VILJAMS ŠEKSPĪRS - GALS LABS — VISS LABS

Diāna.

Cik bēdīgs liktenis Šai nabadzītei, kurai jāpacieš, Ka vīrs to nicina.

Atraitne.

Patiešām daudz tai pāri nodarīts. Šai sievai bīstama kļūt varētu, Lūk, pat šī meitene.

Helēna.

Kā saprast to? Vai iemīlējies grāfs tai tuvojas Vai uzmācas ar ļaunu nodomu?

Atraitne.

Jums taisnība.

Var ātri maigu bērnu samaitāt

Šis pavedējs, kas visu solīt prot; Bet, atturīgi grāfu atvairot, Prot viņa savu godu saglabāt Un sevi pasargāt.

Marianna.

Ak dievs, vai citādi drīkst būt!

Atraitne.

Lūk, nāk! Tie klāt.

Ar bungām un karogu ieso/o grupa Florences armijas karavīru. Viņu vidū Bertrams un Parols.

Atraitne.

Lūk, princis Antons, hercoga dēls, Un tas — Eskals.

Helēna.

Kurš franču grāfs?

Diāna.

Lūk, tas!

Ar grezno spalvu rotu. Viņš vislepnākais.

Ja arī uzticība būtu rota tam,

Daudz staltāks viņš man izliktos. Un glīts. Vai ne?

Helēna.

Man patīk viņš.

Diāna.

Tik žēl, ka godīgs nav. Lūk, nelietis Un grāfa pavedējs. Es noindētu to, Ja grāfa sieva būtu es.

Helēna.

Teic — kurš tas ir?

Diāna.

Tas švauksts ar visām šallēm, lentēm, Kāpēc tik bēdīgs viņš?

Helēna.

Varbūt tas kaujā ievainots.

Parols.

Pazaudēt bungas! Eh!

Marianna.

Liekas, viņš par kaut ko ļoti saīdzis. Lūk, viņš ieraudzīja mūs.

Atraitne. Kaut velns to parautu!

Marianna. Un arī viņa sveicienu! Savedējs!

Bertrams, Parols un kareivji aiziet.

Atraitne.

Nu gājiens beidzies. Nāciet, svētceļniec, Jums došu pajumti. Pie manis jau Mīt daži ceļnieki, kas dosies rīt Pie svētā Jēkaba.

Helēna.

Jums pateicos! Es lūdzu saimnieci un mīļo meiteni Ar mani kopā vakariņās nākt. Par visu pateicībā samaksāšu es Un labu padomu vēl došu jaunavai, Kas noderīgs var būt.

Abas.

Mēs pateicamies jums.

Visi aiziet.

Ienāk Bertrams un divi Iranču augstmaņi.

Pirmais augstmanis. Tiešām, mīļo grāf, pamēģiniet tā koties. Ļaujiet viņam darīt, kas pašam tīk.

Otrais augstmanis. Ja jūsu augstība vēl tad neatzīs, ka šis zellis ir īsts nelietis, tad esmu ar mieru uz mūžu zaudēt jūsu cieņu.

Pirmais augstmanis. Goda vārds, grāf! Sis ziepju burbu­lis ir krāpnieks.

Bertrams. Vai jūs tiešām domājat, ka es tik ļoti viņā maldos?

Pirmais augstmanis. Ticiet, grāf, pēc visa tā, ko es par viņu zinu, — un es to saku bez mazākā ļaunuma, it kā es runātu par savu tuvinieku, — man jāteic, ka šis puisis ir īsts zaķapastala. Caur un caur nelabo­jams melis, kas katru brīdi gatavs lauzt doto vārdu. Viņam nav nevienas labas īpašības, kuras dēļ jūsu gaišībai būtu vērts par viņu rūpēties.

Otrais augstmanis. Jums būtu noderīgi ar šo vīru tuvāk iepazīties, tad jūs par daudz nepaļautos uz viņa ne­esošo drošsirdību, lai svarīgā briesmu brīdī nepiedzī­votu maldīšanos.

Bertrams. Kaut es zinātu, kā viņu vislabāk pārbaudīt.

Otrais augstmanis. Lūk, lielisks gadījums — lieciet vi­ņam atgūt bungas. Jūs tak esat dzirdējuši, cik pār­liecinoši viņš lielās, ka to izdarīšot.

Pirmais augstmanis. Es viņam pēkšņi uzbrukšu ar kādu florenciešu grupu. Izvēlēšos tādus, par kuriem esmu droši pārliecināts, ka viņš tos nepazīs un noturēs par ienaidniekiem. Mēs viņu sasaistīsim un aizsiesim acis, lai viņš nebūt nešaubītos, ka aizvests ienaid­nieka nometnē, bet īstenībā ievedīsim to mūsu pašu teltī. Lūdzam jūs, cienītais grāf, būt klāt pie viņa no­pratināšanas. Esmu pārliecināts, ka šis zellis, drebē­dams briesmīgās bailēs par savu ādu, būs gatavs jūs nodot un stāstīs visu, ko vien iedomāsies, un droši vien apzvērēs sacīto pie savas dvēseles svēt­laimes. Ja tas nenotiks, tad neticiet man vairs ne­kad.

