VILJAMS ŠEKSPĪRS ŠEKSPĪRS: HENRIJS IV

III cēliena 2. ainā

180. Visi šai vieta un ari turpmāk uzskaitītie vārdi katrs ar savu īpašu nozīmi: Doits — grasis, Pikbouns — podlaiža, Skvīls — smilkstētājs, Šuekārds — kāršu spēlmanis (blēdis) utt.

180. Tomass Moubrejs — šai lugā notēlotā lorda Moubreja miru­šais tēvs.

181. Džons Gānts — mirušais Lenkasteras hercogs, tēvs Bolingbru- kam, kurš vēlāk kļuva par karali Henriju IV.

184. Mums ir sarakstā ne mazums ēnu …

Tas nozīmē: «mirušo dvēseļu» resp. fiktīvi ierakstītu personu.

187. Mī)o kaprāļa kaptein . ..

Uztraukumā Pelējums sajauc divas dažādas dienesta pakāpes.

189. Artūra spēles Mailendgrīnā . ..

529

Artūra spēles (Arthur's Show), leģendārā Britānijas karaļa Ar­tūra vārdā nosauktās karaspēles — strēlnieku sacensības šau­šanā ar loku, kādas parasti sarīkoja Mailendgrīnā, laukumā Lon­donas tuvumā. Tur atdarināja ari karaļa Artūra svinīgo gājienu, pie tam dalībnieki saucās «artūrisko» romānu personāžu vārdos. Šelovs te stāsta, ka viņš, vēl Klimentas koledžā mācīdamies, esot piedalījies šādā gājienā kā karaļa Artūra āksts sers Dagonets.

189. Sis pats sagrabējušais miertiesnesis neko citu nav darījis kā tikai plātījies ar savām jaunības dienu trakulībām un varoņ­darbiem Tornbala ielā.

Šai ielai bija slikta slava. Tornbala ielā Londonā tolaik bijis daudz izvirtības zaņķu.

190. Paklīdenes pat bija iesaukušas viņu par mandrilu.

Mandrila — riebīgs pērtiķis, dzīvo Gvinejā un Dienvidāfrikā.

190. Tiltjards — laukums sacīkstēm Vestminsterā.

190. … kā viņš bija iemaisījies maršala svītā.

Karaspē(.u laikā Mailendgrīnā, karaļa Artūra gājienu atdarinot.

190. … teicu Džonam Gāntam, ka viņš iekaustījis pats savu pie­vārdu …

Vārds «Gānts» (hercoga tituls, cēlies no Plandrijas pilsētas Gentas vārda) skan tāpat kā angļu vārds gaunt — novājējis, izdilis.

190. … lai cik grūti būtu, iztaisīšu sev no viņa divus gudrības ak­meņus.

Alķīmiķi centās izveidot divus sastāvus, nosaucot tos par «gud­rības akmeņiem»: tam vienam vajadzēja pārvērst visus metālus par zeltu, bet otram — izdziedēt visas slimības.

IVcēliena 1. ainā

194. … jo gribu atmaksāt

Par to, kas manam brālim nodarīts.

Jorkas arhibīskapa brāli lordu Skrūpu — Viltširas grāfu so­dīja ar nāvi Henrijs IV (sk. lugas Henrijs IV 1. daļu, 1. cēliena 3. ainu).

195. Grāfs Herfords tolaik bija Anglijā …

Tāds tolaik bija Bolingbruka — vēlākā Anglijas karaļa Hen­rija IV tituls.

5. ainā

216. Kas bieži miega vārtus vaļā turi

T. i., rūpes neļauj acis aizdarīt.

216. Uzliek galvā kroni.

Sens angļu paradums: kad karalis guļ uz nāves gultas, viņam blakus noliek karaļkroni, kuru turpat, tiklīdz viņš nomiris, sev galvā uzliek troņmantnieks.

220. Tu — tīrākais, bet nekrietnākais zelts. Cits, mazāk tīrs, ir dārgāks dzīvībai, Jo palīdz tev kā zāles dzeramas.

Tolaik zālēm piemaisīja arī zeltu, kas bija zemākas proves nekā karaļa kroņa zelts.

Vcēliena 2. ainā

229. Pēc Amurata nenāik Amurats.

Tas zīmējas uz notikumiem turku galmā neilgi pirms šis lugas sarakstīšanas. Valdīšanu uzņemdamies, sultāns Amurats 1574. gadā nonāvējis visus savus brāļus, kas varētu iekārot troni. Pēc viņa nāves 1596. gadā viņa dēls, arī vārdā Amurats, valdīšanu uzņemdamies, rīkojies tāpat.

3. ainā

235. Samingo! Vai tā nav?

Vārda «San-omingo», t. i., sv. Dominika — žūpu labvēļa un aizgādņa vārda izkropļojums.

236. … PaЈu no Bārsonas.

Pāls — milzis no Bārsonas jeb Bārstonas pilsētas. So milzi tir­gos rādījuši par maksu.

236. Grib zināt karalis Kofetua.

Tautā populārs senas balādes varonis, ko ne vienreiz vien min Šekspīrs.

237. Vai suņus Helikonā uzlaidis …

Helikons, kalnu grēda Grieķijā, ko uzskatīja par mākslu dieva Apolona mītni.

4. ainā

239. Ja tas notiks, tev atkal būs ducis spilvenu.. .

Sulainis grib teikt, ka krodziniece vienu no saviem spilveniem iedevusi Dolijai, kas to aplikusi sev ap vēderu, simulējot grūt­niecību. Šādi rīkojoties, viņa izvairās no smaga soda.

5. ainā

241. Tas ir semper idem, jo obsque hoc nihil est.

Latīņu teicieni, kas nozīmē: vienmēr viens un tas pats; bez tā nekas nepastāv.

241. … Alekto, niknās čūskas apvīta …

Alekto — tā leģendā saucas viena no fūrijām, kam galva matu vietā apaugusi ar čūskām.

245. … un iepriecinās jūs ar daiļo Francijas Katarinu .. .

Lugā, ko Šekspīrs sarakstījis vienu vai divus gadus pēc Hen­rija IV pabeigšanas, attēlotas Henrija V uzvaras Francijā un viņa laulības ar princesi Katarinu.