Sai Kopotu rakstu izdevumā traģēdija uzņemta Kārļa Egles un Paula Kalvas tulkojumā.
Personu vārdi, kas sastopami traģēdijā, izņemot Dezdemonu, nav aizgūti no Čintio noveles, bet paša Šekspīra izdomāti. Vārds «Otello», kas nekur citur nav sastopams, atgādina vācu vārda «Otto» itāliešu valodā izteiktu deminutīvu. Bez tam ir vēl ne visai skaidras ziņas, ka Venēcijā savā laikā bijusi pazīstama kāda augstas kārtas ģints ar uzvārdu Otello del Moro, kam ģerbonī emblēma — zidkoka augļi, kas itāliski saucas «moro». Ja kāds šīs ģints loceklis būtu noveles varoņa prototips, tad iespējams, ka viņš pat nav biis moris, bet kļuvis par tādu tikai novelē, jo vārds «moro» nozīmē arī «mori».
Jago — itāliešu vārda «Jacopo» vai «Giacomo» (Jēkabs) kāda dialekta forma.
Dezdemona — grieķu vārds, nozīmē Nelaimīgā. Nav zināms, kā tas iekļuvis Čintio novelē, no kuras pārnācis traģēdijā.
Kasio — viņa leitnants. Senāk par leitnantu saucies galvenā priekšnieka (gubernatora, karavadoņa utt.) vietnieks. Tātad no visiem, kas karavadonim Otello pakļauti, Kasio ir augstākā dienesta pakāpe.
Jago — Otello virsnieks. Oriģinālā ancient, burtiski ņemot, — karodznieks, karognesējs (nākamā dienesta pakāpe pēc leitnanta). Karadienesta jaunajā terminoloģijā tam vistuvāk stāv adjutants.
I cēliena 1. ainā
397. Tas ir kāds florencietis, Kasio,
Liels grāmatnieks un turklāt vēl auša. —
Nosaucot Kasio par grāmatnieku, Jago grib uzsvērt, ka viņš ir gan izglītots, tomēr atšķirībā no Jago viņam nav nekādas kara pieredzes.
2. ainā
406. Viņš šonakt sagūstījis galeru. — (Jago ar to domā Dezdemonu.)
Par galerām sauca tirdzniecības kuģus. Bet angļu jūrnieku valodā par «sauszemes galerām» apzīmēja izlaidīga rakstura sievietes.
3. ainā
411. Vai Marks Lučēza ir vēl pilsētā? —
Lučēza no Lukijas. Acīm redzot, kāds no algotajiem karavadoņiem.
II cēliena 1. ainā
428. Noskūpsta Emīliju. —
Šekspīra laikos to neuzskatīja par nepieklājību dāmu vai jaunavu noskūpstīt citu klātbūtnē, ja tikai viņa neprotestēja.
487. Kasio jūs nepazīst. —
Protams, Rodrigo pazīst Kasio, bet Kasio būs ievērojis Jago padomu (I, 3.), pielicis lieko bārdu un tā ārēji pārmainījies, ka viņu nevar pazīt.
III cēliena 1. ainā
451. Paklau, muzikantu kungi, vai jūsu instrumenti bijuši Neapolē, ka tie kaut kā šņākā? —
Tādi vārdi apzīmē vai nu «neapoliešu slimību», kā tolaik tur saukuši ļauno slimību sifilisu, vai arī neapoliešu izrunu.
3. ainā
427. Viņš sāka čukstēt: «Mīļā Dezdemona, Tu mūsu mīlas laimi neizpaud!» —
Šekspīra laikos Anglijā atsevišķas gultas bijušas vēl liels retums. Paraša gulēt kopā ar draugiem vai pat svešiem saglabājusies līdz pat 17. gs. arī augstākajās aprindās. Tāpēc Kasio un Jago gulēšana vienā gultā nav nekas sevišķs.
474. Helesponts — sengrieķu apzīmējums Dardaneļu jūras šaurumam.
4. aina
477. Man sniedziet roku! Cik tā mikla jums! —
Miklu plaukstu uzskatīja tolaik par juteklības pazīmi.
IV cēliena 3. ainā
512. … Tad viņa dziedāt mēdza Par vītolu… —
Ļoti iemīļota sena angļu dziesmiņa, kas līdz jaunākiem laikiem nonākusi vairākos pārrediģējumos. Tās vecākais teksts, cik zināms, uzrakstīts 1600. gadā.
V cēliena 2. aina
529. Šķiet, saule, mēness tumst un zeme Sāk grīļoties. —
Plīnija rakstos, kas angļu tulkojumā izdoti 1601. gadā, sastopams priekšstats par sakaru starp mēness aptumsumiem un zemestrīcēm. 542. Tu — Spartas suns … —
Spartas suņi, kā to apgalvo senie autori, bijuši ārkārtīgi nikni.