VILJAMS ŠEKSPĪRS - RIČARDS III

Jūs kautrējaties atraut valdību

Šim bērnam, jūsu brālēnam, tad ziniet:

Vai lūgumu jūs pieņemsit vai ne,

Bet brāļadēls par karali mums nebūs.

Mēs celsim karali no citas cilts

Par krišanu un kaunu jūsu dzimtai.

Ar šādu apņemšanos ejam mēs.

Dievs sodi! Iesim! Negribam vairs lūgties.

Glosters.

Bez lāstiem, mīļo Bakingem, bez lāstiem!

Bakingems un pilsoņi aiziet.

Keitsbijs.

Kungs, sauciet viņus atkal atpakaļ

Un neliedzieties pieņemt lūgumu,

Jo citādi būs visai zemei jācieš.

Glosters.

Jūs gribat man šo rūpju pasauli

Ar varu uzkraut! Labi, sauciet viņus!

Jūs redzat, neesmu no akmens

Un viņu lūgums spiežas man līdz sirdij,

Kaut mana apziņa tam pretojas.

Bakingems un pilsoņi atgriežas.

Jūs brālēn Bakingem! Jūs prāta vīri!

Kad laimi tā nu veļat man uz pleciem

Un liekat nest, vai gribu pats vai ne,

Tad jāuzņemas vien šī nasta būs.

Bet, ja tai sekos melna mēlnesība

Un ļaunprātīgas ļaužu valodas,

Tad zināsit, ka esmu nevainīgs,

Jo troni man ar varu uzspiedāt.

Dievs zina to un jūs nu paši redzat,

Cik pretīga man jūsu vēlēšanās.

Lordmērs.

Lai dievs jums sūta savu svētību!

Mēs redzam to un visur stāstīsim.

Glosters.

To teikdami, jūs teiksit patiesību.

Bakingems.

Jūs apsveicu ar karalisku vārdu:

Lai dzīvo Ričards, angļu karalis!

Lordmērs un pilsoņi.

Āmen!

Bakingems.

Vai nepatīk jums kronēties jau rītu?

Glosters.

Kā patīk jums, jo tā ir jūsu griba.

Bakingems.

Mēs gatavi jums rītu pakalpot

Un tagad līksmā prātā atvadāmies.

Glosters.

Mēs varam atkal iet pie svētā darba.

Ardievu, brālēn! — Sveiki, mīļie draugi!

Visi piojam.

CETURTAIS CĒLIENS

PIRMĀ AINA

Tauera priekšā.

No vienas puses Ienāk karaliene Elizabete, Jorkas hercogiene un

marķīzs Dorsets, no otras puses Anna, Glosteras hercogiene ar

Margaritu Plāntedženetu, Klerensa mazo meitu, pie rokas.

Hercogiene.

Ko redzu? Dēlameitu Margaritu

Pie rokas savai mīļai krustmātei?

Tik tiešām, viņas grib, tāpat kā mēs,

Iet apsveikt jauno princi Tauerā.

Man prieks jūs redzēt, meitiņ.

Anna.

Dievs lai piešķir

Daudz laimes dienu jūsu augstībām!

Elizabete.

To vēlu arī jums. Uz kurieni?

Anna.

Tepat līdz Taueram; ja nemaldos,

Tai pašā mīļā nolūkā kā jūs.

Mēs gribam princim laimes novēlēt.

Elizabete.

Paldies jums, mīļā mās! Tad iesim reizē.

Ienāk Brekenberijs.

Patlaban nāk kā saukts pils pārvaldnieks.

Jūs lūdzu, pārvaldnieka kungs, man pateikt,

Kā princim iet? Ko dara otrais dēls?

Brekenberijs.

Iet labi. Piedodiet, ka nedrīkstu

Jūs laist pie viņiem klāt, jo karalis

To stingri noliedzis.

Elizabete.

Kāds karalis?

Brekenberijs.

Es domāju par protektora kungu,

Valsts pārstāvi.

Elizabete.

Dievs kungs lai aizstāv valsti

No tāda kunga! šķēršļus likt starp mani

Un maniem bērniem! Esmu viņu māte:

Kas var man liegt ar bērniem satikties?

Hercogiene.

Man, viņu tēva mātei, tiesība

Ar viņiem redzēties.

Anna.

129

Pēc tiesībām

Gan esmu krustmāte, bet mīlestībā

Tikpat kā īsta māte; tādēļ saku:

Ved mani turp! Es tevi atsvabinu

No tava amata un pienākuma

Un vainu uzņemos uz savu galvu.

9 1544

Brekenberijs.

Nē, augstā kundze, zvērests mani saista;

Jūs piedosit, ka nedrīkstu jūs laist.

Aiziet.

Ienāk lords Stenlijs.

Stenlijs.

