VILJAMS ŠEKSPĪRS: JŪLIJS CĒZARS

Tevi mīlēdams,

Artemidors.»

Šeit stāvēšu, līdz Cēzars garām ies, Un it kā lūgumu šo rakstu sniegšu. Sirds sāp par to, ka tikumam liedz dzīvot Un skauģa zobi grib to dzīvu aprīt. Ja Cēzars izlasīs, viņš paliks dzīvs, Ja ne, tad sazvērniekiem ceļš ir brīvs.

Aiziet.

Uznāk Porcija un Lūcijs.

Porcija.

Es lūdzu, zēn, jel skrej uz senātu, Vairs nerunā ne vārda, pasteidzies! Ko stāvi vēl?

Lūcijs.

Lai zinu, ko man sacīt.

Porcija.

Kaut būtu tu jau tur un atpakaļ, Pirms pasaku, kas tev tur darāmsl Ak stingrība, no manis neaizej, — Liec kalnu man starp sirdi un starp mēli! Man vira prāts, bet tikai sievas spēks. Cik grūti sievai glabāt noslēpumu! Vai tu vēl šeit?

Lūcijs.

Kas jādara man, kundze? Vien skriet uz Kapitolu, cits nekas? Un atgriezties pie jums, un tas ir viss?

Porcija.

Man pateic, zēn, kā izskatās tavs kungs, Jo slims viņš aizgāja. Un ievēro, Ko dara Cēzars. Kādi lūdzēji Tam tuvojas. Vai dzirdi troksni, zēn?

Lūcijs.

Es nedzirdu.

Porcija.

Bet labi ieklausies! Šķiet man, ka dzirdu niknu kaujas troksni, Ko vējš no Kapitola šurpu nes.

Lūcijs.

Es, kundze, nedzirdu neko!

Uznāk pareģis.

Porcija.

Vīrs, panāc šurp! No kurienes tu nāc?

Pareģis.

No mājām, kundze!

Porcija.

Cik pulkstenis?

Pareģis.

Gandrīz jau deviņi.

Porcija.

Vai Cēzars aizgāja uz Kapitolu? Pareģis.

Vēl ne! Es eju stāties tādā vietā, Kur Cēzars garām ies uz Kapitolu.

Porcija.

Vai gribi tu no viņa kaut ko lūgt? Pareģis.

Jā, gribu, kundze, ja vien Cēzaram Pret Cēzaru tik labs būs prāts, lai manī Viņš klausītos. To lūgšu sevi saudzēt.

Porcija.

Vai zināms tev, ka tam grib ļaunu darīt? Pareģis.

Es zinu maz, vien bailēs jaušu daudz! Ar labu rītu! Iela šeit tik šaura, Ka ļaudis tie, kas sekos Cēzaram, ■— Viss pretoru un senatoru pulks, Un lūdzēji var vāju vīru nospiest. Sev uzmeklēšu vietu klajāku, Kur uzrunāšu Cēzaru, kas nāks.

Aiziet.

Porcija

pie sevis.

Man atkal jāiet mājās! Cik gan vāja Ir sievas sirds. Ak Brut, lai debess palīdz Tev tavā nodomā! Dzird mani zēns! No Cēzara Bruts kaut ko lūdz, bet velti! Ai, spēki zūd. Steidz, Lūcij, sveicini No manis kungu. Teic, ka esmu līksma, Un pavēsti man, ko viņš teica tev.

Abi aiziet.

Senāta sēde augšā. Ļaužu bars, kurā redzami Artemidors un pareģis.

Tauru skaņas.

Uznāk Cēzars, Bruts, Kasijs, Kaska, Dēcijs, Metels, Trebonijs, Cinna, Antonijs, Lepids, Popilijs, Lena, Publijs un citi.

Cēzars.

Ir marta īdas klāt!

Pareģis.

Jā, Cēzar, bet nav galā.

Artemidors.

Sveiks, Cēzar! Izlasi šo zīmi!

Dēcijs.

Trebonijs lūdz jūs pārlasīt, ja laiks jums, Šo viņa padevīgo lūgumu.

Artemidors.

Ai Cēzar, lasi manējo vispirms, Tas vairāk attiecas uz Cēzaru.

Cēzars.

Kas attiecas uz mums, tiks lasīts beigās.

Artemidors.

Jel nekavējies, Cēzar! Lasi tūdaļ!

Cēzars.

Vai cilvēks šis ir traks?

Publijs.

Ej projām, zēn!

Kaska.

Ko ielā steidzat nodot lūgumus — Uz Kapitolu nāciet!

Cēzars ienāk Kapitolā, pārējie seko. Visi senatori pieceļas.

Popilijs.

Lai jūsu nodoms šodien izdodas.

Kasijs.

Kāds nodoms, Popilij?

Popilijs.

Jums vēlu sekmes. Tuvojas Cēzaram.

Bruts.

Ko sacīja Popilijs Lena? Kasijs.

Viņš novēlēja mūsu darbam sekmes. Man bailes, ka ir mūsu nodoms atklāts.

Bruts.

Vai redzat, tuvojas viņš Cēzaram? Kasijs.

