Nes viņam sveicienu un pasaki,
Ka viņa ienaidniekiem Pamfretā
Rīt laidīs asinis; aiz liela prieka
Par šādu labu vēsti var mans draugs
Dot Šora kundzei vienu skūpstu vairāk.
Bakingems.
Ej, mīļo Keitsbij, dari to ar prātu.
Keitsbijs.
Jā, labie lordi, būšu uzmanīgs.
Glosters.
Vai nāksi pateikt mums, pirms ejam gulēt?
Keitsbijs.
Jā, katrā ziņā, kungs.
Glosters.
Tu atradīsi Krozbijā mūs abus.
Keitsbijs aiziet.
Bakingems.
Ko tad, ja Heistingzs nepiekritīs mums?
Glosters.
Tad galvu nost; draugs, tā tam jānotiek.
Kad kļūšu karalis, tev piekritīs
Herforda grāfiste ar visām mantām,
Kas piederēja brālim — karalim.
Bakingems.
Es atsaukšos uz jūsu solījumu.
Glosters.
Šo solījumu pildīšu labprāt.
Nu iesim vakariņās, un pēc tam
Mēs izplānosim visu sīkumos.
Aiziet.
OTRĀ AINA
Lorda Heistingza nama priekšā.
Ienāk vēstnesis.
Vēstnesis.
Kungs, atveriet!
Heistingzs
Iekšpusē.
Kas klauvē tur?
7* 99
Vēstnesis.
Vēstnesis no lorda Stenlija.
Ienāk Heistingzs.
Heistingzs.
Cik pulkstenis?
Vēstnesis.
Taisni četri.
Heistingzs.
Tavam kungam,
Kā liekas, nenāk miegs šais garās naktis.
Vēstnesis.
Tā jādomā no mana sakāmā.
Vispirms viņš liek jūs sveicināt.
Heistingzs.
Un tad?
Vēstnesis.
Un tad liek teikt: viņš sapņojis, ka kuilis
Tam rāvis bruņu cepuri no galvas,
Bez tam, ka turot divas padomes,
No kurām pirmajā var nospriest to,
Kas otrajā jums abiem jānožēlo.
Viņš grib nu zināt, vai jums nepatīk
Ar viņu kopā jāt uz ziemeļiem
Un bēgt no briesmām, kādas paredz viņš.
Heistingzs.
Ej atpakaļ pie kunga; pasaki,
Lai nebaidās no šķirtām padomēm:
Viņš pats un es — mēs piederam pie vi
Un otrajā būs Keitsbijs, mūsu draugs,
Un tātad nevar notikt it nekas,
Par ko mēs nedabūsim laikā zināt.
Nav bailēm iemesla; man brīnums liels,
Ka viņš tik lētticīgs un svaru liek
Uz tukšiem murgiem nemierīgā miegā.
No kuiļa bēgdami, pirms kuilis uzbrūk,
Mēs kuili tracinām, lai dzenas pakaļ
Un medī tur, kur pats nav domājis.
Teic manā vārdā, lai tavs kungs nāk šurp
Un līdz ar mani iet uz Taueru:
Gan redzēs viņš, cik laipns būs šis kuilis.
Vēstnesis.
Es eju, kungs, un teikšu viņam tā.
Proļām.
Ienāk Keitsbijs.
Keitsbijs.
Jums vēlu labu rītu, cienīts kungs!
Heistingzs.
Un jums tāpat. — Tik agri jau uz kājām?
Vai grīļojošā valstī kas no jauna?
Keitsbijs.
Patiesi, mūsu valsts sāk grīļoties
Un drīzāk nestāvēs uz drošām kājām,
Pirms Ričards neuzstāsies tai par galvu.
Heistingzs.
Par galvu? Gribi teikt: par karali?
Keitsbijs.
Jā, kungs.
Heistingzs.
Lai drīzāk krīt šī galva man no pleciem,
Pirms atrauj valsti likumīgai galvai.
Vai zināms tev, ka tā viņš tiešām vēlas?
Keitsbijs.
Jums galvoju; turklāt viņš pārliecināts,
Ka neliegsit tam sava pabalsta,
Un tādēļ viņš jums sūta prieka vēsti,
Ka šinī pašā dienā Pamfretā
Mirs karalienes radi, jūsu skauģi.
Heistingzs.
Nav iemesla par šādu vēsti sērot,
Jo viņi vienumēr man stājās ceļā.
Bet nodot balsi Ričardam par labu
Un troņa īstam mantniekam par ļaunu, —
Dievs liecinieks, tas nenotiks nekad.
Keitsbijs.
Dievs piešķir jums joprojām tādu prātu.
Heistingzs.
Pēc gada es vēl pasmiešos par tiem,
Kas apmeloja mani karalim,
Un kuru bēdu lugu tagad redzu,
Vai zini, Keitsbij?
