un arī tagad klīniskie novērojumi ne mazākā mērā ' neatspoguļoja mūsu noskaņojumu. Mēs smēķējām, izdzē­rām daudz kafijas, piespiedām sevi diskutēt par krīzes stāvokli pasaulē, taču drīz vien samērā nesakarīgās runas pārtrūka un dzirdama bija vienīgi mūsu pacientu dziļā, gārdzošā elpa. Mēs visi vēl atcerējāmies, kā mazulīte N'Pongo ieradās pie mums: maziņa, apaļa, melna kā og­līte, mute savilkta pastāvīga smaida urskulī. Viņa jau no paša sākuma mierīgu prātu noticēja, ka visi cilvēki viņai ir draugi. Atcerējāmies arī Nendijas ierašanos: viņa pret cilvēkiem izturējās ar nepatiku un neuzticību, un mačetes iešķeltā garā rēta šķērsām pāri visai galvai bija nepār­protams izskaidrojums viņas neuzticībai; atcerējāmies, kā mēs ar bezgalīgu pacietību turpmākajos gados ieka­rojām viņas uzticību un kā par to priecājāmies. Mēs pa­zinām abas gorillas kopš tiem laikiem, kad tās vēl bija pavisam maziņas, tādēļ nespējām izjust zinātnieku salto atšķirtību.