Ja nāktu stundu vēlāk, augstās kundzes,

Es varētu jūs apsveikt, hercogien,

Kā divu cēlu karalieņu māti.

Annai.

Jums, kundze, jānāk līdz uz Vestminsteru,

Kur tūdaļ kronēs Ričardu un jūs.

Elizabete.

Ak! raisiet drēbes man no krūts, jo sirds

Man krampjos raustās … dodiet telpas tai,

Lai brīvāk tā var pukstēt! Citādi

Es nobeigšos no ļaunās nāves vēsts!

Anna.

Ak, kā man riebj šī nolādētā vēsts!

Dorsets.

Māt, saņem dūšu! Saki, kas tev kait!

Elizabete.

Bēdz, Dorset, bēdz! Vairs nerunā ar mani!

Posts, nāve seko tev uz papēžiem,

Jo tavas mātes vārds nes bērniem likstas!

Brauc jūrai pāri, bēdz pie Ričmonda,

Kur ļaunā vara tevi nesasniegs.

Skrej steidzīgi no vilku bedres prom

Un neļauj vairot nonāvēto skaitu,

Lai nepiepildās Margaritas lāsts,

Ka nomirstot es nebūšu ne māte,

Ne sieva vairs, ne angļu karaliene.

Stenlijs.

Šis padoms izdveš gudru gādību.

Jums katrs brīdis dārgs; es došu līdz

Jums vēstules pie dēla; viņš jūs uzņems,

Bet steidziet! Gausums lieks var postu nest.

Hercogiene.

Tu nelaimes un posta nesējs vējš!

Lāsts manam mātes klēpim, nāves gultnei!

Tu izperēji Jaunu bazilisku,

Tā nenovēršams skatiens nāvi nes.

Stenlijs.

Man pavēlēja steigties; nāciet, kundze!

Anna.

Ar riebumu un īgnumu es eju.

Lai zelta kronis man ap galvu vijas

Kā tērauds zvērojošs un izžāvē

Man visas smadzenes! Ar nāves zālēm

Lai mani svaida, un es nomirstu,

Pirms izsaukt spēj: «Lai dzīvo karaliene!»

«

Elizabete.

Ej, nelaimīgā! Neapskaužu tevi;

Nav iemesla tev Jauna novēlēt.

Anna.

9*

Nav? Kādēļ ne? Kad tuvojās man toreiz

Mans tagadējais vīrs, es Henriju

Uz kapu pavadīju; viņa rokām

Vēl nomazgātas nebij asinis,

Kas plūda manam mijam Edvardam

Un dārgam nelaiķim, ko pavadīju.

Kad Ričardam es acis uzmetu,

Es vēlējos: lāsts tev, kas mani jaunu

Tik vecu darīja kā atraitni! Ja precies,

Lai bēdas tavu gultu apēno!

131

Lai tavai sievai — ja tik traka rastos —

Nes tava dzīve vairāk nelaimes

Kā vīra nāve man! Bet diemžēl gan,

Pirms spēju viņam lāstu atkārtot,

Jau mana vieglprātīgā sievas sirds

Bij valdzināta viņa medus vārdiem,

Un tā uz mani krita pašas lāsts,

Kas manas acis vienmēr modras tur;

Vairs nebaudīju miega zelta rasas

Ne stundiņu, jo viņa baigie sapņi

Ik brīdi manu dusu traucēja.

Turklāt viņš ienīst mani tēva dēl

Un drīzi grib no manis vaļā tikt.

Elizabete.

Ardievu, skumjā sirds! Man tevis žēl.

Anna.

Sirds skumst par jums ne mazāk kā par sevi.

Dorsets.

Ardievu! Apsveic godību ar skumjām!

Anna.

Ardievu tu, kas atvadies no tās!

Hercogiene.

Dorsetam.

Tavs ceļš pie Ričmonda: ņem laimi līdz!

Annai.

Tavs ceļš pie Ričarda: lai palīdz dievs!

Elizabetei.

Tavs ceļš uz svētnīcu: tur bēdas rims!

Mans ceļš uz kapsētu: tur dusā grims

Mans sāpju mūžs, kas sen pēc miera tvīka,

Jo mani prieki bēdu jūrā slīka.

Elizabete.

Pag! Vienu skatu vēl uz Taueru.

Jūs sirmie mūri, saudziet manus mīlos,

Ko ļaunprātība tavā klēpī slēdz!

Tu maigu bērnu skarbais šūpuli!

Klints akmens aukle! Drūmais spēju biedri!

Glāb manus lolojumus! Sargi tos!

Tā atvadoties saucu sirdēstos.

Visi projām.

OTRA AINA

Londona. Pili.

Tauru skaņas. Ienāk Ričards karaliskā tērpā, kroni galvā,

Bakingems, Keitsbijs, pāžs un citi.

Ričards.

Pie malas visi! Brālēn Bakingem!

Bakingems.