Jel steidzies, Kaska! Lai viņš neizjauc! Ko lai mēs darām, Brut? Ja kļūs tas zināms, Tad es vai Cēzars mājās nepārnāksim, Es nonāvēšos.

Bruts.

Kasij, nesatraucies! Popilijs Lena nerunā par mums, Jo, lūk., viņš smejas — Cēzaram vaigs mierīgs.

Kasijs.

Zin Trebonijs, ka laiks ir sākt, jo redzi, Viņš Marku Antoniju aizvelk sāņus.

Iziet Antonijs un Trebonijs.

Dēcijs.

Kur Metels Cimbers? Lai viņš tagad iet Un savu lūgumu sniedz Cēzaram.

Bruts.

Viņš gatavs, ejiet tuvāk, atbalstiet! Cinna.

Jums, Kaska, pirmajam ir jāceļ roka! Cēzars.

Vai visi gatavi? Kur ļaunumi, Ko Cēzaram un senātam būs labot?

Metels.

Visaugstais, varenais un stiprais Cēzar, Pie tava sēdekļa nu Metels Cimbers Sviež pazemīgu sirdi.

Nometas cejos.

Cēzars.

Brīdinu

Es tevi, Cimber! Tāda līšana Un zema klanīšanās iekarsēt Spēj ikdienišķu ļaužu asinis Un stingrus lēmums vērst bērnu spēlē. Bet nedomā, ka manas asinis Spēj kūstot zaudēt krietnas īpašības, Tāpat kā nelgas kūst no saldiem vārdiem, No liektām mugurām un suņu glaimiem.

Pēc sprieduma tavs brālis izraidīts. Ja viņa dēļ tu glaimo, lūdz un klanies, Kā suni tevi aizsperu no ceļa! Jo Cēzars nerīkojas netaisni, Ar niekiem nav vis samierināms viņš.

Metels.

Vai nav šeit cienīgākas balss, kas saldāk Skan ausīs diženajam Cēzaram, Lai aizlūgtu par izraidīto brāli?

Bruts.

Tev skūpstu roku, bet bez glaimiem, Cēzar, Un lūdzu, lai var Publijs Cimbers drīz Gūt brīvību, uz mājām atgriezties.

Cēzars.

Kā — Bruts?

Kasiļs.

Jel piedod, Cēzar! Cēzar, piedod! Pie tavām kājām Kasijs krīt un lūdz, Lai Publijs Cimbers atgūst brīvību!

Cēzars.

Es atmaigtu, ja līdzinātos jums. Ja spētu lūgt, lai žēlo, lūgšanas Tad mani žēlinātu, bet es esmu Kā ziemeļzvaigzne — tikpat nemainīgs, Tā savā pastāvībā negrozāma, Un nav tai līdzīgas pie debesīm, Kur neskaitāmas dzirkstis spīd kā uguns Un katra vizuļo, bet tikai viena Stāv savā vietā. Tāpat pasaulē Ir ļaužu daudz — ar miesu, asinīm, Tik bailīgi, bet šajā pulkā viens Stāv nesatricināms un negrozāms. Ka es tas esmu, ļaujiet pierādīt. Es prasīju, lai izraidīts tiek Cimbers, Un palieku pie sava lēmuma.

Cinna.

Ak Cēzar …

Cēzars,

Gribi pārcelt Olimpu?

Dēcijs.

Ak Cēzar!

Cēzars.

Veltīgi krīt ceļos Bruts!

Kaska.

Tad, rokas, runājiet jūs manā vietā!

Kaska pirmais, tad citi sazvērnieki un Marks Bruts dur Cēzaram.

Cēzars.

Tu arī, Brut? Tad krīti, Cēzar!

Mirst.

Cinna.

Lai sveikta brīvība! Ir tirāns miris! Tad skrejiet, sauciet to pa visām ielām!

Kasijs.

Uz tautas tribīnēm! Un sauciet skaņi: «Mēs atbrīvoti! Brīvība un vaļa!»

Bruts.

Jel nebīstieties, ļaudis, senatori! Kam bēgat? Stāviet! Godkārei ir gals!

Kaska.

Kāp, Brut, tu tribīnē!

Dēcijs.

Un arī — Kasijs!

Bruts.

Kur Publijs?

Cinna.

Šeit, gluži apjucis no visa trokšņa!

Metels.

Lai kopā turamies, ka nenāk kāds, Kas Cēzaram ir draugs.

Bruts.

Kam stāvēt šeit? Jūs, Publij, esiet mierīgs, Neviens pat nedomā jums ļaunu darīt, Ne citiem romiešiem. To vēstiet, Publij!

Kasijs.

Nu ejiet, Publij! Ļaudis drūzmēdamies Vēl jūsu sirmo galvu aizskart var.

Bruts.

Jā, ejiet! Par šo darbu jāatbild Vien mums, kas esam darītāji.

Trebonijs nāk atpakaļ.

Kasijs.

Kur Antonijs?

Trebonijs.

Uz mājām bēga satraukts, Bet vīri, sievas, bērni blenž un kliedz, Un skrej, it kā jau būtu pastardiena.

Bruts.

Ko, likten, tev mums labpatiksies lemt? Ka jāmirst mums, to zinām, tikai dienas Vēl paildzināt gribas cilvēkiem.