Džeralds Darels - Mātes izprecināšana

Ursula! - viņš iesaucās. - Mans dārgais bērns, cik dievišķīgi tevi redzēt!

Viņš šķīsti noskūpstīja Ursulu uz vaiga.

Tas ir Džerijs, - Ursula iepazīstināja.

Džerijs - kāds pievilcīgs vārds un kāds pievilcīgs cilvēks! - cienīgtēvs teica, mirkšķinādams man ar acīm. - Tu esi laimīga, laimīga meitene. Bet, lūdzami, nāciet iekšā! Ienāciet manā pieti­cīgajā miteklī.

Viņa pieticīgais miteklis sastāvēja no divām istabām; viena bija sadalīta mazā virtuvītē un dušas telpā, otra bija vienlaikus dzīvojamā un guļamistaba, mēbelēta ar diviem smagnējiem krēs­liem, nodilušu paklāju, šauru dīvānu - un zem tā, man par sa­jūsmu, atradās milzīgs Viktorijas laikmeta naktspods, gaumīgi dekorēts ar atraitnīšu un neaizmirstulīšu virtenēm. Palūkojies ārā pa logu, es redzēju, ka pa to atklājas jauks skats uz mazu parku ar platānām, pavasara puķu dobēm, pīļu dīķi un soliem, kur at­pūsties.

Ursula pa vienai vien vilka laukā savas dāvanas, un par katru no tām cienīgtēvs jūsmoja arvien vairāk un asaraināk. Visbeidzot Ursula sajauca īpaši lielu porciju vodkas ar toniku, pacēla The Times malu un ielēja to Mozus dzeramajā trauciņā. Viņa brīdi nogaidīja un tad kā burvju mākslinieks, kas demonstrē triku, norāva The Times un atklāja cienīgtēva pārsteigtajam skatienam slāpes veldzējošo Mozu.

Papagailis! - cienīgtēvs noelsās. - Ak, es vienmēr esmu gribējis papagaili! Vai viņš runā?

Atbildes vietā Mozus atrāvās no dievišķā krievu dzēriena un cieši pavērās uz cienīgtēvu Pendžu.

Sveiks, vecais homiķi! - Mozus teica un no jauna pievērsās savam uzdevumam - dzert, kamēr krīt. Cienīgtēvs Pendžs smējās, smējās un smējās, līdz apraudājās.

Ak, mana dārgā Ursula, tu nebūtu varējusi man uzdāvināt neko labāku! - viņš klaigāja.

Jauki, - Ursula teica, acīm redzami iepriecināta, - tu teici, ka vēlies kādu, ar ko parunāt.

Tu esi svētā, mana dārgā, īsta svētā! - cienīgtēvs apgalvoja. Es nežēlīgi nodomāju - ja viņam būtu nācies ciest tā, kā cietu es kopš brīža, kad šorīt satiku Ursulu stacijā, viņš varētu gan būt citās domās par viņas svētību. Mēs brīdi patērzējām un iedzērām viskiju (viņš uzstāja, ka vajag atraut vienu pudeli vaļā) no glāzes, iesprāgušas tases un skārda krūzītes, tad devāmies prom.

Pārējās divas dienas bija svētlaimīgas. Londona tai laikā bija brīnišķīga pilsēta, kaut arī kara izpostīta. Atrasties šeit pavasarī kopā ar apburošu draudzenīti bija katra jauna vīrieša sapnis, taču tikai daži to sasniedza. Es atgriezos Bornmutā pilnīgi apmierināts.

Pēc desmit dienām iezvanījās telefons.

Dārgum, tā esmu es, Ursula.

Kā tev klājas, sirsniņ? - es jautāju bez kādām ļaunām no­jautām.

Ak, pavisam labi. Bet, dārgum, es gribu, lai tu kaut ko izdari manā labā, - vai izdarīsi? Tas ir šausmīgi, šausmīgi svarīgi! Lū­dzu, piekriti, dārgum, un tad es pateikšu, kas tas ir. Apsoli?

Uz to bridi man jau vajadzēja Ursulu pazīt.

Protams, - es teicu, iztēlodamies kādu nenozīmīgu uzde­vumu.

Nu tad, - viņa lēni iesāka, - vai tu atceries Mozu?

Man sametās aukstas kājas.

Nē! - es kliedzu klausulē. - Nē! Es negrasos atkal saistīties ar to nolādēto putnu. Nē, nē, nē!

Nevajag lādēties, dārgum, - Ursula aizrādīja, - un, lai nu kā, tu jau apsolīji, tā ka tev tas jādara. Ļauj man pastāstīt, kas noticis. Pendžijs ir cietumā.

Cietumā? Par ko?

Zini, es baidos, ka zināmā mērā tā ir Mozus vaina, - viņa atbildēja. - Redzi, Pendžijs mēdzis ņemt viņu ar visu būri līdzi ārā uz to jauko, mazo parku un tur sēdēt uz sola. Un tad Mozus sācis runāt, un visi pusaudži pulcējušies apkārt.

Es novaidējos.

