VILJAMS ŠEKSPĪRS: GALS LABS — VISS LABS

Pirmais karavīrs — iulks. Tepat ta ir. Seit ir arī kāds cits papīrs. Vai nolasīt skaļi šo vēstuli?

Parols. Es nezinu, vai tā ir īstā vai ne.

Bertrams. Mūsu tulks rīkojas labi.

Pirmais augstmanis. Lieliski!

Pirmais karavīrs — tulks

lasa.

«Diāna, grāfs ir muļķa āksts, bet viņam ir daudz zelta.»

Parols. Tā nav hercoga vēstule, ser; tas ir brīdinājums kādai godīgai Florences meitenei Diānai, lai tā sar­gās no Rusiljonas grāfa vilinājumiem. Tas ir kāds aušīgs, jauns dīkdienis, bez tam vēl īsts izvirtulis. Es lūdzu, kungs, bāziet šo vēstuli atpakaļ kabatā.

Pirmais karavīrs — tulks. Ar jūsu atļauju es to vispirms izlasīšu.

Parols. Goda vārds, man bija godīgs nodoms meitenes labā, jo es pazīstu jauno grāfu un zinu, ka tas ir bīs­tams un izlaidīgs zeņķis. Tā ir īsta haizivs, kas aprīs katru nevainīgu zivtiņu, ja tā kritīs laupītājam pa ķērienam.

Bertrams. Nolādēts! Tas tiešām ir pirmās šķiras nelietis! Pirmais karavīrs — tulks

lasa.

«Ja zvēr viņš, ņem no viņa zeltu steigā, Jo maksāt rēķinu jau nemēdz tas; Kas pusi laimē, iegūst spēles beigās, Liec iepriekš samaksāt, kas pienākas. To, lepnā Diāna, tev saka kaptein's kāds, Sniedz skūpstu vīriem, kam nav zēna prāts, Bet grāfam ākstīgam, ar viltus slavu Liec laikus samaksāt par mīlu savu. Es tavs, kā ausī iečukstēju tev, —

Parols.»

Bertrams. Šo nelieti vajadzētu ar patagu izdzīt cauri vi­sai nometnei ar šo rīmi pie pieres.

Otrais augstmanis. Viņš tak ir jūsu padevīgais un uzti­cīgais draugs, ser, vispusīgais lingvists un ieroču mākslās speciālists.

Bertrams. Jau no senseniem laikiem esmu varējis pa­ciest visu, izņemot kaķus. Tagad šis nelietis manās acīs ir kaķis.

Pirmais karavīrs — tulks. No mūsu karavadoņa izskata es secinu, ka mēs būsim spiesti jūs pakārt, ser.

Parols. Ak kungs, katrā ziņā saudzējiet manu dzīvību; ne tādēļ, ka es baidos no nāves, bet tādēļ, ka man grēku tik daudz, ka es tos labprāt gribētu izpirkt šeit uz zemes. Ļaujiet man dzīvot, kungs, vienalga, kā un kur — ieslodzījumā, bluķī, galvenais — atstājiet mani dzīvu.

Pirmais karavīrs — tulks. Nu, ja jūs vaļsirdīgi atzīsie- ties, mēs vēl padomāsim, ko darīt. Tātad atgrie­zīsimies vēlreiz pie kapteiņa Dimēna. Par hercoga uzskatiem par viņu un par tā drošsirdību jūs jau stāstījāt; bet kādas ir jūsu domas par viņa godī­gumu?

Parols. Šis kapteinis, ser, ir spējīgs olu no klostera iz­zagt. Vardarbībā un laupīšanas mākslā tas līdzīgs Nesam. Viņš nekad nav pildījis to, ko solījis, un zvērestu laušanā viņš stiprāks par Herkulesu: melot tas prot ar tādu oratora veiklību, ka spēj patiesību pārvērst par vientiesīti. Žūpība ir šī vīra labākais tikums; viņš dzer kā lops, bet miegā nevienam nekā ļauna nedara, izņemot saviem palagiem. Visi pazīst viņa nerātnības un tāpēc guldina viņu uz plikiem salmiem. Vairāk es par viņa krietnumu nekā nezinu pateikt. Šim zellim piemīt viss, kas nedrīkstētu būt krietnam vīram; bet viņam nav nekā, kas raksturo krietnu vīru.

Pirmais augstmanis. Viņš sāk man iepatikties.

Bertrams. Vai šī lieliskā jūsu krietnuma apraksta dēj? Es, no savas puses, gan viņu sūtītu pie visiem vel­niem. Manās acīs viņš arvien vairāk un vairāk kļūst par kaķi.

Pirmais karavīrs — tulks. Un ko jūs varat sacīt par kap­teiņa militārajām zināšanām?

Parols. Lūk, viņš esot sitis bungas pie angļu komedian­tiem. Es tiešām negribētu viņu apmelot, bet vairāk par viņa militāro karjeru es tiešām nezinu, izņemot tikai to, ka viņam bijis gods kalpot par oficieri kādā Anglijas ciematā, ko ļaudis sauc par Mailendu. Tur viņš mācījis puišiem ierindas mācību. Es nekā nevē­lētos noklusēt par šī cilvēka augsto slavu tur, bet es par to nekā noteikta nezinu.

