VILJAMS ŠEKSPĪRS ŠEKSPĪRS - HENRIJS IV

56. Kāpēc tu biedrojies ar to. . . cepto kronēšanas vērsi. ..

Henrijs te runā par Meningtriju Eseksas grāfistē, kas bija slavena ar vēršiem. Gada tirgū tur arvien bijis izcepts vesels vērsis ar visām iekšām. Tirgū sarīkotas arī tautai izpriecas, kur uzstājušās alegoriskas figūras — Netikums, Bezdievība, Godkāre utt. Princis Henrijs Falstafu pielīdzina vispirms vērsim un tad šim alegoriskajām figūrām.

57. … tad jau faraona liesās govis būtu mīlamas.

Teiciens par faraona liesajām govīm ņemts no bībeles stāsta par faraonu, kurš sapnī redzējis septiņas treknas un septiņas liesas govis un to, ka tās liesās aprijušas septiņas treknās. Sis sapnis pareģojis Ēģiptei septiņus bagātas ražas un pēc tam sepliņus neražas — bada gadus.

59. … pazīst kā Svētā Pāvila katedrāles kupolu.

Katedrāle Londonā, kur bieži vien tirgotāji satikās un no­slēdza darījumus.

60. Galons — šķidruma mērs, apmēram 4 litri.

III celiena 1. ainā

61. Bangora — pilsēta Ziemelvelsā.

64. Srūsberija — lielākā pilsēta Sropšīras grāfistē (Rietumanglijā, pie Velsas robežām).

66. Merlins — leģendārs velsiešu dzejnieks un gudrais, kā teikā stāstīts, dzīvojis m. ē. VI gs. teiksmainā karaJa Artūra valdīšanas laikā. Balstoties uz Merlina «pareģojumiem», kas gan safabri­cēti vēlāk, velsieši loloja cerību cīņās pret angļiem iegūt neat­karību.

67. … Jaunais greifs.

Greifs — teiksmains briesmonis ar lauvas ķermeni, ērgļa galvu un spārniem.

69. Ak, viņa vēlas tevi guldināt

Uz upes meldru mīkstā paklāja . . .

Tolaik Anglijā arī lepnās pilīs austo paklāju vietā bieži vien grīdas klājuši ar meldriem.

3. ainā

78. … memento mori.

Latīņu teiciens — atceries nāvi. 78. Tavu seju ieraugot, arvien jādomā par pekles ugunīm un ba­gāto vīru …

Te Falslafam prātā Jaunās derības stāsts .par bagātnieku, kas grezni dzīvojis un pēc nāves nonācis ellē.

78. Salamandra — teiksmains dzīvnieks, kas it kā dzīvojot ugunī. 81. … padauza Marianna .. .

Tautas izpriecās tolaik bieži vien izrādījuši ainas no leģendām par cēlsirdīgo laupītāju Robiņu Hudu un viņa miļāko Mariannu.

IV cēliena 2. ainā

91. Angels — sens zelta naudas gabals Anglijā, 10 šiliņu vēr­tībā.

91. .. .nabaga Lācars — spitālīgs, nabadzīgs vīrs, par kuru stāstīts Jaunajā derībā.

91. … jaunāko brāļu jaunākie dēli…

Pēc tā laika parašām, visu tēva mantu, īpaši nekustamo īpa­šumu mantoja vecākais dēls, tātad «jaunāko brāļu jaunākie dēli» bija divkārt nabagi.

91. Var domāt, ka esmu sapulcējis simt piecdesmit pazudušu dēlu…

Par jaunekli, pazudušo dēlu, stāstīts Jaunajā derībā: kā viņš aizgājis no mājām un visu mantojumu, ko saņēmis, izšķiedis sliktu līdzgaitnieku pulkā un nonācis tādā nabadzibā, ka bijis spiests pārtikt no drabiņām un samazgām, ar ko citi barojuši cūkas.

4. aina

98. … aizgādājiet

So zīmogoto rakstu lordmaršalam …

Te domāts lords Maubrejs, Norfolkas hercoga dēls, kas tēlots lugas 2. daļā.

V cēliena 1. ainā

100. Un vēja žēlās elsas sludina,

Ka diena drūma būs un vētraina.

Kaut gan pēc dabas parādībām, kā to Šekspīrs bieži mēdz darīt, princis Henrijs pareģo ko drūmu un vētrainu, tomēr ka­ralis Henrijs tādas domas no sevis atvaiia, slikto attiecinot tikai uz ienaidniekiem un uzvarētajiem.

111. Turku varonis Gregors …

Šekspīrs kā pa jokam te piešķir turkam kristīgo vārdu un ieliek to Falstafa mutē. Te domāts pāvests Gregors VII, ko angļi ļoti neieredzēja.

Lugas otrajā daļā darbojas personas, kas pazīstamas jau no pir­mās daļas; nāk klāt arī dažas jaunas, piemēram, divi tiesneši — Selovs •un Sailenss. Tolaik Anglijā tiesnešus izraudzījās no muižniekiem un tiem bija pienākumi arī administrativā darbā — jārūpējas par sabied­risko kārtību un jāseko, kā tiek izpildītas karaļa pavēles.

