VILJAMS ŠEKSPĪRS - GALS LABS — VISS LABS

Parols. Tā ir nepelnīti rupja izturēšanās pret mani, cie­nītais kungs!

Lafē. Nu ko jūs! Itālijā jūs izpēra tādēļ, ka izzagāt grau­dus no granātābola. Jūs esat klaidonis, nevis kārtīgs cejotājs. Jūsu izturēšanās pret augstmaņiem un diž­ciltīgajiem ir daudz nekaunīgāka, nekā to atļauj jūsu kārtas stāvoklis un morāle. Ē, nav vērts tērēt vārdus, runājot ar īstu nelieti. Tāpēc labāk es aizeju.

Aiziet.

Parols. Labi, ļoti labi! Tā tas ir! Labi, ļoti labi. Lai tas kādu laiku vēl paliek noslēpums.

Ienāk Bertrams.

Bertrams.

Es pazudināts! Ak, bēdas mūžīgās!

Parols.

Kas noticis, mans dārgais!

Bertrams.

Kaut svētam priesterim es zvērēju — Šo meiču negribu!

Parols.

Kas noticis? Kas? Mīļais, teic!

Bertrams.

Ak dārgais Parol, esmu salaulāts, Bet došos prom uz Toskānu. Ar viņu nedzīvošu es.

Parols.

Ir suņu bedre Francija; nav vērts Te staigāt varoņiem. Prom karā! Prom!

Bertrams.

Lūk, mātes vēstule. Ko vēstī tā, Vēl nezinu.

Parols.

Tam vēlāk laiks! Ir tagad jums Uz karalauku projām jāpošas! Tas savu godu grauj un nopulgo, Kas mājās vīra spēkam izsīkt ļauj Tik mīļās skāvienos. Jo vīru uzdevums Ir auļot Marsa ugunīgā rumakā, To savaldīt. Prom tur, kur kauja dun! Ir zirgu stallis Francija. Te kļūt Par kleperiem mēs varam. Tādēļ prom!

Bertrams.

Tā darīšu, bet meiču mājup sūtīšu Un mātei neslēpšu, ka nīstu sievu šo Un tādēļ karot eju. Karalim Es rakstīšu, jo neuzdrīkstos teikt. Viņš karu Itālijā atbalsta, Tur gribu būt, kur cīnās varoņi, Nevis te ķildoties ar sievu pretīgu.

Parols.

Vai esi drošs, ka saglabāsi sparu šo? Bertrams.

Uz manu istabu nāc līdz, dod padomu! Rīt došos ceļā es, — tai — šodien jāaiziet; Lai pati tā ar sevi galā tiek!

Parols.

Hei, mesti kauliņi! Es zinu, grūti ir, Ja jaunam laulība par važām kļūst! Prom tādēļ! Varonīgi pamet to. Ko pāri nodarījis karalis, Tas jāpacieš. Cst! Ejam! Gatavs viss!

Abi prom.

Ienāk Helēna un āksts.

Helēna. Mana māte sūta man sirsnīgus sveicienus. Kā viņa jūtas?

Āksts. Viņa nejūtas labi, bet viņa ir vesela; viņa ir prie­cīga, tomēr nejūtas labi; bet paldies dievam, ka viņa ir vesela un tā neko nevēlas, kaut arī nejūtas labi.

Helēna. Ja viņai klājas labi, kas tad viņai kait, ja tā ne­jūtas labi?

Āksts. Viņai netrūkst nekā, izņemot divas lietas.

Helēna. Kādas divas lietas?

Āksts. Pirmkārt, ka viņa nav debesīs, kurp dievs viņu drīz aizsaukšot; otrkārt, ka viņa mīt šai pasaulē, no kurienes dievs viņu drīz aizvedīšot.

Ienāk Parols.

Parols. Lai dievs jus svētī, laimīga kundze!

Helēna. Es ceru, kungs, ka jūs atļaujat man būt laimī­gai.

Parols. Manas lūgšanas palīdzēja jums atrast šo laimi, un tagad tās palīdzēs jums to nosargāt. O! mans drosmīgais akotnieks! Ko dara mūsu vecā grāfiene?

Āksts. Ja jums būtu viņas grumbas un man viņas nauda, tad viņa darītu to, ko jūs sakāt.

Parols. Kā? Es tak nekā nesaku.

Āksts. Nu, lūk, tad jūs esat gudrs vīrs, jo daža laba kalpa mēle piepļāpā savam kungam nelaimi; neko neteikt, neko nedarīt, neko nezināt un neko neie­gūt — tāda ir jūsu kārtas bagātības galvenā vērtība; kas patiesībā ir kaut kas no nekā.

Parols. Prom! Tu esi īsts nelga!

Āksts. Jums, mans kungs, vajadzēja sacīt: nelgas priek­šā ir nelga; tas nozīmē, ka manā priekšā ir nelga; tad tu būtu runājis īstu patiesību.

Parols. Hā, tu esi asprātīgs muļķis. Es tevi saprotu un atklāju.