Pirmais augstmanis. Šoreiz šis nelietis pārspējis pats sevi nelietībā, un šis retais notikums viņu attaisno.

Bertrams. Kaut velns to parautu! Viņš tomēr ir un pa­liek kaķis.

Pirmais karavīrs — tulks. Ja kapteinis Dimēns ir tik ze­misks, tad jau man nemaz nevajadzētu vēl jautāt, vai ar zeltu to varētu pamudināt dezertēt.

Parols. Par nieka grasi, ser, viņš pārdos jums lēņu tie­sības uz savas dvēseles pestīšanu, ar ko uz mūžīgiem laikiem pievils savu radu cerības uz mantojumu.

Pirmais karavīrs — tulks. Bet ko jūs sakāt par vioa brāli, otru kapteini Dimēnu?

Otrais augstmanis. Kāpēc viņš tam jautā par mani?

Pirmais karavīrs — tulks. Nu, kāds tas ir?

Parols. Vārna no tā paša perēkļa; tikai labuma pakāpē tas savu brāli nesasniedz, bet ļaunumā ir to pār­audzis. Tāpat viņš pārspēj savu brāli gļēvulībā, kaut gan viņa brāli visi uzskata par visbailīgāko visā pa­saulē. Bēgot tas noskries katru ātrskrējēju, bet, kad jāiet uzbrukumā, viņa kājas sarauj krampji.

Pirmais karavīrs — tulks. Ja mēs jums dāvātu dzīvību, vai jūs būtu ar mieru nodot Florences hercogu?

Parols. Jā, un piedevām vēl arī viņa kavalērijas koman­dieri Rusiljonas grāfu.

Pirmais karavīrs — tulks. Es slēpu parunāšos ar ģene­rāli, lai uzzinātu viņa gribu.

Parols

sāņus.

Es vairs negribu nekādas bungas! Kaut jupis parautu visas šīs bungas. Es tak devos šinīs briesmās, tikai lai izkalpotos un apmānītu šī palaidnīgā jaunā grāfa aizdomas. Kas gan varēja nojaust šīs lamatas, kurās esmu iekritis? Bet kas man var pārmest?

Pirmais karavīrs — tulks. Nav glābiņa! Tev jāmirst, draugs! Ģenerālis saka, ka tas, kas tik nodevīgi at­klāj savas armijas noslēpumus un atjaujas sniegt tik riebīgus ziņojumus par dižciltīgiem vīriem, nevar godīgi kalpot pasaulei. Tādēļ jums jāmirst! Nāciet, bende! Ņemiet viņa galvu!

Parols. Dievs kungs! Ļaujiet man dzīvot vai arī atļau­jiet man skatīt savu nāvi vaigu vaigā.

Pirmais karavīrs — tulks. To var. Reizē atvadieties arī no saviem draugiem!

Noņem Parolam apsēju no acīm.

Tā! Nu palūkojieties apkārt! Vai jūs te kādu pa­zīstat?

Bertrams. Labrīt, dižais kapteini!

Otrais augstmanis. Lai dievs jums palīdz, kapteini Parol!

Pirmais augstmanis. Lai dievs jums žēlīgs, cēlais kap­teini!

Otrais augstmanis. Kapteini, vai lai no jums pasveicinu Lafē kungu? Es dodos uz Franciju.

Pirmais augstmanis. Mīļo kapteini, vai jūs neiedotu man soneta norakstu, ko jūs veltījāt Diānai, ieteikdams viņai Rusiljonas grāfu? Ja es nebūtu tik bailīgs gļē­vulis, es jums viņu atņemtu ar varu; bet pašreiz pa­lieciet sveiks!

Bertrams, abi augstmaņi un pārējie aiziet.

Pirmais karavīrs — tulks. Jūs esat pazudis, kapteini, pil­nīgi atraisīti visi jūsu mezgliņi, — tie palikuši vēl tikai jūsu šallē.

Parols. Kuru gan nesagrautu tāda sazvērestība.

Pirmais karavīrs — tulks. Ja jūs varētu atrast tādu zemi, kur sievietēm nebūtu vairāk kauna kā jums, tur jūs kjūtu par īsti nekaunīgas tautas ciltstēvu. Arī es do­šos uz Franciju. Tur man būs diezgan daudz, ko pa­stāstīt par jums.

Aiziet.

Parols.

Viss labi beidzies, jo man sirds Tik liela nav, lai kaunā salūztu. Nu beigas kapteinim, bet Parols pats Tāpat vēl ēst un dzert, un gulēt grib. Bet tāds, kas sevī lielībnieku jūt, Lai zin, ka garā mēle nevarēs Tā ēzejausis noslēpt, — rādīs tās, Kāds ēzelis ir katrs lielībnieks. Nost kaunu! Prom! Lai kara zobens rūs, Par ākstu tagad Parols kļūs, Pie komediantiem! Tur maize būs Un pajumte. Turp došos es!

Aiziet.