VILJAMS ŠEKSPĪRS - DOTS PRET DOTU

Taču visumā luga rāda, ka dzīve prasa cīņu un varonību, kas ne­pieciešamas, lai cilvēce virzītos uz priekšu. Komēdijā spilgti iezīmējas Šekspīra bagātā sava laika dzīves pieredze un jaunrades spēks, kas iemiesojies rakstura daudzveidībā. Lielais krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins augstu novērtē raksturu bagātību šai lugā, it sevišķi izceļot Andželo un Izabellu. Pēc viņa uzskata Šekspīra radītie tēli nav tikai kādas kaislības vai netikuma iemiesojums, kā Moljēram, bet tie ir dzīvi cilvēki, daudzveidīgu kaislību, daudzu netikumu apveltīti.

Komēdija Dots pret dotu Jāņa Sudrabkalna tulkojumā izrādīta buržuāziskās Latvijas laikā Nacionālajā teātrī, sākot ar 1929. gada sezonu.

Komēdija pirmoreiz iespiesta šai Kopotu rakstu izdevumā Vizmas Belševicas tulkojumā.

I cēliena 2. aina

Lpp.

13. Smuks samts, trīskārt sukāts … —

Tas ir norādījums uz franču slimību (sifilisu), par kuru mas­kētā formā norit tālākais dialogs, līdz Lučo nobeidz, ka «… tava miesa ir vesels izvirtības mudžeklis».

II cēliena 1. aina

35. Vai drīkstu aicinat jūs brokastīs? —

Augstākas kārtas ļaudis brokastoja pulksten vienpadsmitos, bet pusdienoja starp septiņpadsmitiem un astoņpadsmitiem.

III cēliena 2. ainā

66. Kur tu esi licis savas Pigmaliona lellītes. —

Pigmalions — leģendārs grieķu skulptors, liels dažādu figūru meistars, kuras bijušas ļoti līdzīgas dzīviem cilvēkiem. Savu nim­fas Galatejas statuju viņš tā iemīļojis, ka ar savu jūtu spēku tai iedvesis dzīvību.

IV cēliena 2. ainā

79. Katra godīga cilvēka drēbes der tikpat labi arī zaglim. —

Pēc nāves soda izpildīšanas sodītā drēbes pārgāja bendes īpašumā.

3. ainā

85. … tik daudz vecu paziņu apkārt. —

Turpmākais izdomāto vārdu uzskaitījums (Zipers, Kūleņa kungs, Spindzeles kungs, Rupoņa kungs, Varapiesis, Badakāsis, Dūresģīmis utt.) attiecas uz dažiem Šekspīra laika biedriem. 85. Visas vecenes, kas to dzēra, nu ir apmirušas. —

Ingvera alum tāpēc vairs nebija pieprasījuma. Tas bija cuku­rots piens ar ingvera piemaisījumu.