VILJAMS ŠEKSPĪRS: MALDU KOMĒDIJA

Un savu sievu, māju noliedzis.

Tu, žūpa, tu, ko gribi teikt ar to?

Efesas Dromio.

Ko gribat, sakiet vien, es zinu, ko es zinu,

Uz tirgus pjaukājāt, es pļaukas nepieminu:

Ja āda pergaments un sitiens tinte būtu,

Ko apgalvoju jums, tas rakstā lasāms kļūtu.

Efesas Antifols.

Tu esi gatavs ēzelis!

Efesas Dromio.

Tā liekas gan:

Cik sitienu bij šodien jācieš man —

Spert pretī pienācās — no maniem pakaviem

Jūs labi noprastu, kāds nags ir ēzeļiem.

Efesas Antifols.

Kungs Baltazar, jūs drūms. Es vēlos vienu lietu:

Lai labas pusdienas mums sirdis ciešāk sietu.

Baltazars.

Par tādu laipnību bez ēšanas es ietu.

Efesas Antifols.

Nē, bļoda laipnības mums neatsver vēl to,

Ko labas pusdienas, ja kopā nogaršo.

Baltazars.

Labs ēdiens parasts ir, tur katram slaistam maņa.

Efesas Antifols.

Vēl vairāk laipnība, kas tukša vārdu zvaņa.

Baltazars.

Maz ēst, daudz laipna gūt, tas mielasts labākais.

Efesas Antifols.

Kad viesim vēders vājš un saimnieks skopākais,

Mums nebūs daudz ko ēst, tak ņemiet laipni pretī,

Jums citur labāk dos, bet labāk mīļos reti. —

Ko? Durvis ciet? Tad sauc, lai viņas viesus zin.

Efesas Dromio.

Mod! Brigit! Marianna! Cecīlij! Lūcij! Džin!

Sirakūzu Dromio

iekšā.

Lops! Aita! Ēzelis! Ko tu tur ārā dēdi?

No durvīm tūliņ prom vai ar aiz sliekšņa sēdi!

Cik meiču atbūris, kur tās lai visas liek.

Kad vienas jau par daudz. Lai zin, kā projām tiek!

Efesas Dromio.

Kas velns tam durvju sargam? — Kungs pārnācis ir

mājās!

Sirakuzu Dromio.

Lai iet, kur bija nācis, ka neapsaldē kājas.

Elesas Antiiois.

Kas drīkst tā atteikt man? Kad saku — vajā tad!

Sirakūzu Dromio.

Kungs, pasakiet jūs — kādēj, es pasacīšu — kad.

Elesas Antiiois.

Kādēj? — Mums jāiekož. Man šodien nebij vaļas.

Sirakūzu Dromio.

Ja patīk, rītu nāc, te šodien jums nav daļas.

Elesas Antifols.

Kas paša nama durvis man slēdz un izjoko?

Sirakūzu Dromio.

Sī brīža durvju slēdzējs, mans vārds ir Dromio.

Elesas Dromio.

Ko, blēdi, vārdu zodz un manā vietā stājies?

Man lamas krājis vārds un vietā slikti klājies.

Ja šodien tu tas bijis, kā nupat meloji,

Pret seju vārdu ņemu, pret vārdu ēzeli.

Lūcija

iekšā.

Ko tādu kņadu ceļ? Kas ārā viņu sācis?

Efesas Dromio.

Es, Lūcij. Durvis ver!

Lūcija.

Par vēlu esi nācis,

To saki savam kungam.

Efesas Dromio.

Ak kungs, te jāsmejas!

Kā sakāmvārdā sacīts: ar rungu jāprasās.

Lūcija.

Bet otrā sacīts tā: pēc tējas rītu nāci.

Sirakūzu Dromio.

Ja esi Lūcija, tad tiešām gudri sāci.

Efesas Antifols.

Tu, sirsniņ, durvis vērsi, lai tiekam pajumtē.

Lūcija.

Man šķiet, es jums jau teicu.

Sirakūzu Dromio.

Un teicāt: nē un nē!

Efesas Dromio.

Uz priekšu visi līdz, lai dūrēm durvis ka]am!

Efesas Antifols.

Tu, ragana, liec slēgt!

Lūcija.

Kāpēc tad gribat vaļām?

Elesas Dromio.

Kungs, velējiet, cjk jaudas!

Lūcija.

Lai sit, gan projām skries.

Elmas Antiiois.

Kad durvis izlauzīsim, tev, meičiņ, plāni ies!

Lūcija.

Gan pilsētā vēl tuvu kāds cietums atrasies.

Adriāna

Iekšā.

Kas ārā noticies? Kas tur tās durvis bungā?

Sirakūzu Dromio.

Jūs' pilsētā, man šķiet, ir zeņķu daudz, kam runga.

Elesas Antifols.

Tu, sieviņ, mana esi? Kam agrāk nenāci?

Adriāna.

