VILJAMS ŠEKSPĪRS - GALS LABS — VISS LABS

Otrais augstmanis. Jāiet un jāsakārto medību slazdi. Drīz viņš mums būs rokā!

Bertrams. Vispirms lai jūsu brālis nāk man līdz.

Otrais augstmanis. Kā grāfa kungam tīk! Es atvados.

Aiziet.

Bertrams.

Jums šodien parādīšu meiteni, Par kuru stāstīju.

Pirmais augstmanis.

To godīgo?

Bertrams.

Jā gan! Bet tā ir nelaime. Reiz uzrunāju to, Bij ļoti vēsa tā; tad aizsūtīju tai Ar ākstu šo, ko gribam atmaskot, Es dāvanas un vēstuli, bet atpakaļ Tās saņēmu. Ir vilinoši skaista tā. Vai gribat redzēt to?

Pirmais augstmanis. Labprāt, mans kungs!

Prom.

Ienāk Helēna un atraitne.

Helēna.

Ja šaubāties, ka esmu Helēna, Man grūti pierādīt; bet lūdzu es, Jel savu palīdzību neliedziet.

Atraitne.

No labas dzimtas es, kaut nabaga, Man tādas lietas svešas; baidos vēl, Ka mana vārda labo slavu var Tas aptraipīt.

Helēna.

To nepieļaušu es. Vispirms jums jātic ir, ka grāfs mans vīrs, Ka noslēpumā, ko jums uzticu, Ik vārds ir patiess; nebaidieties jel, Ka jūs par sliktu darbu ļaudis pels, Ja palīdzēsiet man.

Atraitne.

Es ticēšu, Jo rāda atlīdzība solītā, Ka esat ļoti bagāta.

Helēna.

Šo zeltu pieņemiet Par laipno vēlēšanos palīdzēt. Vēl divtik liela atlīdzība būs, Ja nodoms izdosies. Tvīkst kaislē grāfs, To jūsu meitas daiļums vilina. Viņš iegūt tiecas to un seko tai; Lai viņa izliekas, ka padosies. Mēs pamācīsim, kā tai rīkoties. Grāfs jūtu mulsumā it visu apsolīs. Ir viņam gredzens. Piecās paaudzēs

To vienmēr dēls no tēva mantojis, Grāfs augsti vērtē dzimtas dārgumu, Bet, mīlā skurbstot, nebaidīsies viņš To projām dot, lai mērķi sasniegtu, Kaut vēlāk nožēlos.

Atraitne.

Nu saprotu,

Ko vēlaties. Helēna.

Man šķiet, nav liels šis grēks, ja vēlos es, Lai jūsu meita mīlas rotaļu Ar grāfu sāk, lai noteic tikšanos, Bet vispirms gredzenu lūdz dāvināt; Būs brīva tā, kad iegūts solījums; Viss cits lai paliek man. Es apsolu Trīstūkstoškronu (viņas pūram) vēl.

Atraitne.

Es padodos

Jūs pasakiet, ko darīt Diānai, Lai īstais laiks un vieta sekmētu Šo mūsu mazo viltību. Grāfs nāk Ik vakaru un dziesmas skandina Par viņas nevērību. Nespējam Mēs viņu aizraidīt; šķiet spītībā Uz visu gatavs viņš.

Helēna.

Tad norunāts! Vēl šonakt rotaļa šī jāsāk mums; Viss labi būs, ja labs būs nobeigums. Kaut grēku dēvētu to likums bargs, Te gudrai viltībai labs nodoms sargs. Lai ejam sākt!

Ienāk kāds franču augstmanis ar pieciem sešiem karavīriem, kuri iekārtojas paslēptuvē.

Augstmanis. Viņš var atnākt tikai gar šo žoga stūri. Kad jūs metīsieties viņam virsū, sarunājieties kaut kādā briesmīgā valodā. Sakiet, ko vien gribat; nekas, ja arī paši sevi nesaprotat. Jāizliekas, ka mēs visi viņu nesaprotam, izņemot vienu, kuru dēvēsim par savu tulku.

Pirmais karavīrs. Mīļo kaptein, atjaujiet man būt par tulku!

Augstmanis. Vai jūs abi neesat pazīstami? Vai viņš ne­var tevi pazīt pēc balss?

Pirmais karavīrs. Nē, kungs, noteikti ne!

Augstmanis. Kādā žargonā tu atbildēsi mums?

Pirmais karavīrs. Tāpat kā jūs runāsiet ar mani.

Augstmanis. Jāizturas tā, lai viņš jūs noturētu par sve­šiniekiem, kas kalpo ienaidnieka karaspēkā. Iespē­jams, ka viņš šo to būs dzirdējis un arī uztvēris no kaimiņu valodām; tādēj lai katrs runā tādā žargonā, kāds tam ienāk prātā. Nav jāuzmanās, ko jūs viens otram sakāt; bet jāatceras viss, kas derīgs mūsu no­lūkam: ķērciet un brēciet, kā katrs prot. Tikai tev kā tulkam jābūt īstam diplomātam. Klusu! Paslēpieties!

