VILJAMS ŠEKSPĪRS - RIČARDS III

Nāks laiks, kad jūs par sevi vaimanāsit.

Retklils.

Nu ejiet, jūsu dzīves laiks ir beidzies.

Riverzs.

Ak Pamfreta! Tu asiņainais cietums!

Tu goda vīru kaps un nāves ēna!

Še, tavu mūru noziedzīgās telpās,

Uz nāvi Ričards Otrais notiesāts;

Šīs briesmu vietas kaunu vairodams,

Tu dzersi mūsu nevainīgās asinis.

Greijs.

Mums krīt uz galvas Margaritas lāsts

Par to, ka skatījāmies vienaldzīgi,

Kad Ričards viņas dēlu nokāva.

Riverzs.

Lāsts zīmējas tikpat uz Heistingzu,

Uz Bakingemu un uz Ričardu.

Dievs augstais, klausi viņas lūgšanu

Un atriebies reiz tiem, kā tagad mums!

Bet saudzi māsu, saudzi viņas dēlus

Un apmierinies mūsu asinīm,

Jo tās, kā zini, nevainīgi plūst!

Retklils.

Prom! Jūsu nāves stunda situsi.

i

Riverzs.

Nāc, Greij! Nāc, Vogan, apkampsimies!

Ardiev', līdz atkal tiksimies tur augšā.

Visi proļām.

CETURTA AINA

Londona. Tauera pilī.

Ienāk Bakingems, Stenlijs, Heistingzs, llijas bīskaps, Retklils,

Lavels līdz ar citiem un ieņem vietas.

Heistingzs.

Mums tagad jānospriež par kronēšanu,

Un tādēj sakiet, kungi, dieva vārdā,

Kad noliksim šo svētsvinīgo dienu.

Bakingems.

Vai lielai svētku dienai viss jau gatavs?

Stenlijs.

Vēl atliek tikai laiku apzīmēt.

Ilijs.

Tad rītu, kā man šķiet, būs īstais laiks.

Bakingems.

Kas zin, ko teiks lords aizbildnis par to?

Kas pazīst viņa sirdsdomas vislabāk?

Ilijs.

To, domāju, vislabāk zināt jūs.

Bakingems.

Viens otra sejas pazīstam, bet sirdis —

Viņš pazīst manu tik, cik jūsu es,

Es viņa tik, cik manu sirdi jūs.

Jūs, Heistingz, bijāt draudzīgi ar viņu.

Heistingzs.

Man jāatzīst, ka viņš man labvēlīgs,

Bet kronēšanas lietā neesmu

Vēl viņu vaicājis, un pats viņš arī

Nav teicis man, kāds viņa žēlīgs prāts.

Bet noteiciet jūs, mani kungi, laiku,

Es balsošu par hercogu, jo viņš,

Kā drīkstu cerēt, neņems ļaunā to.

Ienāk Glosters.

Ilijs.

Lūk, īstā brīdī hercogs pats ir klāt.

Glosters.

Labrīt jums visiem! Šorīt aizgulējos;

Tak ceru, ka ar savu prombūtni

Es nebūšu vēl aizkavējis darbus,

Kas jāizšķir, kad pats es esmu klāt.

Bakingems.

Ja nebūtu jūs nākuši kā saukti,

Tad Heistingzs jūsu lomu uzņemtos

Un būtu devis balsi jūsu vietā.

Glosters.

Par Heistingzu neviens nav pārgalvīgāks.

Viņš manas domas zin un mani mīļo.

Lord īlij, būdams Houlbenā, nesen

Es redzēju tur skaistas zemenes.

Vai nevarat man atsūtīt no tām?

Ilijs.

Tūlīt, mans kungs, es likšu atnest jums.

Glosters.

Uz vienu vārdu, brālēn Bakingem.

Runā ar v;ņu sānis.

Par mūsu lietu Keitsbijs runājis

Ar Heistingzu, bet kungs tik stūrgalvīgs,

Ka drīzāk savu galvu zaudēšot,

Pirms atļaušot, ka viņa kunga dēlam

Kāds atņem tiesības uz angļu troni.

Bakingems.

Uz brīdi izejiet, es sekošu.

Glosters un Bakingems iziet.

Stenlijs.

Vēl kronēšanas diena nenoteikta;

Bet rīt, man šķiet, būs pārāk piepeši;

es neesmu vel laga sataisījies

Un vēlētos, ka dienu atliktu.

Bīskaps lliļs nāk atpakaļ.

Ilij s.

Kur protektora kungs? Pēc zemenēm

Jau aizsūtīju.

Heistingzs.

Viņa augstība

Ir šodien vēlīgā un laipnā prātā;

Būs laikam noticis kas patīkams,

Ka viņš tik jautri labu rītu dod.

Neviena nezinu, kurš māk tik maz

No citiem savas jūtas slēpt: kas sirdī,

Tas tūdaļ nolasāms no viņa sejas.

