vētā brūces atveras un sāk asiņot.
38. Krozbija — Ričarda Glostera pils Londonā.
39. Uz karmelītiem — «balto brāļu» jeb karmelītu klosteris Lon-
donā, dibin. 1241. gadā. Savā laikā tur atradās vislielākā biblio-
tēka Anglijā. Vēlāk (ap 1633. g.) klostera vietā, kuru iznīcināja
Henrijs VIII, ierīkoja teātri. Ka Ričards liek apglabāt Hen-
riju VI karmelītu, nevis Certsijas klosteri, — tā, protams,
Šekspīra izdoma.
3. ainā
41. Grāfa Ričmonda atraitne (Samersetas hercoga meita, vēlāk
precējusies ar lordu Stenliju) bija Lenkasteru cilts un tīkoja
iegūt troni savam dēlam Henrijam, pēdējam Lenkasteru pēc-
teclm, tāpēc atradās naidīgās attiecībās ar Jorkiem, kurus
atbalstīja Bakingems un Heistingzs. So naidu izmantoja Glos-
ters, lai troni iegūtu sev.
49. Posta nesējs kuilis. —
Ričarda ģerbonī bija kuiļa attēls, tāpēc Stenlijs Ričardu
apzīmē par kuili, kurš viņam sapnī ar ilkni norāvis bruņu cepuri
(III, 2.).
4. ainā
61. Malvazieša muca — vins maizes apmercēšanai. Klīda baumas,
ka Klerenss Tauerā noslīcināts malvazieša mucā. Nogalināšanas
ainā Šekspīrs seko Ričaida III traģēdijas pirmparaugam.
II cēliena 4. ainā
84. Stonistretforda — vieta Bakingenias grāfistē. Tur Ričards un
Bakingems ieslēguši viesnīcā Riverzu, pēc tam saņēmuši gūstā
jauno karali kopā ar Voganu un Greiju.
88. Valsts zīmogs glabājās pie Jorkas arhibīskapa. Pēc hroniku
ziņām, viņš zīmogu nodevis karalienei Elizabetei, tā apliecinā-
dams viņai savu uzticību, bet pēc dažām dienām paņēmis to
atpakaļ un nodevis Glosteram.
III cēliena I. aina
89. Savās mājās Londonā. —
Svinīgos gadījumos Londonu dēvēja par karaļu māju —
camcra Regis.
96. Jūs varot mani nest uz muguras. —
Mazais princis zobojas par Ričarda Glostera kupri, uz kura
viņš varētu sēdēt kā pērtiķēns kamieļa mugurā.
98. Pēc Edvarda IV nāves Sora kundze kļuva par Heistingza mīļāko.
t
2. ainā
100. Dialogā pieminētais kuilis atkal attiecas uz Glosteru resp. uz
viņa ģerboni ar kuiļa attēlu.
103. Drīz uzdurs jusu galvu tilta galā. —
Londonas tilta galā vēl Šekspīra laika uz kārts uzdūra notie-
sāto galvas, kuri bija sevišķi smagi noziegušies.
103. Slepenā padome, ko piemin Stenlijs, pēc hroniku ziņām, pastā-
vēja lidzās atklātajai padomei un sekmēja Ričarda gājienu uz
troni.
4. ainā
111. Kā vītis zars man roka izģindusi. —
Ričards III dzimis ar kroplu roku, bet viņš mēģināja iestās-
tīt citiem, ka karaliene un Sora kundze to viņam sakropļojušas
ar burvju mākslu.
Hronisti, pie kuriem Šekspīrs šai ainā diezgan cieši pieturē-
jies, apraksta Ričarda zīmīgo vaibstu spēli. Pēc hronikām, viņš
dusmu brīžos stipri kodījis apakšlūpu.
5. ainā
117. Benārpils Londonā, Temzas krastā, piederēja Jorkiem.
7. ainā
118. Lēdija Lūcija. — Līdz laulībām ar Elizabeti Greiju karalim
Edvardam IV bijuši ar Lūciju sakari, un viņš solījies to precēt.
Bijušas arī sarunas par Edvarda IV precībām ar franču princesi.
118. Domāta Edvarda IV laulība ar Greija atraitni. So laulību Lionas
sinode atzina par nelikumīgu.
IV cēliena 1. ainā
128. Vecā Jorkas hercogiene bija abu karaļu — Edvarda IV un
Ričarda III māte.
131. Lai zelta kronis man ap galvu vijas kā tērauds zvērojošs. —
Karaļu slepkavas un citus sevišķi smagi noziegušos sodīja,
uzliekot galvā nokaitētas dzelzs kroni.
2. ainā
136. Ari hronisti apstiprina, ka Ričards licis izplatīt baumas par
savas sievas slimību, lai to noindētu.
140. Breknoka — Bakingemas hercoga pils Velsā.
3. ainā
141. Vēsturiska patiesība. Nonāvēto skeletus tikai 19. gs. atrada
zem kādām kāpnēm.
5. ainā
168. Milforda un Harforda — ostas Pembrukšlrā.
V cēliena 3. ainā
171. Bozverta — ciems Lesterā, kur notika kauja.
175. F. Adamoviča tulkojumā — Rīt agri seglojiet man sirmo; ori-
ģinālā — Saddle \vhile Surrey-, Sarijs, Ričarda iemīļotais zirgs.
185. Tulkojumā — Noriolkas Janci, tavs stāvoklis bīstams: Nodots
un pārdots tavs pavēlnieks nīstams; oriģinālā: Jockey ol Nor-
lolk, be not so bold, For Dickon thy master is bought and
sold. —
Kā Hola hronikā sacīts, tāds teiciens patiesi bijis rakstīts
uz Norfolka telts durvīm naktī pirms Bozvertas kaujas.
186. Kungs karal, ienaidnieks jau purvam pāri. —
Pēc hronikas zinām, starp abiem karapulkiem bijis purvs,
kas Ričmonda pulkam bijis jāapiet.
4. ainā
187. Pazīstamais karaļa Ričarda izteiciens — Surp zirgu! Zirgu!
Valsti atdodu par to! — A horse, a horse! My kingdom ior a
horsel — pārņemts no traģēdijas Ričards III pirmtekstiem.