Āksts. Vai jūs pats atklājāt sevi manī, jeb vai kāds jums iemācīja mani saprast? Jūsu cenšanās ir vainagoju­sies labiem panākumiem. Kaut jums izdotos par prie­ku un uzjautrinājumu pasaulei atrast sevī vēl labi daudz āksta īpašību.

Parols.

Labs blēdis tu, vēl labāk nobarots! Ak grāfien, šonakt aizceļo mans kungs, Jo ļoti svarīgs dienests viņu sauc. Teic viņš, ka mīlas pienākumu atzīstot, Ko prasīt drīkstat jūs; bet atsacīties vēl Uz kādu laiku liek tam uzdevums; Bet tomēr saldā atteikšanās būs Jums mierinājums dienās drūmajās,

Jo velak, prieka pāri kūsadams, Ies baudu kauss.

Helēna.

Ko grib viņš vēl?

Parols.

Lai tūlīt atvadāties jūs no karaļa Un viņam pasakāt, ka jūsu griba tā. Jums jāizdomā kaut kas noticams, Kas steigties liek.

Helēna.

Ko vēl viņš pavēl man?

Parols.

Kad izdarīts būs viss, lai gaidot jūs, Kā turpmāk rīkoties, viņš pateikšot.

Helēna.

Es vienmēr viņa gribai padošos.

Parols.

To viņam ziņošu.

Helēna.

Es lūdzu jūs!

Parols aiziet.

Nāc, draugs!

Helēna un āksts aiziet.

PIEKTĀ AINA Cita istaba tanī pašā pilī. Ienāk Lalē un Bertrams.

Lafē. Es ceru, ka jūsu augstdzimtība neuzskata viņu par karavīru.

Bertrams. Tomēr, cienītais kungs, pie tam vēl par pār­baudītu un ļoti drosmīgu.

Lafē. Vai tā ir jūsu pārliecība?

Bertrams. To droši var apliecināt arī citi.

Lafē. Tad mans saules pulkstenis nerāda pareizi; es šo cīruli noturēju par zvirbuli.

Bertrams. Es varu jums apgalvot, cienītais kungs, ka viņš ir loti gudrs un tikpat drosmīgs.

Lafē. Tad es esmu nogrēkojies pret viņa dzīves pieredzi un noziedzies pret viņa drosmi; un mans stāvoklis ir jo bīstamāks tādēļ, ka man nenāk ne prātā savu rī­cību no sirds nožēlot.

Lūk, viņš nāk. Lūdzu, samieriniet mūs! Es gribu turpināt draudzēšanos ar viņu.

Ienāk Parols.

Parols

Bertramam.

Viss nokārtots, mans kungs.

Lafē. Lūdzu, pasakiet man, grāf, — kas ir viņa drēb­nieks?

Parols. Ser!

Lafē. Ak, es viņu labi pazīstu; jā, ser! Viņš ir labs amat­nieks, ļoti labs skroderis.

Bertrams

sāņus.

Vai viņa aizgāja pie karaļa?

Parols. Tikko.

Bertrams. Vai tā aizbrauks šovakar?

Parols. Kā jūs vēlējāties.

Bertrams. Vēstules ir uzrakstītas, nauda iesaiņota, zirgi jau pasūtīti; un šonakt, tanī laikā, kad man vaja­dzētu iegūt savu līgavu . . . Jā, te nu ir beigas pirms sākuma.

Lalē. Azaida beigas parāda, ko vērts ceļotājs; bet tādu, kas no sava stāsta samelo trīs ceturtdaļas un izmanto zināmu patiesību, lai ar to noslēptu tūkstoš melu, — to vajadzētu vienreiz uzklausīt, bet trīsreiz nopērt. Lai dievs jums žēlīgs, kaptein.

Bertrams. Vai starp šo dižo kungu un jums, mesjē, ir kādas nesaskaņas?

Parols. Nezinu, ar ko izpelnījos to, ka esmu iekritis šī cienītā kunga nežēlastībā.

Lafē. Jūs tajā ieskrējāt pa kaklu pa galvu ar visiem pie­šūtiem zābakiem — kā tas zeņķis, kas savā trakumā ielēca olu krēmā. Un jūs gan drīzāk atkal tāpat aiz- skriesiet nekā sapratīsiet, kāpēc tur nokļuvāt.

Bertrams. Varbūt jūs pārskatījāties, mans lord, un no­vērtējāt viņu par zemu?

Lafē. Es šo puisi citādi nevērtēšu arī tad, ja satiktu to, dievu lūdzot. Palieciet sveiks, mans grāf, un ticiet man: šinī vieglajā riekstā nav kodola. Šī cilvēka dvēsele ir viņa apģērbā. Neuzticieties viņam svarī­gās lietās; es savā laikā esmu tādiem ragus aplauzis un pazīstu viņu niķus. Sveiks, mesjē! Es par jums iz­teicos labāk, nekā to esat pelnījis vai pelnīsiet; bet ļauno vajag atmaksāt ar labu.

Lalē aiziet.

Parols.

Goda vārds! Tas nu gan ir dīkdienīgs pļāpa!

Bertrams. Tā liekas.

Parols.

Vai jūs viņu nepazīstat?