VILJAMS ŠEKSPĪRS - VENĒCIJAS TIRGOTĀJS

Es zvēru pie šo sveču svētās gaismas, — Ja jūs tur būtu bijusi, tad pati Man lūgtu gredzenu dot doktoram.

Porcija.

Ak, lai tik doktors panāk tuvumā! Ja viņam ir mans visudārgais gredzens, Ko solījāties jūs tik svēti sargāt, Tad varu rīkoties tāpat kā jūs — Es viņam neatsacīšu neko: Ne mīlestību, pat ne savu gultu! Es satikšos ar viņu, es to zinu. Jūs ārpus mājas naktīs neejiet, Kā Arguss mani sargājiet, jo, tiklīdz Kaut mirkli būšu viena, — zvēru es, Ka doktoru pie sevis gultā saukšu.

Nerisa.

Bet sekretāru — es, un tāpēc, draugs, Bez uzraudzības mani neatstājiet!

Graciano.

Nu labi, lai tik viņš man panāk klāt — Pa spalviņai to sākšu plucināt!

Antonio.

Es esmu jūsu ķildu cēlonis.

Porcija.

Par to jūs neskumstiet, jo tik un tā Jūs esat gaidīts viesis.

Basanio.

Porcija,

Jel piedodiet, ka esmu bijis slikts, Bet, visiem draugiem dzirdot, apsolos Un apzvēru pie jūsu gaišām acīm, Kur redzu sevi es …

Porcija.

Jūs paklausieties! Viņš manās acīs divkārt sevi redz, Lai tad ar savu sirdi divkāršo Man zvērētu viņš to.

Basanio.

Nē, paklausieties: Tik piedodiet, un zvēru es pie sirds, Ka zvērestu nekad vairs nepārkāpšu.

Antonio.

Es kādreiz savu miesu ķīlā liku Par viņa laimi, kas bez gredzena Sen būtu pazudusi jau, bet tagad Es sirdi ķīlā ielieku par to, Ka jūsu vīrs spēs pildīt zvērestu.

Porcija.

Ja galvojat par viņu — iedodiet Tam šo, lai labāk nosargā kā pirmo.

Antonio.

Basanio, ņem, glabā gredzenu!

Basanio.

Mans dievs, tas ir tas pats, kas doktoram! Porcija.

Viņš atdeva man to, bet piedod, mīļais, Tāpēc viņš šonakt gulēja pie manis.

Nerisa.

Man arī piedod, mīļais Graciano, Jo tiesas sekretārs, šis sīkais zēns, Par gredzenu ir šonakt mani guvis.

Graciano.

Pie joda! Vai tad tiešām ceļi jau Tik labi būtu it kā vasarā? Vai nepelnījuši jau ragus nesam?

Porcija.

Tā nerunājiet. Esat pārsteigti? Lūk, vēstule — to vēlāk izlasiet! Tā ir no Padujas, no Belario. Tur rakstīts būs, ka Porcija Bij doktors, bet tā mazais sekretārs — Šī pati Nerisa, turklāt Lorenco Var apliecināt, ka nupat pirms jums Mēs atbraucām un savā mājā es Vēl neesmu ne soli spērusi. Antonio, jūs apsveicu, jo man Jums sakāms ir kaut kas tik patīkams, Ko nemaz negaidāt. Lūk, vēstule, Un tajā rakstīts būs: trīs jūsu kuģi, Ar precēm bagātīgi piekrauti, Ir pēkšņi ostā iebraukuši. Jums Es, mīļais, neteikšu, cik nejauši Šo vēstuli es guvu.

Antonio.

Jūtos pārsteigts.

Basanio.

Jūs bijāt doktors? Nepazinu es?

Graciano.

Tu — sekretārs, kas ragus lika man?

Nerisa.

Jā gan, bet tāds, kas ragus neuzliks, Kamēr par vīrieti viņš nepaliks.

Basanio.

Mans mīļais doktor, jūs, mans gultas biedrs, Kad būšu prom — ar manu sievu guliet!

Antonio.

Sinjora, dzīvību man atdevāt: Seit tiešām rakstīts tā, ka mani kuģi Ir ostā ienākuši.

Porcija.

Nu, Lorenco! Mans sekretārs jūs arī iepriecinās.

Nerisa.

Pie tam vēl neņems samaksu nemaz. Te jums un Džesikai būs žīda akts. Viņš paspējis jau nomirt, un šai aktā Jums viņa bagātība novēlēta.

Lorenco.

Ak daiļās! Nabadzīgiem debess mannu Jūs dāvināt.

Porcija.

Jau rīta blāzma sarkst, Bet jūs, bez šaubām, gribat uzzināt, Kā viss ir noticis. Tad iesim mājās, Tur varēsiet mūs sīki iztaujāt, Un godīgi mēs atbildēsim jums.