Un tad Pendžijs mēdzis jautāt vienam no puišiem, vai tas nevēloties redzēt, kā papagailis vingro, un zēns, protams, piekri­tis. Tad Pendžijs teicis, ka viņam jānākot līdzi uz dzīvokli, jo papagaili nevarot te laist laukā no būra, lai neaizlido. Tad zēns gājis Pendžijam līdzi uz dzīvokli. Un tu vari iedomāties, kas tad noticis.

Pārāk skaidri, - es teicu. - Cik viņš dabūjis?

Pusotra gada, - Ursula atbildēja. - Un, dārgum, es esmu tik sabēdājusies par nabaga Pendžiju, bet es raizējos arī par nabaga Mozu! Viņam nav neviena, ar ko parunāt, neviena, kas viņu mīlētu un barotu, un dzirdītu ar vodku. Mājas saimniece teica, ka nepaturēs Mozu ne mirkli ilgāk, jo tā papagaiļa valoda esot tik neķītra, ka mulsinot viņas vīru.

Kas ir viņas vīrs? Bīskaps?

Ostas strādnieks, ja nemaldos, - Ursula teica, - bet par to nav mūsu stāsts. Mozu vajag glābt, un tas ir tavs uzdevums.

Nē, paklausies… - es iesāku.

Dārgum, tu apsolīji, un, ja tu lauzīsi savu solījumu, es nekad ar tevi vairs nerunāšu. Es aizbrauktu pati, bet es nevaru, jo orga­nizēju svinības.

Es nopūtos.

Labi, es aizbraukšu, - es teicu, - bet tā ir pēdējā reize, kad es tev jebko apsolu.

Dārgum, es tevi mīlu līdz neprātam! Tu esi visbrīnišķīgākais cilvēks, kādu es pazīstu.

Es esmu vismuļķīgākais cilvēks, kādu tu pazīsti, - es atteicu.

Tā nu es aizbraucu. Brauciens vilcienā kopā ar Mozu bija

drudžains. Es biju aizmirsis vodku, tā ka Mozus klaigāja pilnā balsī - tik skaļi, ka vilciena sargs, pārliecināts metodists, izsauca policiju, kas mani sagaidīja Bornmutas Centrālajā stacijā. Bija gara izskaidrošanās, bet es pamanījos dabūt mazliet vodkas no res­torānvagona; kamēr es strīdējos ar sargu un policistu, Mozus malkoja savu dievišķo nektāru tik ātri, cik ātri es spēju ieliet. Klusībā domāju - nez, cik daudz alkohola vajag, lai nobeigtu vienu papagaili, - un cerēju, ka esmu nopircis pietiekami.

TOC \o "1-3" \h \z Esmeralda 7

Freds jeb dienvidu tveices pieskāriens 28

Pelnītā atpūta 45

Mātes izprecināšana 65

Ludvigs 97

Zvērinātie 128

Mis Būtas-Vaičerlijas drēbes 148

Papagailis pāteram 183

VAI ESAT DZIRDĒJUŠI PAR DŽERSIJAS BRĪVAS DABAS AIZSARDZĪBAS TRESTU?

Džeralda Darela īpašais aicinājums

Ja manu grāmatu lasīšana jums sagādājusi prieku, es gribētu norādīt, ka šīs grāmatas nekad nebūtu uzrakstītas, ja pasaulē nebūtu savvaļas dabas. Šobrīd daudzi dzīvnieki pasaulē ir ārkārtīgi bezcerīgā stāvoklī, un tie uz visiem laikiem pazudīs no zemes, ja viņiem nepalīdzēs. Esmu centies darīt visu, kas manos spēkos, un vēlos, lai jūs man palīdzētu. Ja jums sagādājušas prieku manas grā­matas, ja mani aprakstītie dzīvnieki jūs ieinteresējuši un uzjautrinājuši, lūdzu pievienojieties manam trestam un palīdziet šajā pasākumā, kas, es ticu, ir aug­stākajā mērā svarīgs un neatliekams.

Mums nepieciešama nauda, lai radītu ideālus apstākļus dzīvnieku kolonijām, kuras mēs izveidosim, …lai radītu zinātniskas laboratorijas, kurās dzīvniekus varētu rūpīgi pētīt, …lai paplašinātu un daudzveidotu Veterināro nodaļu, kurā dzīvnieki saņemtu vislabāko aprūpi.

lūs allaž esat mani atbalstījuši kā rakstnieku, kurš raksta par brīvo dabu. Lūdzu atbalstiet arī manus pūliņus to saglabāt.

Jersey Wildlife Preservation Trust

Les Augrēs Manor, Trinity, Jersey, Channel Islands.

Hon. Director: Gerald Durrell

Please send me details of how I may become a member of the Trust.

NAME (Block letters) ADDRESS

1 Vadāms reaktīvais šāviņš franču juras flotē.

' Losandželosa - Los angeles- eņģeļu pilsēta (spāņu vai.).

1 Delight- sajūsma, prieks (angļu vai.).

1 Dago- (no spāņu Diego) nievājošs itāļu vai spāņu izcelsmes cilvēka apzīmējums.