Džeralds Darels - Mātes izprecināšana

Sebastjan, - es teicu, - lūdzu, atnesiet kundzei sauso martīni un man pašam lielu glāzi skotu viskija ar perjē. Ak jā, un, ja jums ir krājumā velnarutks, atnesiet vienu biķeri papagailim.

Viņš palocījās un atvilka krēslu, manu vaimanu avotam pie­nākot pie galdiņa.

Sveiks, dārgum! - viņa sauca. - Vai tu nepriecājies, ka esmu ieradusies tik agri?

Jūs abi esat ieradušies agri, - es draudoši piezīmēju. Viņa vainīgi satrūkās.

Ak, tātad tu jau pamanīji Mozu? - viņa tēlotā jautrībā teica.

Būtu nedaudz sarežģīti viņu nepamanīt, - es kodīgi atteicu. - Abu manu rūpīgi nospodrināto kurpju purngali ir, pie velna, noskrāpēti gar viņa sasodīto būri, un mana kreisā kurpe strauji pildās ar smiltīm un kaut ko tādu, kam, saskaņā ar manām iero­bežotajām zināšanām dārzkopībā, vajadzētu būt saulespuķu sēk­lām. Vai arī, protams, tie varētu būt mēsli. Vai drīkstu jautāt, kāpēc gan mums jādalās savā maltītē ar Mozu?

Ak, dārgum, nekļūsti nu nikns uz mani! Es neciešu, kad tu niknojies un sāc rēkt un šņākt kā buņņu Ahillejs.

Atilla, - es izlaboju. Es biju pārāk nomākts, lai izlabotu "buņņus". Ursula paskatījās uz mani, un viņas acis pieplūda asa­rām. Divas milzīgas asaras, spožas kā meteori, ritēja lejup pa viņas vaigiem.

Dārgum, - viņa čukstēja, - man ir klājies briesmīgi, tāpēc, lūdzu, neesi tik nežēlīgs pret mani! - Es tikko grasījos atmaigt, kad viņa piebilda: - Un pret nabaga Mozu.

Šajā brīdī tika atnesti dzērieni, un tas sekmīgi atturēja mani no izteikšanās, ko es domāju par "nabaga Mozu". Vēsi klusēdams, es pacēlu glāzi uz Ursulas veselību, kamēr viņa ļāva vēl divām neti­cami lielām asarām izplūst no saviem avotiem "vīriešiem neiz­mērojamā dziļumā" un noritēt pār vaigiem. Tajā brīdī, pirms mana sirds paguva izkust šajā jūtu izpaudumā, kurš, es skaidri zināju, nebija īsts, parādījās Sebastjans ar ēdienu un vīnu kartēm.

Ser, kundze, - viņš teica, viegli palocīdamies, - mums šodien ir daži diezgan labi piedāvājumi. Grilētās jēra nieres ir lieliskas, austeres Rokfellera gaumē - īpaši lielas un sulīgas…

Vai jums ir kāds cepts papagailis? - es apjautājos. - Vislabāk Rietumāfrikas pelēkais.

Ursula nikni pavērās manī.

Cilvēki neēd papagaiļus, - viņa teica.

Ēd gan - rietumafrikāņi, - es atteicu.

Attiecībā uz jūsu jautājumu, ser, - Sebastjans samierinoši teica, - ceptu papagaiļu mums nav. Mums ticis stāstīts, ka tie esot sīksti un grūti sagremojami, un nelaimīgā kārtā izraisot runāšanu miegā.

Mēs abi pasmējāmies, un miers bija atjaunots.

Un nu pastāsti man, kāpēc es ēdu pusdienas "Dorčesterā" kopā ar radījumu, kuru mans draugs taksometra šoferis nosauca par pornogrāfisku papagaili! - es ierosināju.

jā, dārgum, es viņu bez grūtībām iedabūju savā istabā, kaut arī man nācās iedot nesējam nenormāli lielu dzeramnaudu, jo Mozus viņu nosauca par… nu jā, nav svarīgi. Lai nu kā, es gri­bēju iziet un mazliet iepirkties, nopirkt dažas lietas, ko biju pie­mirsusi paņemt līdzi, un arī augļus Mozum. Tad es ievēroju, ka nabaga Mozus dzeramais trauciņš ir tukšs un ka viņš ir nepār­protami izslāpis, tāpēc ielēju viņam vodku ar toniku no guļam­istabas ledusskapja…

Ko tu viņam ielēji? - es viņu neticīgi pārtraucu.

Vodku ar toniku, dārgum! Zini, to krievu dzērienu, ko mē­dza lietot valgie jūrnieki1. Tas jūrnieks, no kura es Mozu nopirku, teica, ka viņš neko citu nedzerot. Ak, nabadziņš laikam bija bei­dzies nost aiz slāpēm, jo viņš to burtiski izrāva vienā malkā! Tad viņš iegrima tādā kā snaudā.

Tas mani nepārsteidz, - es piezīmēju.

Tad es ielēju viņam vēl, ja gadījumā viņš pamostos un atkal sajustu slāpes…

' Teksta — the Vulgar boatmen, kas Ursulas valoda nozīmē the Volga boatmen — Volgas laivinieki (resp., strūdzinieki).

