VILJAMS ŠEKSPĪRS - JŪLIJS CĒZARS

Ceturtais pilsonis.

Mēs gribam dzirdēt, lasiet, Antonij!

Visi.

Kur testaments? Mums lasiet testamentu!

Antonijs.

To, mīļie draugi, nedrīkstu es lasīt! Jums nebūs zināt, kā jūs mīlējis Ir Cēzars. Neesat ne koks, ne akmens, Bet cilvēki, un, dzirdot, ko viņš novēl, Jūs degsiet liesmās, kļūsiet ārprātīgi!

Ir labi, ja nav zināms jums, ka esat Jūs viņa mantinieki. Kas tad būtu?

Ceturtais pilsonis.

Mums lasiet testamentu, Antonij, Lai zinām, ko mums novēlējis Cēzars.

Antonijs.

Vai gribat paciesties? Un brīdi gaidīt? Es pārsteidzos, kad jums to teicu, Un baidos tagad goda vīrus aizskart, Kas nodūruši Cēzaru. Es baidos!

Ceturtais pilsonis.

Tie nodevēji, nevis goda vīri!

Visi.

Mums lasi testamentu!

Otrais pilsonis. Tie bija ļaundari, slepkavas! Testamentu, lasiet testamentu!

Antonijs.

Jūs piespiežat, lai lasu testamentu. Tad nostājieties apkārt Cēzaram! Jums viņu rādīšu, kas rakstījis So testamentu. Atļaujiet man nokāpt!

Visi.

Jā, nokāpiet!

Otrais pilsonis. Šurp zemē!

V/ņš nokāpi no tribīnes.

Trešais pilsonis. Jums atļaujam!

Ceturtais pilsonis. Lai lokā stājamies!

Pirmais pilsonis.

No šķirsta un no liķa atkāpieties!

Otrais pilsonis.

Un dodiet ceļu krietnam Antonijam!

Antonijs.

Tik tuvu nespiedieties! Stāviet tālāk! Visi.

Jel stāviet tālāk! Atbrīvojiet vietu!

Antonijs.

Ja jums ir asaras, tad vajadzēs Tās liet. Šo apmetni jūs pazīstat? Es atceros, kad pirmoreiz to Cēzars Bij apvilcis. Tovakar savā teltī, Kad dienā nerviešus viņš bija veicis. Lūk, Kasijs šeit ir savu dunci dūris, Skat, Kaska skaudīgais cik plaši cirtis, Bruts mīļotais tam šajā vietā dūra, Bet, nolādēto nazi izraujot, Tam asins sekoja ar tādu sparu, It kā pa durvīm steigtos saskatīt, Vai Bruts tik nelaipni ir klaudzinājis! Jūs zināt, Bruts bij viņa eņģelis, Ak dievi, spriediet paši, cik gan ļoti To Cēzars mīlēja! Šis dūriens bija Visbargākais! Tad juta cēlais Cēzars, Ka nepateicība, kas stiprāka Kā nodevēja roka, viņu satriec. Tad lūza viņa varonīgā sirds, Un, seju aizsedzot ar apmetni, Pie pašām kājām asins apslacītam Pompēja tēlam krita lielais Cēzars. Kāds kritiens bija tas, ak pilsoņi! Tad kritu es un jūs, mēs visi kritām, Un asiņainā nodevība slējās Pār mums. Jūs tagad raudat, redzu es. Jūs līdzcietība pārvar. Maigas lāses

Jūs, laipnās dvēseles, nu raudat, skatot Šo sadurstīto tērpu. Redziet, tur guļ Viņš pats, viss nodevēju sakropļots.

Pirmais pilsonis. Cik baiga aina!

Otrais pilsonis. Ak cēlais Cēzar!

Trešais pilsonis. Šī bēdu diena!

Ceturtais pilsonis.

Ak, ļaunie nodevēji!

Pirmais pilsonis.

Cik asiņains šis skats!

Visi. Mēs gribam atriebt! Prom! Meklējiet! Dedziniet! Uguni! Kaujiet! Sitiet! Lai neviens nodevējs nepaliek dzīvs!

Antonijs.

Bet pilsoņi!

Pirmais pilsonis.

Grib runāt Antonijs!

Otrais pilsonis.

To uzklausām, tam sekojam līdz nāvei!

Antonijs.

Ak labie, mīļie draugi, nemusinu Es jūs uz pēkšņu sacelšanos. Šo darbu pastrādāja goda vīri; Kāds bija viņu iegansts — nezinu. Un droši vien jums visu paskaidros. Es, draugi, nenāku jums sirdis zagt Un neesmu tāds runātājs kā Bruts. Jūs visi zināt, esmu vienkāršs cilvēks, Kas savu draugu mīl. To zināja

Tie, kuri ļāva atklāti man runāt, Jo nav man atjautas, ne spožu vārdu, Ne izteiksmes, ne runas dāvanu, Kas ļaužu prātus saviļņo. Es spēju Vien pateikt to, ko paši labi zināt. Sīs brūces rādu jums, šīs mēmās mutes, Tās manā vietā runā! Bet, ja būtu Es Bruts, un spētu Bruts būt Antonijs, Tad jūsu garu satrauktu un dotu Ik brūcei mēli, lai tā aicinātu Pat Romas akmeņus uz sacelšanos.

