VILJAMS ŠEKSPĪRS - JŪLIJS CĒZARS

Traģēdija Jūlijs Cēzars latviešiem jau labi pazīstama no pagājušā gadsimta beigām. 1898. gadā to sāka izrādīt Rīgas Latviešu biedrības teātris, bet jau 1897. gadā traģēdija iznāca grāmatā F. Adamoviča tulkojumā. Sis F. Adamoviča tulkojums atkārtoti izdots 1923. un 1934. gadā. Tāpat tas arvien turējies teātru repertuārā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.

Sai Šekspīra Kopotu rakstu izdevumā traģēdija uzņemta dzejnieces Mirdzas Ķempes jaunā, pilnīgā tulkojumā.

Jūliju Cēzaru (100.—44. g. pirms mūsu ēras) sazvērnieki nonā­vēja 44. gada 15. martā. Sazvērestības vadītāji bija Kasijs un Bruts, kas pēc romiešu sacelšanās emigrējis uz Grieķiju, bet pēc tam uz Mazāziju, kur satikās ar Kasiju. Pēc sakāves Maķedonijā un pie Filipām Kasijs nonāvējās, un vēlāk to pašu izdarīja arī Bruts.

I cēliena 1. ainā

125. Jūs zināt — svinam Luperkālijas. —

Luperka, kalnu un pļavu auglības dievs, ko pielūdza romieši. Katru gadu 15. februārī viņam par godu svinēja lielus svētkus. Augstāko aprindu jaunekļi šais svētkos sarīkoja «svētu skrie­šanu». Apsējuši priekšautus no tikko upurētu āžu ādām, viņi siti pretimnācējus ar āžādas siksnām.

2. ainā

127. No marta īdām sargies! —

Romieši par īdām sauca marta, maija, jūlija un oktobra 15. dienu, bet citos mēnešos 13. dienu. 130. Un it kā Enejs, mūsu lielais sencis. —

Enejs — teiksmains varonis no Trojas kara laikiem, Trojas ķēniņa Priama radinieks, Anhīza dēls, ko dzemdējusi dieviete Afrodīte. Teiku par Eneja likteni izmantojis dzejnieks Vergīlijs savā dziedājumā «Eneida». Pēc Vergīlija iznāk, ka Enejs ir Jū­lija Cēzara ciltstēvs.

III cēliena 1. ainā

171. Tu ari, Brut! —

No kurienes Sekspirs ņēmis šo latīnisko izteicienu, nav zināms. Plutarlia rakstos tā nav. Daži kritiķi domā, ka šie vārdi atrodami

senā romiešu lugā Cēzara nonāvēšana un ka Šekspīrs būs par to dzirdējis.

172. Lai, romieši, nu rokas mērcējam

Līdz elkoņiem mēs viņa asinīs … —

Mazgāt rokas nonāvētā asinīs — sena paraša gadījumos, kad slepkavībai piemita it kā «svētsvinības» raksturs. Plutarhs par to gan nemin, bet raksta, ka sazvērnieki parādījušies ļaužu priekšā ar asinīm notraipītām rokām.

IV cēliena 3. ainā

203. Plutons — bagātības dievs mitoloģijā.

206. Kasijs pārmet Brutam, ka viņš filozofiju aizmirsis. Bruts ir stoi- cisma piekritējs, kas paceļas pāri visām dzīves grūtībām un ne­laimēm.

V cēliena 1. ainā

218. . .. Bet jūsu vārdi atņem Hiblas bitēm It visu medu. —

Hibla — pilsēta Sicīlijā, kas bija slavena ar sevišķi saldu medu.

220. Tu zini, turējos pie Epikūra. —

Filozofs Epikūrs neatzina māņticību un dievu iejaukšanos cil­vēka dzīvē, bet meklēja visām parādībām izskaidrojumu ar ju­teklisko uztveru palīdzību. Dzīves mērķis epikuriešiem —- bauda, fiziska vai garīga.

3. ainā

223. Kāp, Pindar, augstāk tajā pakalnā … —

Šekspīra izrādē Pindars parādījās «augšējā skatuvē» (bal­konā), kas šai gadījumā aizvietoja domāto uzkalnu, un tā viņš visu laiku palika publikai redzams.

227. … uz Tasu sūtiet… —

Tasas sala netālu no Maķedonijas krasta Egejas jūrā.

5. ainā

229. Stratilijs lāpu dedza. —

Stratilijam, izlaužoties caur ienaidnieku rindām pie savējiem, ja viss labi veiktos, vajadzēja pacelt aizdegtu lāpu.