VILJAMS ŠEKSPĪRS: MALDU KOMĒDIJA

Kurtizāne.

Jā, kungs, tik skaidri, kā es redzu jūs.

Hercogs.

Cik savādi! Lai iznāk pati abate.

Kāds no pavadoņiem ieiet abatijā.

Ja traki neesat, tad jukuši.

Egeons.

Ak hercog cēlais, atļaujiet man vārdu.

Par laimi draugu esmu ieraudzījis,

Kas varbūt aizdos naudu, izpirks mani.

Hercogs.

Ko gribi? Saki skaidri, sirakūziet!

Egeons.

Kungs, jūsu vārds, kā dzirdu, Antifols?

Un vai šis jūsu kalps nav Dromio?

Eiesas Dromio.

Pirms stundas biju viņam piesaistīts,

Bet kungs mans mūsu saites pušu koda,

Nu esmu Dromio, kalps atraisīts.

Egeons.

Es ceru, abi mani atmin vēl.

Elesas Dromio.

Caur jums mēs sevi atminamies, kungs,

Kā jūs, mēs tikko bijām saistīti.

Vai Pinča pacients jūs neesat?

Egeons.

Ko sveši liekaties? Jūs mani pazīstat.

Elesas Antiiois.

Nekad līdz šim jūs redzēj's neesmu.

Egeons.

Pēc šķiršanās būs sāpes pārvērtušas,

Un grūtu stundu pārveidotājroka

Būs svešas vagas ievilkusi sejā.

Bet teic — vai nepazīsti manu balsi?

Efesas Antiiois.

Nē, nepazīstu.

Egeons.

Bet tu, Dromio?

Elesas Dromio.

Nē, nē, mans kungs.

Egeons.

Es zinu, pazīsti!

Elesas Dromio. Ai kungs, es zinu skaidri, ka nepazīstu

jūs. Un, lai ko kāds noliegtu, jūs esat spiesti viņam

ticēt.

Egeons.

Ar balsi nepazīst! Ak, laika vara!

Vai tā tu arī mēli novārdzini

Pa gadiem septiņiem, ka paša dēls

Vairs manu bēdu vaidus nepazīst?

Ja arī visusaldētāja ziema

Ar aukstiem sniegiem krunkas sejā klātu

Un asins visās dzīslās stindzinātu,

Tak dzīves naktij paliek atmiņa,

Blāvs lāpas spīdums met vēl bālu gaismu,

Un vāja skaņa paliek kurlām ausīm.

Vēl visas vecās zīmes nevij mani

Un teic: mans dēls tu esi, Antifol!

Efesas Antifols.

Nekad es savu tēvu redzēj's neesmu.

Egeons.

Tu zini, dēls, pirms gadiem septiņiem

Mēs Sirakūzās abi šķīrāmies —

Vai kaunies atzīt mani nelaimē?

Efesas Antifols.

Pats hercogs un ikkatrs efesietis

Var apliecināt, ka tu visai maldies:

Es Sirakūzās neesmu vēl bijis.

Hercogs.

Es saku, sirakūziet, Antifols

Divdesmit gadus dzīvo manā zemē,

Bet Sirakūzās nav ne reizes bijis;

Tu vecs, aiz bēdām lopi bērnišķīgs.

Uznāk abate ar Sirakūzu Antilolu

un Sirakūzu Dromio

Abate.

Šim vīram, hercog, notiek netaisnība.

Visi spiežas to aplūkot.

Adriāna.

Te divi vīri man! — Vai acis viltu?

Hercogs.

Tas viens ir katrā ziņā otra gars;

Tāpat tie divi. Bet kurš īstais ir,

Un kurš ir spoks? Kas pateiktu man to?

Sirakūzu Dromio.

Es esmu Dromio. Kungs, lai viņš iet.

Eiesas Dromio.

Es esmu Dromio. Kungs, neliec iet.

Sirakūzu Antifols.

Vai tu tas, Egeon, jeb vai tavs gars?

Sirakūzu Dromio.

Mans vecais kungs! Kas jūs še saistījis?

Abate.

Kas saistījis, viss viens, es raisīšu

Un arī sev tad vīru dabūšu.

Teic, sirmais Egeon, — ja tu tas esi,

Vai reiz tev bija sieva Emīlija,

Kas skaistus dvīņu dēlus dzemdēja?

Ak, ja tu esi Egeons, tad runā

Un atbildi tai pašai Emīlijai!

Egeons.

Ja sapnis nav — tu esi Emīlija,

Un, ja tā esi, teic — kur mūsu dēls,

Ko jūrā masts ar tevi aiznesa?

Abate.

To Epidamnas ļaudis līdz ar mani

Un Dromio no nāves izglāba,

Bet ļauni zvejnieki no Korintas

Tos abus man tad atkal nolaupīja,

Bel mani izglābējiem pameta.

Kas noticis ar viņiem, nezinu,

l s liku tā, kā tagad mani redzat.