Visi.

Mēs sacelsimies!

Pirmais pilsonis.

Lai deg Bruta nams!

Trešais pilsonis.

Prom! Nāciet meklēt sazvērniekus!

Antonijs.

Bet uzklausiet, ko teikšu, pilsoņi!

Visi.

Mēs uzklausīsim krietno Antoniju!

Antonijs.

Kāpēc jūs, draugi, traucat neziņā, Kāpēc gan pelna jūsu mīlu Cēzars? Jūs nezināt, bet man jums jāteic: Jūs esat aizmirsuši testamentu!

Visi.

Patiesi, testaments! To gribam dzirdēt!

Antonijs.

Lūk, testaments ar viņa zīmogu! Ikvienam Romas pilsonim viņš novēl Pa septiņdesmit piecām drahmām katram.

Otrais pilsonis.

Viscēlais Cēzars! Viņu atriebsim!

Trešais pilsonis.

Ak karaliskais Cēzar!

Antonijs.

Pacietīgi klausieties! Visi.

Mēs klausām! Antonijs.

Turklāt jums atstāj visus savus parkus

Un lapenes, un jaunos augļu dārzus

Sai Tibras krastā. Tos uz visiem laikiem

Viņš novēl jums un jūsu mantiniekiem,

Lai jūs tur staigātu un priecātos.

Tāds mums bij Cēzars! Kad nāks viņam līdzīgs?

Pirmais pilsonis.

Nekad! Nekad! Uz priekšu! Projām! Projām! Lai svētā vietā līķi sadedzinām, Un nodevēju mājas aizdegsim Ar viņa sārta šķilām. Ņemiet līķi!

Otrais pilsonis.

Šurp nesiet uguni!

Trešais pilsonis.

Un lauziet solus!

Ceturtais pilsonis.

Lai laužam stabus, logus! Plēsiet visu!

Pilsoņi aiznes liķi.

Antonijs.

Nu tas ir veikts. Lai plosās nelaime Un savā gaitā trauc.

Ienāk kalpotājs.

Ko gribi vēstīt?

Kalpotājs.

Kungs, Oktāvijs jau Romā!

Antonijs.

Kur viņš ir?

Kalpotājs.

Cēzara namā, līdz ar Lepidu.

Antonijs.

Turp tūlīt došos viņu apciemot, Viņš nāk kā saukts. Fortūna priecīga Un šādā noskaņā mums visu dos.

Kalpotājs.

Es dzirdēju — viņš teica: Bruts un Kasijs Kā traki aizjāja pa Romas vārtiem.

Antonijs.

Šķiet, viņi uzzinājuši, ka esmu Es tautu sakūdījis. Aizved mani Pie Oktāvija.

Abi aiziet.

Uznāk dzejnieks Cinna.

Cinna.

Šonakt es sapņoju, ka biju dzīrēs Ar Cēzaru, māc mani ļaunas domas! Man netikās no mājām šodien iziet, Bet šķiet, kāds mani dzen.

Uznāk pilsoņi.

Pirmais pilsonis. Kāds jūsu vārds?

Otrais pilsonis. Kurp ejat jūs?

Trešais pilsonis. Kur dzīvojat?

Ceturtais pilsonis.

Vai precējies vai ne?

Otrais pilsonis.

Ikvienam tieši atbildiet!

Pirmais pilsonis. Un īsi!

Ceturtais pilsonis. Un prātīgi!

Trešais pilsonis.

Un godīgi, to ziniet!

Cinna. Kāds ir mans vārds? Kurp eju? Kur dzīvoju? Vai esmu precējies vai neprecējies? Man jāatbildot kat­ram tieši un īsi, prātīgi un godīgi. Tad saku prātīgi, esmu neprecējies.

Otrais pilsonis. Jūs gribat teikt: tie ir muļķi, kas precas. Baidos, ka jūs dabūsiet no manis krietnu belzienu! Tālāk — tieši!

Cinna. Tieši — eju uz Cēzara bērēm!

Pirmais pilsonis. Kā draugs vai ienaidnieks?

Cinna. Kā draugs!

Otrais pilsonis. Tas bija tieši atbildēts! Ceturtais pilsonis. īsi — kur dzīvojat? Cinna. īsi — pie Kapitola. Trešais pilsonis. Jūsu vārds, kungs, godīgi! Cinna. Godīgi, mans vārds ir Cinna.

Pirmais pilsonis. Saplosiet viņu! Viņš ir sazvērnieks!

Cinna. Esmu dzejnieks Cinna, esmu dzejnieks Cinna!

Ceturtais pilsonis. Saplosiet viņu par viņa sliktajiem pantiem! Saplosiet viņu par viņa sliktajiem pantiem!

Cinna. Neesmu sazvērnieks Cinna!

Ceturtais pilsonis. Vienalga, viņa vārds ir Cinna, izrau­jiet šo vārdu no viņa sirds, un tad lai viņš iet.

Trešais pilsonis. Plosiet viņu, plosiet! Nāciet, dedziniet! Pielieciet uguni! Pie Bruta! Pie Kasija! Nodedziniet visu! Daži lai steidz uz Dēcija māju, daži pie Kaskas, daži pie Ligārija! Prom! Ejam!