VILJAMS ŠEKSPĪRS - ROMEO UN DŽULJETA

Tomēr daudz varenāks spēks nekā monarhs iejaucas senajā dzimtu naidā — tauta. I cēliena 1. ainā kautiņa laikā tauta iejaucas, neaizstāvēdama ne vienu, ne otru no abām dzimtām, bet ieteic sist abus vainīgos, kas tautai sveši un nīstami savā konservatīvā naidā.

Abu dzimtu naids ir dziļā pretstatā brīvības, cilvēcības un dzīves prieka humānistiskajām idejām, kuras atspoguļojas Romeo un Džul­jetas tēlā. Šekspīrs to parāda spēcīgos, spilgtos tēlos un ainās, kas skatītājus dziļi aizkustina, saviļņo.

Ļaunums un naids nonāvē gaišos jauniešus, tomēr savā nāvē jaunie mīlētāji gūst morālu uzvaru pār tumsas spēkiem. Pie viņu kapa aprimst senais naids un naidīgās dzimtas samierinās. Traģēdi­jas izskaņa gaiša, optimistiska. Stāsts par Romeo un Džuljetu dzīvos mūžīgi kā slavas dziesma rnilai un taisnībai.

Latviešu lasītāji tagad var iepazīties ar Romeo un Džuljetas tra­ģēdiju visā pilnībā. Abu jauniešu — Romeo un Džuljetas mīlas dziesma izskan latviešu valodā tāpat kā angļu oriģinālā. Tulkojumā izmantots mūsdienu latviešu valodas leksikas materiāls. Traģēdijā Romeo un Džuljetas mīla pēc abu jauniešu nāves atmirdz jo spo­žāka, un ar to tiek izlīdzināts naids starp abām dzimtām.

Jauniešu mīlas traģika daudz un dažādi risināta pasaules lite­ratūrā, tā pazīstama arī latviešu rakstniecībā. Ļoti īpatnēji šai tēmai pieskāries Rūdolfs Blaumanis savā novelē Romeo un JūlijaAr Šekspīra traģēdiju tai tik daudz kopīga, ka novelē Romeo un Jūlija arī notēlota traģiska jauniešu mīla, bet citādi novele pilnīgi patstā­vīga, lai gan žurnāla redakcija atgādina arī Šekspīra darbu.

I cēliena 4. ainā

156. Karaliene Meba — feja angļu tautas ticējumos.

157. Uzskatīja, ka šādu «apburtu» krēpju izsukāšana apdraud cil­vēka dzīvību.

1 ZumālS «Mājas Viesa Mēnešraksts», 1897. g., 9. numurā, 664—667. Ipp., un Rūdolfs Blaumanis. Kopoti raksti. 2. sēj. 1958. g., 161.—186. Ipp.

5. ainā

158. Potpens — komiska persona, kuras vārds sastāv no divām zil­bēm, pot un pan ar nozīmi — pods un panna. 163. Šekspīra laikā viesībās noskūpstīt svešu dāmu ar viņas atļauju nebija nepieklājīga uzvešanās.

II cēliena 1. ainā

167. Kofetua — leģendārs afrikāņu valdnieks, kuru apdzied senā angļu tautas balādē. Kofetua bija sieviešu nīdējs, bet kādreiz no sava loga ieraudzīja jaunu ubadzi un iemīlējās viņā.

4. ainā

188. Rosmarīns — ziediņš, kuru uzskatīja par uzticības simbolu.

V cēliena 1. ainā

246. Lai pievilktu pircējus, aptieku logos bieži vien izlika dažādu ērmīgu dzīvnieku atveidus.