Stenlijs.

Ko vērojāt jūs šodien viņa sejā,

Kas dod jums iespēju par sirdi spriest?

Heistingzs.

Ka ne uz vienu netur ienaidu,

Jo citādi tas būtu redzams vaibstos.

Glosters un Bakingems nāk atpakaļ.

Glosters.

Es lūdzu, sakiet man — ko pelna tie,

Kas nāvi grib man nest ar velna zintīm

Un ļaunu burvību, kas manu miesu

Ar savu pekles mākslu nobendē?

Heistingzs.

Jūs karsti mīlēdams, es iedrošinos

Vispirmais izteikt savu spriedumu:

Lai kas tie būdami, tie pelna nāvi.

Glosters.

Lai jūsu acis redz šo nedarbu:

Nu palūkojiet, kā es esmu apburts!

Kā vītis zars, man roka izģindusi.

Es saku jums, ka Edvarda sieva,

Šī nelietīgā burve, saziņā

Ar nekaunīgo ielasmeitu Šoru

Ir vainīgas pie manas slimības.

Heistingzs.

Ja tas ir viņu darbs, tad, cienīts kungs …

Glosters.

Jā! Sasodīto burvju aizbildnis,

Vēl saki «jā»? Tu esi nodevējs!

Es saku, galvu viņam nost! Še zvēru,

Ka nebaudu neviena kumosa,

Pirms neredzu šo galvu! Lavel, Retklif, —

Jūs pielūkojiet, lai tas padarīts!

Kas mani mīlu tur, lai seko man!

Aiziet visi bez Heistingza, Lavela un Retklifa.

Heistingzs.

Ak vai! ak vai! ne man, bet Anglijai!

Es, aplamnieks, vēl varēju to novērst,

Jo Stenlijs sapņoja, ka meža kuilis

Tam rāvis bruņu cepuri no galvas,

Bet es par viņu smējos, liedzos bēgt.

Trīsreiz man šodien klupa jājams zirgs,

Un, ieraudzījis Taueru, viņš krāca

Un slējās stāvus, it kā negribētu

Nest mani šurp, uz laužu kautuvi.

Ak, nu man pašam vajag garīdznieka,

Ar ko es pirmīt runāju; man žēl,

Ka stāstīju ar tādām gavilēm

Par manu skauģu nāvi Pamfretā.

Ak Margarita! Tavi smagie lāsti

Nu krīt uz manu nelaimīgo galvu.

Retklifs.

Nu žiglāk, kungs, bez gariem pātariem!

Laiks iet pie pusdienas, un hercogs gaida

Uz jūsu galvu; sūdziet grēkus īsi!

Heistingzs.

Cik ātri paiet ļaužu žēlastība!

Un tad nereti viņu kārojam

Daudz vairāk nekā dieva žēlastību.

Kas cer uz ļaudīm, cerības liek vējā;

Tāds līdzīgs iereibušam kuģniekam,

Kurš mastā uzrāpies: ikkatrs grūdiens

Var viņu iegāzt tumšā dzelmju klēpī.

Lavels.

Nav laika vairs; par velti vaimanāt!

Heistingzs.

Tu asins kārais Ričard! Anglija,

Tu nelaimīgā zeme! Pareģoju

Tev tādus briesmu laikus, kādus vēl

Šī bēdu pasaule nav redzējusi!

Nu iesim turp, kur nāve mani gaida;

Drīz jāmirst arī tiem, kas tagad smaida.

Projām.

PIEKTĀ AINA

Pie Tauera mūriem.

Ienāk Glosters, Bakingems vecās, rūsainās bruņās un loti ērmotā

apģērba.

Glosters.

Vai māki, brālēn, trīcēt, sarkt un bālēt,

Pusvārdā pēkšņi apraut valodu,

Tad atkal sākt un atkal aizrauties,

It kā aiz bailēm būtu prātā jucis?

Bakingems.

He! darīšu kā aktier's bēdu lugā,

Kas runā, skatās atpakaļ un sāņus,

Trīc, uztraucas, kad salmiņš pakust,

Un visur redz tik aizdomas un briesmas.

Man šausmu vaibsts arvien tāpat pie rokas

Kā liekuļoti smiekli, un šī māksla

Ir gatava jums katru brīdi kalpot

Un manai viltībai sniegt pabalstu.

Vai Keitsbijs aizgājis?

Glosters.

Viņš nāk jau atpakaļ ar lordmēru.

Ienāk lordmērs un Keitsbijs.

Bakingems.

Vai zināt, lordmēr . ..

Glosters.

Kas notiek tur uz tilta?

Bakingems.

Klau, bungas!

Glosters.

Keitsbij, palūko no vaļņa!

Bakingems.

Jūs, lordmēr, likām tādēļ aicināt. ..

Glosters.

Nāk ienaidnieki: sargies, bruņojies!

Bakingems.