VILJAMS ŠEKSPĪRS: RIČARDS III

kamēr izskaita līdz divdesmit.

Pirmais slepkava. Nu, kā tev tagad ap dūšu?

Otrais slepkava. Pie joda, mazliet no sirdsapziņas vēl

gul pašā dibenā.

Pirmais slepkava. Iedomājies darba algu.

Otrais slepkava. Labi, viņš mirs; biju aizmirsis par algu.

Pirmais slepkava. Kur nu tava sirdsapziņa?

Otrais slepkava. Hercoga Glostera makā.

Pirmais slepkava. Bet, kad viņš maku vaļā vērs, ko

maksāt mums algu, tad tava sirdsapziņa spruks

laukā.

Otrais slepkava. Nav vainas, lai sprūk; tās gandrīz ne-

viens vairs netur pie sevis.

Pirmais slepkava. Bet ja tā nāk pie tevis atpakaļ?

Otrais slepkava. Ar to vairs neielaidīšos; tā ir bīstama

lieta; tā padara cilvēku par gļēvuli: gribi zagt — tā

tevi apsūdz; gribi zvērētta liek tev stomīties;

gribi apmīļot kaimiņa sievu — tā tevi nodod. Tā ir

kaunīgsjiņ kautrīgs gars, kas krūtīs ceļ nemieruj_Јā

li ek visādus šķēršļus ceļi? rpi? ta pipspipriamani at-

dot naudas maku, ko biju atradis. Tā padara par

ubagu katru, kas viņu tur pie sevis. To~3zēn arā no

pilsētām un miestiem ka bīstamu sērgu, un katrs, kas

grib dzīvot labi, palaižas pats uz sevi un dzīvo bez

apziņas.

Pirmais slepkava. Kad tevi jupis! Tā patlaban iesēdusies

manā pakausī un grib ierunāt, lai žēlo hercogu.

Otrais slepkava. Saņem bargi šo nelieti un netici tai; tā

grib pie tevis iemēļoties un padarīt tevi par gļēvuli.

Pirmais slepkava. Man jestra daba, tikpat nekā nepa-

nāks.

Otrais slepkava. Tagad tu runā kā brašs zēns, kam savs

gods dārgs. Vai ķersimies pie darba?

Pirmais slepkava. Dod viņam ar zobena spalu pa sma-

dzeņu kausu un tad met viņu malvazieša mucā tur

blakus istabā!

Otrais slepkava. Un ietaisi viņu mērcē! Labi izdomāts!

Pirmais slepkava. Klusu!

Otrais slepkava. Zvel viņam!

Pirmais slepkava. Nē, pirms runāsim ar viņu.

Klerenss.

Kur esi, sargs? Sniedz kausu vīna man.

Pirmais slepkava.

Tūlīt, mans kungs, būs vīna jums papilnam.

Klerenss.

No dieva puses, kas tu esi?

Pirmais slepkava.

Cilvēks, tāpat kā jūs.

Klerenss.

Bet neesi tik augsts un ciltīgs.

Pirmais slepkava.

Gan neesmu tik ļauns un viltīgs.

Klerenss.

Tavs skatiens lēns, bet balss kā pērkons skan.

Pirmais slepkava.

Jo skatiens paša, balss ir karaļa.

Klerenss.

Cik nāvīga un tumša valoda!

Tu draudi man; bet kādēļ esi bāls?

Kas sūta jūs? Kādēļ jūs nācāt šurp?

Abi slepkavas.

Mēs … mēs … mēs nācām …

Klerenss.

Mani nonāvēt?

Abi.

Jā, jā!

Klerenss.

Jums dūšas trūkst šo vārdu izrunāt,

Vēl mazāk dūšas būs to izdarīt.

Vai esmu jums ko ļaunu darījis?

Pirmais slepkava.

Mums ne, bet karalim.

Klerenss.

Ar karali es atkal izlīgšu.

Otrais slepkava.

Nekad vairs; taisieties, ka varat mirt.

Klerenss.

Tad jūs no visiem ļaudīm izredzēti

Par nevainības bendēm? Sakiet — kāds

Mans noziegums? Kur liecības, kas apsūdz?

Kur zvērinātie, kas ir nodevuši

Par mani tiesai rūgto spriedumu?

Kur drūmais tiesnesis, kas vēstījis

Man nāves sodu? Iekam sūdzība

Nav likumīgu gaitu ņēmusi,

Nav likumīgi man ar nāvi draudēt.

Ja Kristus nevainīgās asinis

Jums cerību uz pestīšanu dod,

Tad ejiet projām, neaiztieciet mani.

Jo darbs, kas prātā jums, ir nosodāms.

Pirmais slepkava.

Mums pavēle, ka tā mums jādara.

Otrais slepkava.

Un pavēle no paša karaļa.

Klerenss.