Hercogs.

Tas skan tāpat, kā šorīt dzirdēju.

Pār's Antifolu, gluži vienādu,

Un divi Dromio, viens tāds kā otrs,

Un bojā gājis kuģis — saskan viss.

Un te ir abu dēlu vecāki,

Ko nejaušs atgadījums savedis. —

No Korintas tu nāci, Antifol?

Sirakūzu Antiiois.

Nē, kungs, no Sirakūzām esmu es.

Hercogs.

Tu stājies sāņus, citād' neatšķiru.

Eiesas Antiiois.

Es, žēlīgs kungs, tas, kurš no Korintas.

Efesas Dromio.

Es viņam līdz.

Efesas Antifols.

Mūs šurpu veda lielais varonis

Un jūsu krusttēvs — hercogs Menafons.

Adriāna.

Bet kurš no jums bij pusdienās pie manis?

Sirakūzu Antiiois.

Es, kundze.

Adriāna.

Un jūs nebijāt mans vīrs?

Efesas Antifols.

Nē, nē! Es saku «nē»!

Sirakūzu Antifols.

Es arī teicu «nē», bet nelīdzēja;

Un šeit šī skaistā dāma, jūsu māsa,

Par brāli mani sauca.

Luciānai.

Ko es teicu,

To ceru vēlreiz drīz jums atkārtot —

Ja tikai sapnis nav, ko redzu, dzirdu.

Andželo.

Tā ir tā važa, kungs, ko devu jums.

Sirakūzu Antiiois.

Tā pali ir, es nenoliedzu to.

Efesas Antiiois.

Un jūs tās važas labad ņēmāt mani ciet.

Andželo.

Tā laikam bij, es nenoliedzu, kungs.

Adriāna.

Es naudu sūtīju, ko izpirkt jūs,

Bet Dromio to laikam nenodeva.

Efesas Dromio.

Nē, nē! Ar mani ne!

Sirakūzu Antifols.

Tas maks ar dukātiem man rokās lika,

Un Dromio, mans kalps, to atnesa;

Mēs bieži otra kalpu sastapuši,

Mūs pašus bieži samainīja visi:

Tur cēlonis šiem brīnišķīgiem maldiem.

Elesas Anlllols.

To naudu došu es, ko tēvu izpirkt.

Hercogs.

Nav vajadzīgs. Viņš-tāpat paliks dzīvs.

Kurtizāne.

Kungs, manu gredzenu man atdodiet!

Efesas Antifols.

Še, ņemiet to. Paldies par pusdienām!

Abate.

Es lūdzu, cēlais hercog, esiet laipni

Un nāciet abatijā līdzi mums,

Lai savus likteņus jums pārstāstām.

Un tāpat jūs, kas sanākuši šeit,

Šīs dienas maldus līdzi piedzīvoj'ši,

Pie sevis mīļos viesos uzlūdzam

Un apsolām jūs labi pacienāt.

Jā, dividesmit piecus gadus sāpēs

Pēc dēliem esmu pavadīj'si še,

Tik šodien nokrīt mana smagā nasta:

Jūs, hercog, vīrs mans, abi mani bērni

Un jūs, tie viņu abi kalendāri —

Lai ejam svētīt pirmo šūpļa dienu!

Ak, laimes diena pēc tām ilgām mokām!

Hercogs.

Kā krusttēvs labprāt pavadīšu jūs.

Aiziet hercogs, abate, Egeons, kurtizāne, otrais

tirgotājs, Andželo un pavadoņi.

Sirakūzu Dromio.

Kungs, mantas atpakaļ man nest no kuģa?

Efesas Antifols.

Kas man par mantām, Dromio, uz kuģa?

Sirakūzu Dromio.

Tās, kuras Centaurā bij noliktas.

Sirakūzu Antifols.

Viņš man to teic. — Es, Dromio, tavs kungs.

Nāc līdzi mums, gan vēlāk nokārtosim;

Un apkamp savu brāli, esiet līksmi!

Aiziet Sirakūzu Antiiois, Elesas Antiiois, Adriāna un

Luciāna.

Sirakūzu Dromio.

Tā resnā daiļava pie tava kunga,

Kas šodien pusdienas man pasniedza,

Nu mana māsa būs, ne mana sieva.

Efesas Dromio.

Man liekas, tu mans spogulis, ne brālis,

No tevis vēroju, glīts zēns ka esmu.

Vai iesi līdzi viņu šūpļa svētkos?

Sirakūzu Dromio.

Es ne; tu esi vecākais.

Efesas Dromio.

Nu, tas vēl jautājums; kā izšķirt to?

Sirakūzu Dromio.

Mēs izlozēsim, kurš tas vecākais,

Līdz tam tu pirmais ej.

Efesas Dromio.

Nē, teiksim tā:

Mēs pasaulē kā brāļi ienācām,

Lai tādēļ roku rokā līdzās staigājam.

Maldu komēdijas pamata metos sensenās pasakas motivs par