VILJAMS ŠEKSPĪRS: MALDU KOMĒDIJA

Jau ari bez šīs trakulības pirmāk

Viņš trakus niekus melsa pusdienās

Par to, ka paša durvis noslēguši.

Var būt, ka sieva, traku manījusi,

Bij pasteigusies durvis aizdarīt.

Man atliek tikai iet uz viņa māju

Un sievai pastāstīt, ka neprāta

Viņš ielauzās un gredzenu man ņēma.

Tas būs tas labākais: lai viņa spriestu.

Četrdesmit dukātu — vai tos lai zemē sviestu?

Aiziet.

CETURTA AINA

Iela.

Uznāk Elesas Antiiois un virsnieks.

Efesas Antifols.

Bez rūpēm esi, draugs, es nebēgšu,

Pirms iešu, visu summu samaksāšu,

Tās dēļ es pirmiņ tiku aizturēts.

Man sieva šodien visai sliktā omā

Un sūtnim negrib lēti noticēt;

Ka apcietināts esmu Efesā,

Tā pati savām ausīm neticēs.

Tur nāk mans kalps un arī naudu nes.

Elesas Dromio nāk ar virves galu.

Nu, draugs, vai atnesi, ko es tev liku?

Efesas Dromio.

Jā, arī rēķinu, cik samaksāju.

Elesas Antiiois.

Bet kur tad nauda?

Elesas Dromio.

To visu es par virvi samaksāju.

Elesas Antiiois.

Piecsimti dukātu par vienu virvi!

Elesas Dromio.

To ne, bet piecsimt virves par to naudu.

Elesas Antiiois.

Kādēļ es tevi sūtīju uz māju?

Elesas Dromio.

Pēc virves gaia, kungs, es esmu klāt.

Eiesas Antiiois.

No mana gala, kungs, par to šis paldies.

Sit Dromio.

Virsnieks. Esiet nu pacietīgi, labais kungs.

Elesas Dromio. Nē, man jābūt pacietīgam; es taču esmu

tas cietējs.

Virsnieks. Turi tu muti, mīļais!

Eiesas Dromio. Nē, lieciet labāk, lai viņš satur savas ro-

kas.

Elesas Antiiois. Tu nelietīgais, nejūtīgais palaidni!

Elesas Dromio. Es gribētu gan būt nejūtīgs, tad es nesa-

justu jūsu pļaukas.

Eiesas Antiiois. Tu kā ēzelis sajūti tikai sitienus.

Efesas Dromio. Ēzelis, jā gan, to jau var redzēt no ma-

nam garajām, jūsu izstieptajām ausīm. — No savas

dzimšanas līdz pat šim acumirklim es viņam kalpoju

un par to neesmu no viņa rokas saņēmis neko citu

kā tikai sitienus. Kad man ir auksti, viņš sasilda mani

sitieniem; kad man ir karsti, viņš atvēsina mani sitie-

niem; ar tiem es tieku modināts no miega, kājās

pacelts, kad es sēžu, pa durvīm iztrenkts, kad es eju,

apsveicināts, kad mājās nāku. Patiešām, es viņus

nēsāju uz muguras kā ubadze savu paunu. Man šķiet,

kad viņš būs sadauzījis mani par kropli, es ar to

iešu ubagot no vienām durvīm pie otrām.

Efesas Antifols. Nu, steigsim tālāk, tur nāk mana sieva.

Uznāk Adriāna, Luciāna, kurtizāne un Pinčs.

Efesas Dromio. Kundze, «respice finem», domājiet par

galu vai arī, kā pravieto papagailis, «sargieties vir-

ves gala».

Efesas Antifols.

Kad tu reiz klusu būsi, nelieti!

Sit viņam.

Kurtizāne.

Ak tad patiešām jūsu vīrs ir traks?

Adriāna.

Pēc viņa izturēšanās tā jāspriež.

Kungs doktor Pinč, jūs velna izdzinējs,

Pie prāta viņu vediet, es jūs lūdzu,

Es samaksāšu jums, cik prasīsit.

Luciāna.

Ak kungs, cik mežonīgs un dusmīgs viņš!

Kurtizāne.

Lūk, kā viņš raustās tajā savā lēkmē!

Pinčs.

Man roku sniedziet, pulsu ļaujiet taustīt

Elesas Antifols.

še roka, savu ausi ļaujiet taustīt

Pinčs.

Tu, sātan, kas šai vīrā iemājo,

Jel ļaujies manai stiprai lūgšanai,

Pie visiem svētiem es tev pavēlu:

Ej atpakaļ uz savu tumsas valsti!

Efesas Antifols.

Klus', plānprātiņi Es neesmu vis traks.

Adriāna.

Ak, kaut jel nebijis tu, nabadziņš!

Efesas Antiiois.

Teic, sirsniņ, teic — vai tie tie jaunie draugi?