Graciano.

Mans pirmais jautājums lai Nerisai Ir tāds, ka zvērot jāatbild būs tai: Vai viņa vēlas pagaidīt mazliet Vai tagad, divos naktī, gultā iet? Es vēlētos, lai rīts aust tumšs un kluss, Lai ilgāk sekretārs pie manis dus. Man, Nerisa, viss mūžs tam veltīts būs, — Šis gredzens lai līdz kapam vieno mūs!

Aiziet.

Traģikomēdija Venēcijas tirgotājs 1623. gadā iznākusi in folio izdevumā.

Nostāsts par nežēlīgo ebreju — augļotāju, kas atriebības kārē prasa no sava parādnieka viņa dzīvību, pazīstams jau no viduslaiku anekdotu krājuma Gesta Romanorum. To pašu atstāstīja 14. gs. itā­liešu rakstnieks Džovanni Fiorentino savā noveļu krājumā Aitas galva. Šekspīrs droši vien pazina ari Marlova traģēdiju The Jew of Malta. Traģikomēdijā ir arī daži norādījumi uz sensacionālo tiesas procesu pret portugāļu ebreju par valsts nodevību.

Tomēr domājams, ka visvairāk Šekspīru ietekmējusi Marlova traģēdija, no kuras viņš aizguvis motīvus Seiloka raksturošanai un viņa meitas Džesikas mīlas notēlojumam.

Šekspīrs savij divus mīlestības nostāstus — Porcijas un Basanio, Džesikas un Lorenco — ar galveno darbību, kura beidzas gandrīz traģiski.

Šai traģikomēdijā — Venēcijas tirgotājs Šekspīrs tās idejiskam saturam piešķīris jaunas iezīmes, piemēram, attēlojot Seiloka naidu pret Antonio, Antonio un Basanio draudzību, Seiloka monologu par ebreju tiesībām būt cilvēkam (III, 1.), Porcijas cēlo raksturu un sau­laino sievietes personību.

Šīs traģikomēdijas īpatnība parādās tās stilā, kas raksturīgs pa daļai pasakai, pa daļai novelei.

īpatnību traģikomēdijai piešķir arī tās idejiskā satura bagātība un galveno varoņu raksturu daudzpusība, kas nonāk gandrīz jau pret­runās.

Daudzi rietumu kritiķi mēģina izskaidrot Antonio un Seiloka sa­dursmi kā kristīgo un ebreju pretstatījumu. Tā, protams, ir rupja lugas idejas izkropļošana. Veselā virknē lugu Šekspīrs parāda visu rasu un nāciju, ticību un sabiedriskā stāvokļa cilvēku vienlīdzības ideju.

Šeilokā Šekspīrs, no vienas puses, attēlo zvērisku augļotāju, no otras puses, ebreju — cilvēku, kam ir tādas pašas tiesības dzīvot kā citiem Venēcijas pilsoņiem.

Šeiloks pasaka saviem pretiniekiem acīs rūgto patiesību tik pār­liecinošā veidā, ka pats autors nevarēja nejust ebreja vārdu patie­sīgumu.

Venēcijas tirgotājs šai izdevumā uzņemts Alfrēda Krūkļa tul­kojumā. Tulkojums labi parāda Šekspīra radītos tēlus, pareizi at­spoguļo notikumu gaitu, sekmīgi atveido idiomas un sakāmvārdus. 19. gs. beigās luga iznāca Esenberģu Jāņa tulkojumā. No jauna tā iespiesta 1924. gadā. Salīdzinājumā ar šo tulkojumu jaunais ir solis uz priekšu tulkošanas mākslā.

I cēliena 1. ainā

473. Lai Nestors priecājas, ja pasprūk joks! —

Nestors — viens no Iliādas personāža, minēts kā nopietnības paraugs.

2. ainā

479. Neapolitānieši XVI gs. bija pazīstami kā slaveni jātnieki.

II cēliena 1. ainā

490. Vispirms uz templi… —

Porcija uzaicina iet uz viņas mājas templi, lai nodotu zvērestu.

5. ainā

503. Skaidrā pirmdiena — pirmā pirmdiena pēc Lieldienām.

7. ainā

508. Ko sacīs sudrabs nevainības krāsā? — Balta krāsa — nevainības krāsa.

III cēliena 1. ainā

521. Šeiloka smaragds, kura zaudējumu viņš apraud kā lielu naudas vērtību, ir viņam arī dārga piemiņa, un šim akmenim bez tam ir vēl simboliska nozīme — pēc veciem ticējumiem, smarag­dam ir daudz brīnišķīgu īpašību: 1) tas brīdina savu īpašnieku par draudošu nelaimi; 2) nodrošina saprašanos laulāto starpā utt.