Keitsbijs.
Ko, mans kungs?
Heistingzs.
Pirms četrpadesmit dienas kļūstu vecāks,
Vēl aizbrauks dažs, kas domāt nedomā.
Keitsbijs.
Ir neģēlīgi, mīļo Heistingz, mirt,
Kad ļaunu neparedz, ne nāvi gaida!
Heistingzs.
Tas tiešām briesmīgi! To piedzīvo
Nu Riverzs, Vogans, Greijs un piedzīvos
Dažs labs, kas jūtas drošs kā tu un es.
Un ko, kā pats tu zini, hercogs Glosters
Un Bakingems jo augstā cieņā tur.
Keitsbijs.
Jā, viņi abi tur jūs augstā cieņā.
Sānis.
Drīz uzdurs jūsu galvu tilta galā.
Heistingzs.
To zinu; esmu arī pelnījis.
Ienāk lords Stenlijs.
Ā, draugs! Kur jūsu medinieka duncis?
No kuiļa bail, un ieroču nav klāt!
Stenlijs.
Jums vēlu labu rītu, mani kungi!
Jūs smejaties? Pie svētā krusta zvēru,
Man nepatīk šīs šķirtās padomes.
Heistingzs.
Tev zvēru, visā manā mūžā nav
Man dzīvība tik dārga bijusi
Kā taisni nu; ja nejustos tik drošs,
Vai būtu gan tik bezbēdīgs un jautrs?
Stenlijs.
Kā lordi, kuri sēž nu Pamfretā,
No mājām izgāja ar jautru prātu
Un apziņu, ka stāvoklis tiem drošs;
Un, tiešām, rūpēm nebij iemesla.
Bet, lūk, cik ātri diena apmācās!
Man rūp šie pēkšņie dusmu untumi:
Lai pašķir dievs, ka baiļojos par velti!
Ko, vai uz Taueru? Ir laiks jau iet.
Heistingzs.
Es iešu līdz. Vai zināt, šodien lordi,
Ko minējām patlaban, zaudēs galvas.
Stenlijs.
Kas zīmējas uz uzticību tronim, —
Tad sūdzētāju cepures daudz vairāk
Ir bīstamas kā apsūdzēto galvas.
Bet tagad iesim, lord.
Ienāk herolds.
Heistingzs.
Tik ejiet turp;
Es sekošu, bet vispirms jārunā
Ar krietno vīru šo.
Stenlijs un Keitsbijs aiziet.
Kā klājas?
Herolds.
Jau labāk tādēļ vien, ka cienīts kungs
Par mani apvaicājas.
Heistingzs.
Varu teikt,
Ka nu man labāk iet kā viņureiz,
Kad mani satiki šepat, jo tad
Es gāju cietumā uz Taueru,
Bet tagad mirst — to paturi pie sevis —
Tie mēlneši no karalienes sugas,
Tie paši, kuri mani apmeloja;
Mans stāvoklis nu drošāks kā jebkad.
Herolds.
Dievs uztur jums šo stāvokli arvien!
Heistingzs.
Paldies! Še, dzer uz manu veselību!
Met viņam savu maku.
Herolds.
Jums pateicos no sirds.
Projām.
Ienāk priesteris.
Priesteris.
Man prieks, ka redzu jūsu godību.
Heistingzs.
Jums tencinu. Nesen man pakalpojāt,
Par ko jums esmu parādā līdz šim;
To sestdien gribu atlīdzināt jums.
Ienāk Bakingems.
Bakingems.
Ko? Heistingzs sarunās ar priesteriem?
Jums grēkus sūdzēt nav vēl vajadzīgs,
Bet jūsu draugiem gan tur, Pamfretā.
Heistingzs.
Šo svēto tēvu ieraugot, patiesi
Man nāca prātā viņu liktenis.
Vai iesit jau uz Taueru?
Bakingems.
Jā, kungs; bet ilgi nepalikšu tur:
Es nākšu agrāk atpakaļ kā jūs.
Heistingzs.
Varbūt tur palikšu uz pusdienām.
Bakingems
sānis.
Uz vakariņām ar, vēl nezini.
Tad varam iet.
Heistingzs.
Jums gatavs pakalpot.
Abi projām.
TREŠA AINA
Pamfretas pils priekšā.
Ienāk Ričards Retklils ar sargiem, kuri ved Riverzu, Greiju un
Voganu uz soda vietu.
Retklils.
Nu vediet cietumniekus prom!
Riverzs.
Ser Ričard Retklif, ļauj vēl vārdu bilst.
Tu redzēsi nu mirstam pavalstnieku,
Kas mīl līdz nāvei savu valdinieku.
Greijs.
Lai princi sarga dievs no jūsu vilkšņas,
No asins suņa nelietīgās sugas!
Vogans.
Читать дальше