VILJAMS ŠEKSPĪRS: JŪLIJS CĒZARS

Bruts.

Sniedz, Lūcij, tērpu man.

Lūcijs aiziet.

Sveiks, Mesala! Sveiks, Titinij un cēlais, cēlais Kasij, Ar labu nakti, saldu dusu!

Kasijs.

Brāli,

Šai naktij bija nelabs iesākums, Lai dvēseles mums nešķir tāda plaisa Nekad vairs, Brut!

Bruts.

Viss atkal kārtībā.

Kasijs.

Ar labu nakti!

Bruts.

Labu nakti, brāli!

Titinijs un Mesala. Ar labu nakti, Brut!

Bruts.

Lai sveiki visi!

Visi iziet, paliek Bruts. Ienāk Lūcijs ar naktstērpu.

Dod tērpu man. Kur tava kokle, Lūcij?

Lūcijs.

Šeit teltī.

Bruts.

Kā? Tu runā miegaini! Ak, nabadziņš! Jo maz tev laika gulēt. Sauc Klaudiju un citus manus vīrus, Lai viņi guļ uz spilveniem šeit teltī.

Lūcijs.

Varon un Klaudij!

Ienāk Varons un Klaudijs.

Varons.

Kungs, vai saucāt mūs?

Bruts.

Es lūdzu, kungi, guliet manā teltī, Varbūt man vajadzēs jūs modināt Un aizsūtīt pie brāļa Kasija.

Varons.

Ja patīk jums, mēs būsim nomodā. Bruts.

To nevēlos. Nu labāk dusiet, draugi! Jo citādi vēl mainīsies mans prāts. Skat, Lūcij, grāmata, ko meklēju, To noslēpis es tērpa kabatā.

Varons un Klaudijs noliekas gulēt.

Lūcijs.

Es zināju, ka nedevāt to man. Bruts.

Jel paciet, labais zēn, ka aizmāršīgs Es kļuvis. Acis ja tev nelīp ciet, Man savas kokles stīgas paskandini.

Lūcijs.

Jā, kungs, par prieku jums. Bruts.

Būs prieks man, zēn. Es tevi nomocu, bet centīgs tu!

Lūcijs.

Kungs, tas mans pienākums! Bruts.

Bet pienākumu nedrīkst pārspīlēt, Es zinu — jauniem ļaudīm miegs ir salds.

Lūcijs.

Kungs, es jau gulēju!

Bruts.

Tas labi, un tu atkal gulēsi. Vien brīdi spēlē. Ja es dzīvošu, Pret tevi būšu labs.

Mūzika un dziesma.

Sī dziesma iemidzina. Smagais miegs, Vai savu svina zizli liec uz zēna, Kas spēlē man? Nu, laipnais šķelmi, dusi! Jo būtu ļauni tevi modināt, Bet snauzdams vari salauzt savu kokli, To paņemšu. Ar labu nakti, zēn! Nu jāskatās, vai lapa ielocīta, Ko lasīju kā pēdējo! Jā — šī!

Atsēžas. Parādās Cēzara gars.

Cik tumši svece deg! Ā! Kas tur nāk? Man šķiet, ka manu acu vārgums Šo baigo parādību rāda man. Tā tuvāk nāk! Teic — kas gan esi tu? Vai esi dievs vai eņģelis, vai velns? Man asins stingst un mati slejas stāvus. Teic — kas tu esi?

Gars.

Brut, tavs ļaunais gars!

Bruts.

Kāpēc tu nāc?

Gars.

Tev teikt: mēs redzēsimies Filipos!

Bruts.

Tad tevi redzēšu?

Gars.

Jā, Filipos! Gars aiziet.

Bruts.

Nu labi! Redzēsimies Filipos! Kad drosme pamodās, tu izgaisi. Ar tevi runāt vēlos, ļaunais gars! Zēn, Lūcij! Varon! Klaudij! Mostieties! Vai dzirdi, Klaudij! Mostieties! Vai dzirdi, Klaudij!

Lūcijs.

Man stigas neskan labi.

Bruts.

Viņš domā, ka vēl spēlē savu kokli. Klau, Lūcij, pamosties!

Lūcijs.

Mans kungs?

Bruts.

Vai sapnī tu tik skaļi kliedzi, Lūcij? Lūcijs.

Es nezinu, ka esmu kliedzis, kungs! Bruls.

Jā, kliedzi tu. Vai kaut ko redzēji?

Lūcijs.

Neko, mans kungs!

Bruts.

Tad guli atkal, Lūcij. Mosties, Klaudij.

Varon,

Tu arī mosties.

Varons.

Mans kungs?

Klaudijs.

Mans kungs?

Bruts.

Kāpēc tik ļoti miegā kliedzāt jūs?

Varons un Klaudijs.

Vai darījām to, kungs?

Bruts.

Jā,sapni redzot?

Varons.

Neko es neredzēju.

Klaudijs.

Arī es — neko!

Bruts.

Tad ejiet ziņot brālim Kasijam, Lai rītu agri viņš ar pulkiem iziet, Mēs viņam sekosim.

Varons un Klaudijs.

Lai notiek, kungs! Aiziet.

