VILJAMS ŠEKSPĪRS - RIČARDS III

RIČARDS III

Traģēdija piecos cēlienos

THE TRAGEDY OF KING RICHARD III

PERSONAS

Karalis Edvards IV

Edvards, Velsas princis,

vēlāk karalis Edvards V ļ. karaļa Edvarda dēli

Ričards, Jorkas hercogs I

Džordžs, Klerensas hercogs |

Ričards, Glosteras hercogs, > karaļa t> r ®l'

vēlāk karalis Ričards 111 J

Klerensa mazais dēls

Henrijs, Ričmondas grāfs, vēlāk karalis

Henrijs VII

Kardināls Baučeis, Kenterberijas arhibīskaps

Tomass Roderams, Jorkas arhibīskaps

Džons Mortons, Ilijas bīskaps

Bakingemas hercogs

Norlolkas hercogs

Sarijas grāfs, viņa dēls

Grāfs Riverzs, karalienes Elizabetes brālis

Doisetas marķīzs )

, „ .. > karalienes Elizabetes dēli

Lords Grei/s )

Okslordas grāfs

Lords Heistingzs

Lords Stenlijs, saukts arī par Darbijas grāfu

Lords Lavels

Sers Tomass Vogans

Sers Ričards Retklits

Sers Viljams Keitsbijs

Sers Džeimss Tirels

Sers Džeimss Blanls

Sers Valters Herberts

Sers Roberts Brekenberijs, Tauera pārvaldnieks

Sers Viljams Brendons

Kristofors Erzviks, priesteris

Kāds cits priesteris

Tresels un Barklijs, princeses Annas pavadoņi

Londonas lordmērs

Viltširas šerils

Elizabete, karaJa Edvarda IV sieva

Margarita, karaļa Henrija VI atraitne

Lēdija Anna — Velsas prinča Edvarda, Henrija VI dēla at-

raitne, vēlāk Ričarda Glostera sieva

Jorkas hercogiene, karaJa Edvarda IV māte

Margarita Plāntedženete, Klerensa mazā meita

Lordi un citi pavadoņi, viesi un slepkavas pie Ričarda III,

galma /audis, herolds, rakstvedis, pilsoņi, slepkavas, vēst-

neSI, gari, kareivji un citi.

Notiek Anglijā.

PIRMAIS CELIENS

PIRMĀ AINA

Iela Londonā.

Ienāk Ričards, Glosleras hercogs, viens.

Glosters.

Nu Jorkas saule mūsu rūpju ziemu

Ir pārvērtusi spožā vasarā,

Un draudu mākoņi no mūsu nama

Nu atgulušies jūras tumšā dzelmē.

Mums pieres pušķo slavas vainagi,

Un sarobotie zobeni stāv dīkā.

Nu cīņas skarbais troksnis pārvērties

Par jautriem smiekliem, dzedrie kara marši

Par pieglaudīgu dejas mūziku.

Vairs dusmas nerāda mums bargais karš

Un, apbruņotā zirgā sēdēdams,

Vairs nedraud kaujaslaukā pretniekam,

Bet viesībās pie kokļu maigām skaņām

Nu viegli dejā lec ar jaunavām.

Tak es šai ākstu lomai nederu

"Un spogulī ar sevi nemīlinos.

Es, rupji izveidots un neaptēsts,

Un mīlestības dieves nicināts,

Pie lidojošām laumām nespiežos;

Mans augums greizs, bez daiļa samēra;

Es, dabas izķēmots un ļauni piekrāpts,

Priekš laika, pusgatavs laists pasaulē,

Tik neglīts esmu, ka uz mani rej

Ikkatrs suns, kad garām kliboju.

Šai gurdenā un laiskā miera laikā

Aiz gara laika nav man cita prieka

Kā savu ēnu saulē aplūkot

Un pētīt savu paša kroplīb u.

Bet, tā kā nevaru kā mīļotājs

Ar jaukām runām laiku pakavēt,

Es gribu kļūt par neliel i un nīst

Šo kūtro dienu vieglprātīgos priekus.

Ar reģu māņiem, vēstulēm un sapņiem

Es ķildu perinu un aizdomas

Starp karali un brāli Klerensu

Un kūdu tos uz asiņainu naidu.

Ja karalis tik patiesīgs un godīgs,

Cik viltīgs, ļauns un nepatiesīgs es,

Tad Klerensu vēl šodien iesprostos,

Jo pareģots, ka nāks no burta «G»

Pār Edvardu, tā dzimtu nelaime.

Uz leju melnās domas! Klerenss nāk.

I?nāk Klerenss sargu pavadībā un Brekenberijs.

Sveiks, mīļo brāl! Ko nozīmē šie sargi

Pie taviem sāniem?

Klerenss.