Otrais augstmanis. Kaut vai jautra joka dēļ lieciet tam atgūt viņa bungas! Viņš stāsta, ka esot šim pasāku­mam izgudrojis lielisku kara viltību. Ja, cienītais grāfa kungs, jūs ar šo pasākumu un tā rezultātu iepa­zīsieties visos sīkumos, tad redzēsiet, kā šis viltotais zelta klucis izšķīdīs sārņos. Ja pēc visa tā jūs šo zelli vienkārši ar maršu neizmetīsiet pa durvīm, tad jā­saka, ka jūsu labvēlība ir nesatricināma. Lūk, viņš nāk šurp!

Pirmais augstmanis. Jā, jā! Kaut vai jautras pasmieša­nās dēļ neliedziet šo joku; lieciet tam katrā ziņā at­gūt viņa bungas!

Ienāk Parols.

Eertrams. Kā klājas, mesjē? Šķiet, šīs bungas nospiež jūsu sirdi.

Otrais augstmanis. Kaut velns tās parautu! Nu, kas tur ko runāt? Tās taču ir tikai bungas!

Parols. Tikai bungas!? Jūs sakāt — tikai bungas? Kā var pazaudēt bungas! Komanda bija lieliska! Ar jātnie­kiem ielauzties mūsu pašu spārnā un izklīdināt mūsu pašu karavīrus.

Pirmais augstmanis. Te komanda nebija vainīga; tā bija kara nelaime, ko pats Cēzars nebūtu varējis aiz­kavēt, ja viņš komandētu.

Bertrams. Nu, nesūrosimies tik daudz par mūsu likteni. Mazliet negodu mums dara bungu zaudējums, bet tās vairs nav atgūstamas.

Parols. Tās varēja atgūt!

Bertrams. Varēja! Bet nu vairs nevar!

Parols. Tomēr var. Kaut gan bieži atgadās, ka nopelnus kaujaslaukā nepiedēvē īstajam, drosmīgajam varo­nim, bet.. . tomēr es atgūtu bungas vai arī iegūtu kādas citas jeb hic iacet.

Bertrams. Nu, ja jūs tik ļoti vēlaties un esat pārliecināts, ka jūsu slepenā kara viltība un prasme varētu pa­līdzēt atgādāt šo instrumentu atkal tā dzimtajā nometnē, parādiet šai pasākumā savu drošsirdību un izdariet to. Ja jums tas izdosies, es atzīšu to par sla­venu varoņdarbu un hercogs jūs par to ne vien cil­dinās, bet bagātīgi apveltīs, kā viņa gaišība allaž apbalvo par varoņdarbiem.

Parols. Karavīra goda vārds, es to izdarīšu!

Bertrams. Bet šo lietu nedrīkst novilcināt!

Parols. Es to veikšu vēl šovakar. Tūlīt es uz papīra uz­metīšu savu operāciju plānu, stiprināšos paļāvībā, sagatavošos pats šim gājienam un atstāšu savu testa­mentu, un ap pusnakti jūs saņemsiet no manis turp­mākās ziņas.

Bertrams. Vai drīkstu hercogu iepriekš informēt, ka jūs uzņematies šo pasākumu?

Parols. Nezinu, kādi būs panākumi, grāfa kungs, bet ap­solu mēģināt.

Bertrams. Zinot, cik tu drošsirdīgs un pazīstot tavu ka­reivīgo raksturu, varu būt pārliecināts, ka tu darīsi visu iespējamo. Laimīgu ceļu!

Parols. Es nemīlu liekus vārdus.

Aiziet.

Pirmais augstmanis. Zivs nemīlot ūdeni! Vai tas nav ap­brīnojams savādnieks, grāfa kungs? Cik pārliecinoši viņš prot izlikties, ka uzņemas veikt šo pasākumu, par kuru pats zina, ka tas nav izdarāms. Pie tam viņš izliekas, it kā uzņemtos to sev par sodu, bet labāk tiešām saņems dieva sodu nekā kaut ko darīs.

Otrais augstmanis. Jūs viņu nepazīstat, grāf, tik labi kā mēs. Taisnība, ka viņš prot iezagties kāda cilvēka lab­vēlībā un veselu nedēļu spēj piesardzīgi izvairīties, lai to neatklātu, bet, ja reiz jūs to atklāsiet, tad jums uz visiem laikiem atvērsies acis.

Bertrams. Vai tiešām jūs domājat, ka viņš nedarīs to, ko tik nopietni apņēmās veikt?

Otrais augstmanis. Viņš nedarīs it neko. Viņš aizies, kaut ko izgudros, tad atgriezīsies un pacienās jūs ar diviem trim ticamiem meliem. Bet mums jau ir gan­drīz izdevies viņu ielenkt, un jūs redzēsiet, ka šonakt viņš iekritīs. Patiešām, viņš nav jūsu augstības žē­lastības cienīgs.

Pirmais augstmanis. Pirms mēs šo lapsu sagūstīsim, mēs sarīkosim mazas medības. Pirmais viņam pēdas sāka dzīt vecais Lafē kungs. Kad būs noņemta maska, tad jūs redzēsiet, kas par zivtiņu tas īstenībā ir. Vēl šo­vakar pat jūs to piedzīvosiet.