Uznāk Oktāvijs, Antonijs un viņu karapulki.

Oktāvijs.

Lūk, manas cerības jau piepildās. Jūs teicāt, Antonij, ka ienaidnieks Šurp nenāks, paliks kalnu novados. Bet redziet, tuvu viņa karapulki, Tie grib pie Filipiem mūs izaicināt Uz kauju, iekāms to no viņiem prasām.

Antonijs.

Jā, viņu sirdīs lasu es un zinu, Kāpēc tie dara tā, kaut labprāt ietu Uz citām vietām, bet tie lejā nāk Aiz bailēm, izlikdamies pārdroši, Lai noticētu viņu drosmei mēs, Bet tās tiem nava.

Uznāk vēstnesis.

Vēstnesis.

Kara vadoņi, Laiks gatavoties, ienaidnieks jau tuvu, Tiem pacelts kaujas karogs, sārts kā asins, Bez kavēšanās kaut kas jādara 1

Antonijs.

Jūs, Oktāvij, palēnām virziet pulkus Uz klajā līdzenuma kreiso pusi.

Oktāvijs.

Pa labo roku es, bet tu pa kreisi.

Antonijs.

Kam jaucat tā šai izšķirīgā brīdī!

Oktāvijs.

Es nejaucu, bet gribu darīt tā!

Maršs.

Bungu rīboņa. Uznāk Bruts, Kasijs un viņu karapulks, Lucilijs, Titinijs, Mesala un citi.

Bruts.

Tie stāv un grib sākt sarunas ar mums. Kasijs.

Stāj, Titinij, mēs iesim ar tiem runāt! Oktāvijs.

Mark Antonij, vai dosim zīmi kaujai? Antonijs.

Nē, Cēzar, gaidīsim, līdz viņi uzbruks. Lai ejam? Viņu vadoņi grib runāt!

Oktāvijs.

Jūs nekustieties, iekāms signāls dots! Bruts.

Pirms vārds, tad trieciens, pilsoņi, vai ne?

Oktāvijs.

Tik ļoti vārdus nemīlam kā jūs!

Bruts.

Labs vārds ir labāks nekā cirtiens ļauns.

Antonijs.

Pie ļauniem cirtieniem, Brut, labus vārdus

Jūs sakāt. Sirdī durdams Cēzaram,

Jūs saucāt: «Sveiks, lai ilgi dzīvo Cēzars!»

Kasijs.

Kā cērtat jūs, Mark Antonij, nav zināms, Bet jūsu vārdi atņem Hiblas bitēm It visu medu.

Antonijs.

Bet ne dzeloni!

Bruts.

Pat skaņu ņemat bitēm, Antonij! Tiem esat nolaupījis dūkšanu Un ļoti gudri draudat, iekāms dzeļat.

Antonijs.

To nedarījāt, nelieši, kad dūrāt Jūs ļaunos dunčus krūtīs Cēzaram, Bet zobus rādījāt kā pērtiķi, Kā suņi līdāt, zemu klanījāties, Kā vergi kājas skūpstot Cēzaram, Kad nolādētais Kaska kaklā dūra No mugurpuses viņam, pielīdēji!

Kasijs.

Mēs — pielīdēji! Jūsu vaina, Brut; Šī mēle šodien nezākātu mūs, Ja būtu toreiz klausīts Kasijam.

Oktāvijs.

Pie darba! Ja mums strīdos sviedri plūst, Tad darbi raisīs sarkanākas lāses! Lūk,

Es šķēpu paceļu pret sazvērniekiem! Vai zināt, kad šis šķēps būs atkal makstī? Kad atriebtas trīsdesmit trīs būs brūces Cēzaram vai kad nodevēju rokām Par upuri būs kritis otrais Cēzars.

Bruts.

Mirt nevari no nodevēju rokas, Ja, Cēzar, tādus neatved sev līdz.

Oktāvijs.

Es ceru, man no Bruta šķēpa mirt Nav lemts.

Bruts.

Pat ja viscēlākā tev dzimta, Šī nāve, jaunekli, tev būtu gods.

Kasijs.

Nav skolas puika tāda goda cienīgs, Kam biedrs viltnieks ir un dzīrotājs!

Antonijs.

Arvien vēl vecais Kasijs!

Oktāvijs.

Nāc, Antonij! Lai musu aicinājums, nodevēji, Jums zobos triekts. Ja drīkstat, šodien kaujā Jums jādodas! Ja ne — kad būs jums drosme.

Oktāvijs, Antonijs un viņu karapulks aiziet.

Kasijs.

Lai vēji pūš, lai bangās laiva peld! Ir vētra sākusies, kas zin, kā veiksies.

Bruts.

Jums, Lucilij, ko gribu teikt! Lucilijs

panāk uz priekšu.

Mans kungs?

Bruts un Lucilijs aiziet sāņus un sarunājas.

Kasijs. Mesala!

Mesala

panāk uz priekšu.

Ko man teiksiet, pavēlniek?

Kasijs.

Man šodien, Mesala, ir dzimumdiena!

Šai dienā dzimis Kasijs! Roku sniedz man

Un esi liecinieks: pret manu gribu,

Kā Pompejs, esmu piespiests mūsu brīvi