Viņa augstība

Aiz rūpības par manu drošību

Liek sargiem mani vest uz Taueru.

Glosters.

Kādēļ?

Klerenss.

Tik tādēļ vien, ka Džordžs man vārdā.

Glosters.

Bet, mīļo Klerens, tā nav tava vaina:

Lai met viņš tavus kūmus cietumā.

Kas zin, var būt, ka viņa augstība

Grib tevi Tauerā par jaunu kristīt?

Kāds īstais iemesls? Vai es drīkstu zināt?

Klerenss.

Ja es to zinātu! Tev galvoju,

Ka pats vēl nezinu. Kā ļaudis runā,

Viņš klausās reģu pasakās un sapņos,

Grib dzēst no alfabēta burtu «G»;

Kāds zintnieks pareģojis tam, ka «G»

Reiz ņemšot troni viņa ģimenē,

Un, tā kā iesākas mans vārds ar «G»,

Viņš spriež, ka nāks no manis nelaime.

Šis mulsais pareģojums, citi nieki

Dzen karali uz šādu bardzību.

Glosters.

Tā iet, kad sieva sāk pār vīru valdīt!

Ne Edvards, — Greija kundze, viņa sieva,

Liek tevi vest uz Taueru. Kurš cits

Kā šī un viņas brālis Antons Vudvils,

Šis labais goda vīrs, ir vainīgi,

Ka Heistingzam bij jāiet cietumā,

No kurienes tik šodien nāca vaļā.

Nē, mīļo Klerens, neesam vairs droši!

Klerenss.

Pie debess! Drošs nu nav vairs cits neviens

Kā tikai karalienes radnieki

Un vēstneši, kas naktīs aulekšo

Starp karali un Šora kundzēni.

Vai dzirdēji, kā Heistingzs viņu lūdzies,

Lai izgādā tam atkal brīvību?

Glosters.

Jā, žēli lūgdams viņas dievību,

Lords Heistingzs atdabūja brīvību.

Vai zini ko? Es esmu pārliecināts,

Ka karalim vislabāk iztiksim,

Ja iestāsimies dienestā pie viņas.

Jo vecā, greizsirdīgā atraitne

Un viņa, kamēr muižniecībā celta,

Ir varenākās kūmnieces šai valstī.

Brekenberijs.

Es lūdzu jūsu augstības man piedot,

Bet karalis man stingri pieteicis,

Ka it neviens, lai kādas kārtas būdams,

Ar viņa brāli slepen nedrīkst runāt.

Glosters.

Tā, tā! Ja patīk jūsu godībai,

Jūs varat mūsu runās noklausīties.

Valsts drošību jau neārdām; mēs sakām,

Ka karalis ir tikumīgs un prātīgs,

Ka karaliene, kaut jau labi gados,

Vēl pievilcīga un bez greizsirdības;

Ka Šora sievai skaista kājiņa,

Ka viņai sārtas lūpas, spulgas acis

Un salda balss; ka karalienes radi

Ir iecelti par muižniekiem. Ko teiksit?

Kungs, vai tas viss nav gluži taisnība?

Brekenberijs.

Pie visa tā, mans kungs, nav daļas man.

Glosters.

Pie Sora kundzes nav tev daļas? Draudziņ,

Es saku tev: kurš daļu tur pie viņas,

Lai turas slepeni, bez viņa ziņas.

Brekenberijs.

Bez kura ziņas, kungs?

Glosters.

Bez vīra ziņas!

Vai gribi, nelga, mani vārdos ķert?

Brekenberijs.

Jūs padevīgi lūdzu piedot man

Un pabeigt sarunas ar hercogu.

Klerenss.

Mēs saprotam un labprāt klausām jums.

Glosters.

Mums jāklausa: mēs karalienes kalpi.

Ardievu! Iešu nu pie kara|a.

Es visu darīšu, ko vēlies: saukšu

Pat Edvarda atraitni par māsu,

Ja spētu izgādāt tev brīvību.

Sī brāļu kārtas dziļā nievāšana

Man dziļāk sirdi kremt, kā vari domāt.

Klerenss.

Es zinu, tas mums abiem nepatīk.

Glosters.

Tu ilgi nepaliksi Tauerā:

Es gādāšu, ka nāksi atkal brīvs,

Vai iešu tavā vietā cietumā.

Tik pacieties!

Klerenss.

Man jāiet; brāl, ardiev'!

Klerenss, Brekenberijs un sargi aiziet.

Glosters.

Ej, vientiesīgo Klerens, ej to ceļu,

No kā tu neatgriezīsies nekad.

Tu man tik mīļš, ka tavu dvēseli

Es aizgādāšu drīz uz debesīm,

Ja debess pieņems dāvanu no manis.

Kas nāk tur? Tikko brīvā palaists Heistingzs.