Viņš nāk! Ierodas pavadīt šeit pāris stundu, lai pēc tam atgrieztos un apzvērētu par patiesību izdomātus melus.

Ienāk Parols.

Parols. Pulkstenis desmit. Tieši pēc trīs stundām būs laiks doties uz mājām. Ko gan lai stāstu, ko darīju? Jāiz­domā kaut kas īsti noticams. Viņi sākuši atklāt ma­nas kārtis, un pēdējā laikā nelaime pārāk bieži klau­vē pie manām durvīm. Jāatzīstas — mana mēle ir kļuvusi pārsteidzīgi pārgalvīga, bet manu sirdi ir pār­ņēmušas gaužas bailes no Marsa un viņa radījumiem, un es neuzdrošinos darīt to, par ko lielās mana mēle.

Augstmanis

sāņus.

Tā ir pirmā patiesība, kuru jebkad pateikusi tava mēle.

Parols. Pie velna! Kāds nelabais mani kūdīja uzsākt šo bungu atgūšanu? Es taču skaidri saprotu, cik tas ne­iespējami, un zinu ari, ka man pat sapnī nenāca prātā to darīt. Man vajadzētu sevi šur tur drusku ievainot, lai vēlāk pastāstītu, ka tas notika cīņā. Bet ar vieg­lām skrambām nekā nepanākšu, un viņi teiks: «Tik viegli tu tiki cauri!?» Bet smagi sevi ievainot es ne­gribu. Nu gan esmu ķezā! Ko iesākt? Kur gūt pierā­dījumus? Mēle, mana mēle! Ja tu vēlreiz mani iepļāpāsi briesmās, es tevi iebāzīšu kādas tirgus sie­vas mutē un nopirkšu sev citu mēli no Bajazeta mūļa.

Augstmanis

sāņus.

Vai tiešām iespējams, ka viņš pats sevi pazīst un to­mēr ir tas, kas viņš ir?

Parols. Varbūt pietiktu, ja es sagraizītu savu mundieri, vai salauztu savu spāņu zobenu?

Augstmanis

sāņus.

Tas tevi no soda neatbrīvos.

Parols. Vai ari noskut bardu un teikt, ka ta ir kara vil­tība?

Augstmanis

sāņus.

Ar to nekas nebūs līdzēts!

Parols. Varbūt iemest drēbes ūdenī un stāstīt, ka mani izģērbuši?

Augstmanis

sāņus.

Tas maz ko līdzēs! Parols. Es varētu apzvērēt, ka izlēcu pa citadeles logu … Augstmanis

sāņus.

Cik augstu? Parols. Trīsdesmit asis . .. Augstmanis

sāņus.

Tev neticēs pat ar trīs zvērestiem.

Parols. Kaut es dabūtu vismaz kādas ienaidnieka bun­gas. Es zvērētu pie visiem svētiem, ka ieguvu tās cīņā.

Augstmanis

sāņus.

Tūlīt tu dzirdēsi, kā dārd ienaidnieka bungas!

Aiz skatuves kliedzieni un bungu rībināšana.

Parols. Ienaidnieka bungas! Patiešām?! Tagad? Augstmanis. Throka movousus, cargo, cargo, cargo. Visi. Cargo, cargo, cargo, villianda par cargo! cargo! Satver viņu un aizsien tam acis.

Parols. O! Žēlastību! Žēlastību! Neaizsieniet man acis!

Otrais karavīrs. Boskos thromuldo boskos! Parols.

Es zinu: Musko pulka vīri jūs.

Slēpj jūsu svešās mēles nāves briesmas man.

Vai nav te vācieša vai dāņa, franča

Vai itāliet's, vai holandietis kāds?

Lai runā viņš! Es visu pateikšu,

Kā varat uzveikt Florenci.

Pirmais karavīrs — tulks.

Baskos vauvado; Man saprotama tava valoda. Kerelibonto, ser: noslēdz rēķinu, Jo septiņpadsmit dunči pavērsti Pret tavām krūtīm, draugs. Parols.

Ak vai!

Pirmais karavīrs — tulks. Ak, lūdzies, lūdzies! Manka revania dulche.

Augstmanis.

Os corbi dulchos volivorco.

Pirmais karavīrs — tulks.

Grib vadonis, lai tevi saudzējam; Lai acīm aizsietām tu seko mums Un visu izstāsti, kas zināms tev. Var vaļsirdība glābt. Parols.

Ak, žēlojiet! Es visus noslēpumus atklāšu, Par pulku skaitu, karaplāniem teikšu. Tas pārsteigs jūs.

Pirmais karavīrs — tulks.

Bet ja mūs pievilsi?

Parols.

Lai sods pār manu galvu krīt! Pirmais karavīrs — tulks.

Acordo linta —

Nac līdz! Tev laiku dodam pārdomāt!

Tulks un Parols, sargu pavadīts, aiziet. Aiz skatuves bungu rīboņa.

Augstmanis

kādam no karavīriem.