Vēl vienu? Sirsniņ, tu laikam esi jukusi.

Bet kāpēc gan? - Ursula neizpratnē jautāja. - Es gribēju teikt, man vodka negaršo, bet tas taču nav iemesls, kāpēc viņš nevarētu to dzert. Galu galā, es nesaprotu, kāpēc man vajadzētu rīkoties kā tiem nealkoholiķiem, kuri stāsta cilvēkiem, kas tiem būtu jādara.

Taisnība, - es teicu.

Tieši tādas lietas noved pie noziegumiem, - viņa noslēpu­maini paskaidroja, - šī iejaukšanās cilvēku pilsoniskajās tiesībās un to padarīšana par nepilsoniskām.

Un kas notika pēc tam, kad tu biji viņu pielējusi? - es ap­jautājos.

Pielējusi? Ko tas nozīmē? - viņa jautāja.

Tas ir amerikāņu izteiciens. Tas nozīmē, ka esi kādu piepil­dījusi tik pilnu, ka jāsien ciet.

Bet man nevajadzēja viņu siet ciet, - Ursula triumfējoši teica. - Viņš novēlās uz būra grīdas. Tas mani šokēja. Es domāju, ka viņš ir miris, līdz sadzirdēju to krācam.

Un pēc tam? - es jautāju, pret savu gribu ieinteresēts.

Pēc tam es aizgāju uz "Fortnuma un Meisona" veikalu no­pirkt viņam ēdamo.

Uz "Fortnumu un Meisonu"? Kāpēc ne uz kādu no mazajām augļu bodītēm turpat netālu šķērsielā?

Ko, un lai mani redz ieejam "Kleridža" viesnīcā, stiepjot veselu kaudzi papīra turzu? Dārgum, esi jel prātīgs!

Tev nebija nekas pretī, ka tevi redz ieejam "Kleridža" vies­nīcā, stiepjot misiņa būri ar papagaili, kurš dzied neķītras dzies­mas, - es piezīmēju.

Bet tas ir pavisam kas cits, dārgum, tas ir putnsl Tu zini - visi angļi mīl dzīvniekus.

Varu derēt, ka Mozus viņiem būtu izņēmums, - es teicu. - Lai nu kā, turpini. Ko tu nopirki "Fortnumā"?

Tur, protams, bija pārdošanā augļi un rieksti, un es viņam nopirku lielu kasti liķiera konfekšu, jo zināju, ka viņam tās garšos. Bet tu zini, dārgum, cik ļoti "Fortnums" lepojas, ka viņiem esot pilnīgi viss uz pasaules?

Tā viņi saka, - es piekritu.

Bet es viņus pieķēru! Viņiem nebija divu lietu, kuras, kā jūrnieks teica, Mozum īpaši tīkot, - viņa teica.

Un kas tās ir?

Jūrnieks teica, viņš vienmēr jūsmojot par apaļpupiņiem un Bristoles kārumiem1.

Ja tajā mirklī es spētu tikt klāt tam jautrajam jūrniekam, viņa dzīvība būtu lielās briesmās.

-Un?

Nu, viņi teica, ka apaļpupiņiem neesot medību sezona. Es nemaz nezināju, ka apaļpupiņiem ir īpaša medību sezona. Kaut gan, ja tā padomā, visi tie mazie caurumiņi tajos noteikti ceļas no tā, ka uz nabaga radībiņām šauj, laikam tāpat kā uz rubeņiem.

Un tā otra lieta?

Zini, es domāju, tas vīrs īsti nesaprata, ko es gribu, jo viņš mani nosūtīja uz apakšveļas nodaļu.

Un kas notika tālāk?

Es paņēmu taksometru un braucu atpakaļ uz viesnīcu. Jautāju šoferim, vai viņš nezina, kur es varu atrast apaļpupiņus un Bristoles kārumus, un viņš sacīja, ka vienīgie viņam zināmie piederot viņa sievai un viņa esot tiem ļoti pieķērusies. Es jautāju, kur viņa tos ņēmusi, un viņš teica, ka esot tos mantojusi. Ak, un tad es nonācu "Kleridžā" un reģistrators teica, ka pārvaldnieks gribot ar mani runāt. Viņš ir tētuka draugs, tāpēc es domāju, ka viņš vēlas pasniegt man ziedus vai kaut ko tamlīdzīgu. Tāpēc es teicu, ka gaidīšu viņu savā istabā pēc piecām minūtēm.

' Oriģināla tekstā - a bit of crumpet un Bristol Cities. Crumpet ir apaļmaizlte - bieza, apaļa bulciņa ar caurumiņiem sānos, - taču slengā apzimē vieglas uzvedības meiču. Bristol cities-1. s. "atskaņu slengā" nozīmē "pupi" (jo atskaņojas ar titties).

Viņa apklusa un pablenza savā tukšajā glāzē. Es pamāju, lai viņai ielej vēl.

Protams, tikko izkāpu no lifta, es acumirkli sapratu, par ko pārvaldnieks vēlas ar mani runāt.