Klau, maldinātais kalps! Pats kungu kungs

Mums savos baušļos stingri aizliedzis:

«Tev nebūs nokaut!» Viņa pavēli

Tu nicini un gribi izpildīt,

Ko pavēl cilvēks! Viņa taisnā rokā

Stāv atriebšanās; viņš to izgāzīs

Pār visiem tiem, kas viņa baušļus pārkāpj.

Otrais slepkava.

Tu pats no viņa tiesas neizbēgsi:

Tu lauzi zvērestu, tu nokāvi,

Pie svētā mielasta tu apzvērēji,

Ka cīnīsies par Lenkastera namu.

Pirmais slepkava.

Pie dieva svētā vārda noziegdamies,

Tu lauzi zvērestu; kā nodevējs

Tu nonāvēji sava kunga dēlu…

Otrais slepkava.

Kam biji uzticību zvērējis.

Pirmais slepkava.

Kā drīksti minēt dieva bargos baušļus,

Ko pats tik lielā mērā pārkāpis?

Klerenss.

Kā labā es to visu darīju?

Tik Edvarda, tik mana brāļa labā.

Viņš tādēļ neliks mani nonāvēt;

Šis noziegums tā mani spiež kā viņu.

Ja gribēs dievs, tad atriebsies viņš pats;

Viņš tiesās atklāti. Ak, neņemiet

No viņa rokas varenās šo tiesu!

Viņš nestaigā pa līkumainiem ceļiem,

Kad sodāms tāds, kas viņa dusmas pelna.

Pirmais slepkava.

Kas tevi iecēla par bendes kalpu,

Kad nonāvēji jauno, stalto princi

Plāntedženetu?

Klerenss.

Brāļa mīlestība,

Pats sātans un mans dusmu iekaisums.

Pirmais slepkava.

Tavs nedarbs, tava brāļa mīlestība

Un mūsu pienākums nu aicina

Pie tevis nāves sodu izpildīt.

Klerenss.

Ja brāli mīlat, neienīstiet mani,

Es esmu brālim mīļš un uzticams.

Ja derēti par algu, griezieties

Pie brāļa Glostera: viņš algos jūs

Par manu dzīvību daudz devīgāk

Nekā par nāves vēsti karalis.

Otrais slepkava.

Jūs maldāties, jo Glosters ienīst jūs.

Klerenss.

Ak nē, es esmu viņam mīļš un dārgs.

No manis ejiet turp.

Abi.

Jā, taisni turp.

Klerenss.

Kad mūsu kareiviskais tēvs mūs trīs

Ar uzvarnieka roku svētīja

Un zvērināja, lai cits citu mīlam,

Viņš nedomāja, ka šīs saites irs;

Tik atgādiniet to, un Glosters raudās.

Pirmais slepkava.

Jā, akmeņus: tā mācīja viņš mūs.

Klerenss.

Ak, nepeliet, jo viņš tik labs un lēnīgs.

5 '544

Pirmais slepkava.

Kā asniem sniegs. Jūs sevi maldināt,

Jo viņš mūs sūta nogalināt jūs.

Klerenss.

Tas nevar būt; kad es no viņa šķīros,

Viņš mani apkampa un asarām

Man zvērēja, ka atsvabinās mani.

Pirmais slepkava.

Viņš dara to, jo viņš jūs atsvabina

No zemes verdzības uz debess priekiem.

Otrais slepkava.

Kungs, salīdziniet savu dvēseli

Ar dievu, jums ir jāmirst.

Klerenss.

Draugs, ja tiešām

Šī svētā liesma tavā sirdī deg

Un vēlies, lai ar dievu salīdzinos, —

Kā vari būt tik akls pats pret sevi,

Ka, mani nokaudams, pret dievu karo?

Ak ļautiņi! Tas, kas jums liek to darīt,

Jūs vēlāk ienīdīs šī darba dēļ.

Pirmais slepkava.

Ko būs mums darīt?

Klerenss.

Būs nožēlot, glābt savas dvēseles.

Pirmais slepkava.

Nē, nožēlot ir bābiski un gļēvi.

Klerenss.

Bet nenožēlot — zvēriski un ļauni.

Ja manā vietā būtu kāds no jums

Tā iesprostots un divi slepkavas

Pie viņa nāktu, — vai jūs nelūgtos,

Lai žēlo dzīvību? Kā paši lūgtos,

Tā lūdzos es: ak, taupiet dzīvību!

Mans draugs, tev acīs līdzcietība spīd;

Ja viņas liekulīgi neglaimo, —

Nāc stājies manā pusē, lūdz par mani!

Pat ubagam ir prinča žēl, kas lūdzas.

Otrais slepkava.

Kungs, palūkojiet atpakaļ!

Pirmais slepkava (durdams).

Še tev! Še vēl! Un, ja vēl nebūs diezgan,

Es tevi vīna mucā iemērkšu.