Tenka — prologa teicēja. Vēsturiskās lugās prologam bija liela nozīme. Tur īsumā mēdza pastāstīt par nolikumiem, kuri lugā pietie­kami nav skarti, bet ar kuriem jāiepazīstina, lai izprastu lugas saturu. Vorkvorta — pilsēta un pils Nortumberlendas grāfistē.

I cēliena 1. ainā

129. Auksts esot kļuvis piesis Persijam.

Tas zīmējas uz Persiju, kuru viņa straujā temperamenta, karst-, asinības dēļ bija iesaukuši par Karstpiesi (Holspui).

2. ainā

136. Smitfīlda — centrālais laidars Londonā Smitfīldas zirgu miet-

nieku negodīgums tautā kļuvis par apsmieklu un parunu. 138. Esmu lasījis, ko par šīs slimības rašanās cēloņiem raksta Ga- lēns …

Slavenais grieķu ārsts Galēns dzīvojis m. ē. II gs. Viņa darbi, bijuši ļoti iecienīti renesanses laikmetā.

II cēliena 1. ainā

151. … vai ari vācu medību …

Tā bija iesauktas meža kuiļu medības.

2. ainā

156. Viņš tikko uzsauca man no sarkanā loga . . .

Tavernu pazīmes bija sarkanrestoti logi.

156. Prom, tu nejaukais Altejas sapni!

Alteja (mitoloģ.) — Eitolijas valdnieka Eneja sieva. Te sajauk­tas divas antīkās leģendas: par Alteju, kas saniknojusies uz savu dēlu Meleagru, iemetusi uguni pagali, no kuras saglabāšanās bi­jusi atkarīga viņas dēla dzīvība; un par Trojas valdnieci Hēkubu, kura pirms Trojas pazudinātāja Parisa dzimšanas nosapņojusi, ka viņa dzemdējusi degošu pagali.

157. Jā, viņi tik ļoti grib tikt mums rados, ka gatavi aizurbties līdz pašam Jafetam.

Kā bibelē stāstīts, Noasam, kas ūdens plūdos izglābies ar visu savu ģimeni, bijuši trīs dēli — Sims, Kams un Jafets, kuri esot cilvēces ciltstēvi.

4. ainā

167. Vai te nav Irina?

Irina — Šekspīra laika biedra Pīla sarakstītās un vēlāk pazau­dētās traģēdijas Turku Muhameds un dai/ā grieķiete Irina varone.

167. Tas tik ir joks! utt. 6 dzejas rindas.

Parodija — sagrozīts citāts no Šekspīra laika biedra Marlo traģēdijas Lielā Tamerlana varoņdarbi.

167. Tad ēd un tūksti, Kalipolida.

Parodija, sagrozīts teksta citāts no Pīla traģēdijas Kauja pie Alkazaras.

167. Si fortune me tormente Siperato me contento.

Itāļu sakāmvārds — «Ja liktenis mani vajā, tad cerība mani mierina».

168. Vai mēs abi neesam skatījuši Lielos Greizos Ratus?

T. i., vai neesam dzīrojuši caurām naktīm?

168. . . . trīs māsas — trīs dievietes, kuras vērpj un nogriež cilvēka dzīves pavedienu.

Antropos — vienas māsas vārds.

169. … desmitreiz labāks par deviņiem varoņiem.

Tolaik Anglijā dzīvās bildēs un masku ballēs bieži vien mēdza rādīt «deviņvīru procesijā» vai «deviņos slavenos vīros» šādas

figūras: trīs jūdi — Kristus, Dāvids, Jūda Makahejs; trīs pa­gāni — Maķedonijas Aleksandrs, Hektors, Jūlijs Cēzars; trīs kristīgie — karalis Artūrs, Kārlis Lielais un Bujonas Gotfrīds.

169. Klusu, Dolij! Nerunā kā miroņgalva . ..

Viens no tā laika maģijas muļķīgajiem izdomājumiem: māk­slīga cilvēka galva, kurai vajadzēja atbildēt uz visiem jautāju­miem un pareģot arī nākotni.

170. Šogad Saturns tiekas ar Veneru.

Šiem vārdiem te nav tikai mitoloģiska nozīme (vecā Falstafa tikšanās ar mīlas priesterieni Doliju), bet ari astroloģiska no­zīme — divu dibess spīdekļu (Saturna un Veneras) sastapšanās; pēc tā laika ieskatiem, to spēkos bijis ietekmēt cilvēku likteņus, tāpēc tie atzīmēti arī kalendāros.

170. Trigons — burtiski Trijstūris, Zodiāka vienas daļas sens nosau­kums. Par ugunīgo Trigonu te ironiski nosaukts Bardolfs viņa sarkanās sejas dēļ. Falstafa parādu grāmata — misis Kviklija, kura vienmēr pieraksta viņa parādus.