VILJAMS ŠEKSPĪRS: MALDU KOMĒDIJA

Sirakūzu Antiiois.

Jā gan, tā mani sauc.

Andželo.

Kā tad, es zinu, kungs. Še būs tā važa.

Es domāju jūs sastapt Porpentinā,

Bet nokavējos, važu pabeigdams.

Sirakūzu Antifols.

Ko gribat, kur lai šito daiktu lieku?

Andželo.

Kur patīk jums: priekš jums to taisīju.

Sirakūzu Antiiois.

Kungs! Neesmu to apsūtījis es.

Andželo.

Ne likti i reiz vai divas — divdesmit!

Nu, ejiet mājās, apmieriniet kundzi,

Uz vakariņām būšu es pie jums,

Lai naudu saņemtu par savu darbu.

Sirakūzu Anliiols.

Kungs, labāk paņemiet to naudu še,

Jo citād' to un važu zaudēt varat.

Andželo.

Jūs esat jautrs vīrs. Arlabvakaru!

Aiziet.

Sirakūzu Antifols.

Nē, nesaprotu, ko še domāt var.

Bet tāda muļķa vairs nav pasaulē,

Kas lādu dārgu balvu apsmādē.

Daudz pūļu dzīvē še vis nesagaida,

Ja zelta lietas pat pa ielām svaida.

Uz laukumu! Tur Dromio būs klātu,

Ja kuģis ies — prom šovakar ar vieglu prātu.

CETURTAIS CĒLIENS

PIRMĀ AINA

Laukums.

Uznāk otrais tirgotājs, Andieio un virsnieks.

Otrais tirgotājs.

No Vasarsvētkiem jūs man parādā,

Līdz šim es neesmu jums uzmācies,

Ar tagad neprasītu, bet man jābrauc

Uz Persiju un naudas vajaga,

Tāpēc uz pēdām man to samaksājiet,

Vai virsnieks šis jūs tūliņ gūstā ņems.

Andželo.

To summu, ko jums esmu parādā,

No Antifola nākas saņemt man.

Pirms acumirkļa, kad jūs sastapu,

Es zelta važu viņam nodevu,

Bet naudu dabūšu ap pulksten pieciem.

Ja patīkas jums līdzi nākt pie viņa,

Es naudu došu jums un paldies klātu.

Virsnieks.

Tās pūles aiztaupiet. Tur nāk viņš pats.

Uznāk Elesas Antiiois un Elesas Dromio.

Efesas Antifols.

Pie zeltkaļa es došos, bet tu ej

Un nopērc labi stipru virves galu,

Ko sievu pamielot un viņas draugus,

Tāpēc ka dienas laikā nelaiž mājās.

Bet pag! Tur zeltkalis. Nu, ej vien, ej,

Pērc virvi to un tūliņ nes uz māju.

Efesas Dromio.

Tur tūkstoš mārciņu man peļņas gadā.

Es pērku virvi!

Aiziet.

Efesas Antiiois.

Tas muļķis liels, kas uztic jūsu vārdam.

Es jūs un zelta važu gaidīju,

Bet nenāca ne tā, ne zeltkalis.

Jums likās, pārāk stipri savažota

Būs mūsu draudzība — jūs nenācāt.

Andželo.

Pie malas jokus! Te būs rēķins mans,

Līdz karātam, cik sver tā jūsu važa,

Cik smalks ir zelts un cik par darbu nākas,

Trīs dukātu pavisam iznāks vairāk,

Kā es šim kungam esmu parādā.

Es lūdzu viņam maksāt rēķinu,

Viņš tūliņ ceļojumā dodas prom.

Efesas Antifols.

Man pašam tik daudz naudas nava klāt,

Bez tam man pilsētā vēl darīšanas.

Jūs, mīļais, ņemiet tikai svešo līdz

Un važu manai sievai aiznesiet,

Tā tūliņ samaksās, cik pienākas.

Varbūt līdz tam es arī būšu mājās.

Andželo.

Tad pats jūs važu gribat viņai nest?

Elesas Antiiois.

Nē, nesiet jūs, es varu aizkavēties.

Andželo.

Vienalga, kungs; vai važa klātu jums?

Elesas Antiiois.

Ja manim viņas nav, tā būs pie jums;

Ja ne, bez naudas varat iet uz mājām.

Andželo.

Nē, kungs, bez jokiem! Dodiet važu šurp,

Pa ceļam vējš un uzplūdi šim kungam,

Jau tā es viņu ilgi aizkavējis.

Efesas Antifols.

Ar joku šo jūs gribat attaisnoties,

Ka Porpentinā atnākt nevīžojāt.

Man būtu jārājas, ka vārdu lauzāt,

Bet jūs kā nikna sieva sākat pirmais.

Otrais tirgotājs.

Man laika nav, es lūdzu, beidziet drīz.