Vai šitais safrāndzeltenais ir tas,

Kas šodien mielojās pie mana galda,

Kamēr man pašam durvis bija ciet

Un sava paša namā iekšā netiku?

Adriāna.

Jel tici, laulāts draugs, tu mājās ēdi,

Un, ja tur palicis līdz pat šim laikam,

Tu būtu brīvs no neslavas un kauna.

Efesas Antifols.

Es mājās ēdis! Blēdi, runā tu!

Efesas Dromio.

Lai notiek, kungs: jūs mājās neēdāt.

Efesas Antifols.

Vai durvis nebij ciet? Es izmests laukā?

Efesas Dromio.

Jā, durvis bija ciet, jūs izmests laukā.

Efesas Antifols.

Vai viņa pati mani nelamāja?

Efesas Dromio.

Jā, viņa pati izlamāja jūs.

Eiesas Antifols.

Vai ķēkša nelamājās, neņirgājās?

Elesas Dromio.

Jā, ķēķa vestāliene ņirgājās,

Efesas Antifols.

Vai lielās dusmās neaizgāju prom?

Efesas Dromio.

Patiešām, jūsu dusmas apliecināt

Var mana mugura, tā viņas juta.

Adriāna.

Vai labi atbalstīt to neprātā?

Pinčs.

Nav slikti: puisis zin, kur viņam trūkst,

Un izdabādams remda trakumu.

Efesas Antiiois.

Zeltkali sakūdīji mani aizturēt?

Adriana.

Ak kungs! Es tikai naudu suliļu

Ar Dromio, tikko viņš atsteidzas

Eiesas Dromio.

Ar mani naudu! Laikam fantāzija!

Bet neesmu neko es saņēmis.

Efesas Antifols.

Vai nebiji pie viņas naudas maka dēļ?

Adriāna.

Viņš bij pēc tā, es tūliņ iedevu.

Luciāna.

Es liecinu, ka viņš to saņēma.

Efesas Dromio.

Dievs pats un virvju vijējs liecinās,

Ka biju tikai sūtīts nopirkt virvi.

Pinčs.

Kā kungs, tā kalps, tie abi apsēsti,

To redzu es no viņu stīviem skatiem.

Lai abus sien un noved tumšā telpā.

Efesas Antifols.

Teic — kāpēc durvis manim slēdzi ciet?

Kāpēc tu liedzies maku saņēmis?

Adriāna.

Mans dārgais, neesmu es slēgusi.

Elesas Dromio.

Mans dārgais kungs, es ņēmis neesmu,

Bet liecinu, ka nelaida mūs iekšā.

Adriana.

Tu melo, blēdi, vienu kā ar otru!

l iesas Antiiois.

Tu liekule, tu melo itin visu!

Ar nolādētu blēžu bandu kopā

Tu mani apsmieklā un kaunā grūdi.

Es izplēsīšu tavas viltus acis,

Kam prieks te manā kaunā skatīties!

Adriāna.

Ak, sieniet, sieniet viņu! Nelaidiet!

Pinčs.

Surp citi vēl! Tas ļaunais viņā stiprs.

Luciāna.

Ak, nabags vīrs! Cik bāls, kā acis zvēro!

Piesteidzas vēl trīs četri, kas palīdz Pinčam sasiet

Elesas Antilolu un Efesas Dromio.

Elesas Antiiois.

Vai nokaut gribat mani? — Virsniek, saņem,

Tavs cietumnieks es esmu, vai tu ļausi,

Lai tie ved mani?

Virsnieks.

Laidiet viņam iet;

Mans cietumnieks viņš, jums tur daļas nav.

Pinčs.

To otro sieniet man, tas arī trako.

Adriāna.

Ko dari, neprātīgais virsniek, tu?

Tev prieks ir redzēt, ka šis neprātis

Sev pašam kādu kaiti padara?

Virsnieks.

Ja savu cietumnieku vaļā laižu,

Man pašam viņa parāds jāmaksā.

Adriāna.

Es nokārtošu, pirms es projām eju:

Pie viņa kreditora mani ved,

Cik liels tas parāds, to es samaksāšu.

Jūs, doktor, gādājiet, ka neaizskartu

To pārved mājās. — Ak, šī ļaunā diena!

Eiesas Antiiois.

Ak, ļaunāka vēl netikle!

Efesas Dromio.

Kungs, jūsu pēc es tagad esmu siets.

Efesas Antifols.

Pie velna! Traku mani padarīsi!

Efesas Dromio.

Vai veltīgi jūs sēja? Patrakojiet,

Un visus velnus sauciet lādoties!

Luciāna.

Lai dievs tiem klātu stāv! Cik traki muld!

Adriāna.

Nu, vediet viņus prom. Mās, nāc man līdzi.

Aiziet Pinčs un kalpi ar Elesas Antilolu un Eiesas