Es tava sieva! Blēdi, vai durvis atstāsi!

Efesas Dromio.

Kad iekšā, kungs, mēs tiksim, šo blēdi piemini.

Andželo.

Ne laipnības, ne ēsts — mēs gribējām tik vienu.

Baltazars.

Kas labāks, gudrojām, nu nedod mums nevienu!

Elesas Dromio.

Pie durvīm viesi stāv — laist iekšā! Ielauzt sienu!

Efesas Antifols.

Še kaut kas nelabs gaisā, mēs ārā pamesti.

Efesas Dromio.

Ko teiktu jūs, ja ģērbies vēl plānā mēteli?

Gaid' karstas pusdienas, bet šeit jūs vēja varā —

Tur trakam jāpaliek, kad tādas lietas dara.

Efesas Antifols.

Ej atnes labu bozi, es durvis gribu graut!

Sirakūzu Dromio.

Grauj vien, man rokā kaut kas, ko tev pa pauri kraut-

Efesas Dromio.

Man loti patiktos tev kādu vārdu lauzti,

Bet tikai sejā vien, ne pagriezti kad skausti.

Sirakūzu Dromio.

Gan jūsu amats lauzt — še velti sit un rausti.

Efesas Dromio.

Par daudz tas beigu beigās, nu, taču pielaidies!

Sirakūzu Dromio.

Kad koki augs bez zariem, bez spalvām vārna skries..

Efesas Antifols.

Es durvis iegraušu. Vai te nav kāda koka?

Efesas Dromio.

Bez zariem gribat jūs? Gan dabūsim to rokā.

Bez spalvām vārnas ārā neviens lai nelūko,

Kad tiksim mājā iekšā, noplucināsim to.

Efesas Antifols.

Ej dzelzi pameklē, ko durvis veikt!

Baltazars.

Pag, kungs! Mums nevajaga pārāk steigt,

Jūs paši sabojājat savu slavu

Un sākat karu tik aiz aizdomām

Par savas kundzes nevainoto godu.

Sen zināt viņas lielo saprātu

Un augsto tikumu, un gadus, pazemību —

Te būs kāds iemesls, kuru nejaušat.

Un nešaubieties, viņa zinās teikt,

Kāpēc jums šodien durvis slēgtas.

Mans padoms tāds: mēs tūliņ ejam prom

Un iegriežamies paēst «Tīģerī»;

Pret vakaru jūs mājā ejiet viens

Un uzziniet, kas šeit ir gadījies.

Ja varu lietosit še gaišā dienā,

Kur pilsētnieki garām nāk un iet,

Jūs tūliņ tiksit Jaužu valodās:

Pēc savas samaitātās dabas dziņas

Tie nedomās par jūsu goda dzīvi,

Bet neķītri tur iekšā lauzīsies

Un tenkām vajās jūs vēl viņpus kapa.

Pa ilgām paaudzēm iet ļauna slava,

Kur pielīp tā, tur mūžam miera nava.

Elesas Antifols.

Jums taisnība; es mierā iešu prom

Ar grūtu sirdi, ceru jautrs tikt.

Es zinu meiču asprātīgu runā,

Tā gudra, daiļa, izlaista, bet mīļa,

Tur pusdienosim. Taisni viņas pēc

Cik reižu sieva mani strostējusi,

Bet, apgalvoju jums, bez kāda pamata.

Tur labi uzņems mūs. — Jūs ejiet mājā

Un važu paņemiet, tā gatava,

Un, lūdzu, atnesiet to Porpentinā —

Tā namu sauc. Es rotu gribu dāvāt

Šai meičai, kaut tādēļ, lai sieva skaistas,

Tik pasteidzieties ātrāk, mīļais draugs.

Man paša durvis aizsit degunpriekšā,

Tad jāpieklauvē, varbūt citur tiekam iekšā.

Andželo.

Pēc stundas būšu tur, no šejienes kā gājis.

Efesas Antifols.

Paldies. — Kaut tikai joks man dārgi nemaksājis.

Visi aiziet.

OTRA AINA

Turpat.

Uznāk Luciāna un Sirakūzu Antifols.

Luciāna.

Vai iespējams, ka īsā laika sprīdī

Tu vīra pienākumu aizmirsis?

Vai mīlas zieds jau puvis ziedoņbrīdī

Un ēka brūk, ko celt tik iesācis?

Ja māsu precēji tik naudas labad,

Tad naudas dēj kaut mīlošs likties zin';

Ja cita mījāka, to mācies glabāt

Un viltus mīlu maskas tērpā tin.

Lai māsa neizlasa tavās acīs,

Lai mute paša kaunu neizpauž,

Katrs vārds lai jauks, ko mute sacīs,

Aiz viltus tikuma lai grēku nenojauš.

Ar izlikšanos savu mīlu vilto,

Lai allaž sokas svētam rādīties,

Ar gudru ziņu visu mūžu vil to:

Tik muļķa zaglis tīši cilpā ies.