Andželo.

Jūs redzat, kā viņš tiepjas. Dodiet važu!

Efesas Antifols.

To manai sievai aiznesiet, tā maksās.

Andželo.

Jūs zināt, to jums tikko nodevu.

Vai važu sūtiet šurp vai kādu zīmi.

Efesas Antiiois.

Ko māžojaties te tik daudz bez jēgas!

Kur ir tā važa? Rādiet viņu šurp!

Otrais tirgotājs.

Man laika nav gan niekoties ar jums. .

Vai maksājiet, mans kungs, vai sakiet «nē»,

Tad virsniekam es viņu nodošu.

Efesas Antifols.

Jums maksāt? Sakiet — ko lai maksā jums?

Andželo.

To, ko par važu esat parādā.

Efesas Antifols.

Nekāda parāda, pirms važa rokā!

Andželo.

Pirms pusstundas jums viņu nodevu.

Efesas Antiiois.

Neko jūs nedevāt. Kauns klausīties!

Andželo.

Man vairāk kauns, ka jūs tā liedzaties.

Jūs manu labo slavu izpostāt.

Otrais tirgotājs.

Nu, virsniek, ņemiet viņu tūliņ ciet.

Virsnieks.

Tūlīt. — Hercoga vārdā nāciet līdz!

Andželo.

Mans gods un labā slava spēlē likti,

Vai samaksājiet man, kas pienākas,

Vai virsniekkungs jūs tāpat apcietinās.

Efesas Antifols.

Lai maksāju par to, ko nesaņemu?

Ja drīksti, apcietini mani, dulnaisl

Andželo.

Še uzturnauda. Virsniek, ņemiet ciet!

Pat brāli tādā brīdī netaupītu,

Kad viņš tik nekautrīgi māna mani.

Virsnieks.

Jūs dzirdējāt? Es apcietinu jūs.

Efesas Antifols.

Es klausu — kamēr mani izgalvos.

Bet jums, mans draugs, šis joks tik dārgi maksās,

Ka visu metālu jums būs par maz.

Andželo.

Es atradīšu tiesu Efesā

Par kaunu jums — gan redzēsit.

Uznāk Sirakūzu Dromio.

Sirakūzu Dromio.

Kungs, kuģis viens no Epidamnas gatavs,

Tik gaida saimnieku, lai dotos ceļā.

Es mantas aiznesu un iepirkos

Vēl eļļu, balzamu un degvīnu.

Jau buras uzvilktas, un tīkams vējš

No krasta puses pūš, tie ļaudis gaida

Vēl tikai saimnieku un, protams, abus mūs.

Eiesas Antiiois.

Ko? Vēl viens ārprātīgs! Tu muļķa suns!

Kas tas par kuģi, kas tur mani gaida?

Sirakūzu Dromio.

Tas pats, ar kuru gribat projām braukt.

Efesas Antifols.

Tu esi piedzēries! Man virvi vajag —

Es teicu tev jau, kādam nolūkam.

Sirakūzu Dromio.

Pēc virves mani sūtījuši neesat.

Uz ostu sacījāt un kuģi lūkot.

Efesas Antiiois.

Par to mēs citā laikā parunāsim,

Es likšu tavām ausīm labāk dzirdēt,

Skrej, nelieti, tūliņ pie Adriānas,

Se viņai atslēga, un teic, ka galdā,

Kas turku segu pārklāts istabā,

Ir naudas maks ar dukātiem, lai dod to.

Teic, ka uz ielas apcietināts es

Un ķīlu naudas vajag. Steidzies! —

Nu, virsniek, cietumā, līdz viņš būs klāt.

Aiziet otrais tirgotājs, Andželo, virsnieks un

Efesas Antiiois.

Sirakūzu Dromio.

Pie Adriānas? Tas ir tur, kur ēdām,

Kur Dausabela mani sauc par vīru.

Man apkampienam viņa šķiet par resnu.

Es eju — kas gan mani tur lai sveic?

Bet kalpam uzdevums ir jāpaveic.

Aiziet.

OTRA AINA

Istaba Efesas Antifola namā.

Ienāk Adriāna un Luciāna.

Adriāna.

Un tad to visu viņš tev strauji teica?

Vai viņa acīm bija svinīgs skats?

Viņš visā nopietnībā runāja?

Bāls bij vai sarkans? Drūms v n isli priecīgs?

Vai tajā bridi bija vērojams,

Ka stipras jūtas viņa vaibstos plalk'.iMv.'

Luciāna.

Viņš teica, tiesību tev neesot.

Adriāna.

Man tāpēc naids, ka viņš tās negrib dot.

Luciāna.

Viņš apzvērējās šeit par svešinieku.

Adriāna.

Tas tiesa, — lai gan tik par viltzvērnieku.

Luciāna.

Tas tiesa, — lai gan tik par viltzvērnieku.