VILJAMS ŠEKSPĪRS - VENĒCIJAS TIRGOTĀJS

Man sniedziet savu roku, mīļais draugs. Vai sūta šurp jūs doktors Belario?

Porcija.

Jā, gaišība.

Dodžs.

Tad esiet sveicināts! Šeit sēdieties un pasakiet — vai jūs Ar sūdzību jau esat iepazinies?

Porcija.

Es esmu sīki izstudējis to. Kurš te ir tirgotājs, kurs žīds?

Dodžs.

Antonio un Šeilok — nāciet šurp.

Porcija.

Jūs esat Šeiloks?

Šeiloks.

Jā, mans vārds ir Šeiloks.

Porcija.

Ir jūsu sūdzība tik neparasta. Un tomēr — Venēcijas likumi Jums nevar aizliegt to, kas pienākas.

Pret Antonio. Viņš tātad jūs ir apsūdzējis, jā?

Antonio.

Tā saka viņš.

Porcija.

Un parādzīme jūsu?

Antonio. Jā gan.

Porcija.

Tad žīdam jāapžēlojas.

Šeiloks.

Kāpēc man vajadzētu apžēloties? Porcija.

Nav žēlastībai jābūt piespiestai. Kā lietus, maigs un divkārt svētīgs,

Pār zemi nolīst tā gan tam, kas dod,

Gan tam, kas ņem, un visuspēcīga

Ir viņas vara, jo tā vainago

Daudz skaistāk monarhu pat nekā kronis.

Teic scepteris par spēku laicīgo,

Jo tas ir varenības, cieņas simbols,

Ar kuru karalis liek sevi bīties.

Bet žēlastība pārspēj scepteri,

Tās tronis — katra valdinieka sirds,

Bet pati — dievišķības izpausme.

Ir zemes vara dievišķīga tad,

Ja tā ar žēlastību savienojas.

Jā, žīd, ko prasi, viss ir likumīgi,

Bet atceries, ja nebūs žēlastības,

Kas paglābs mūs? Mēs lūdzam žēlastību

Ikkatrā lūgšanā, un lūgšana

Mums māca žēlastību. Visu to

Es sacīju, lai apžēlotos tu,

Bet, ja nu ne, tad Venēcijas tiesai

Ir jānolasa spriedums tirgotājam.

Seiloks.

Par maniem darbiem atbild mana galva! Es prasu likumīgi to, kas mans.

Porcija.

Bet vai viņš nevar naudu atmaksāt? Basanio.

Jā, tiesai redzot, es tam piedāvāju Pat divkārt, bet, ja tas vēl liktos maz, Es varu atmaksāt pat desmitkārt. Es lieku ķīlā galvu, sirdi, rokas, Ja vēl par maz, tad, acīm redzot, Jaunums Tam nomāc sirdsapziņu. Lūdzu jūs Kaut reizi neievērot likumu. Šo mazo grēku patiesības vārdā Jel izdariet un iegrožojiet ļauno.

Porcija.

Nē, nevar tā. Nav Venēcijā varas, Kas spētu grozīt dotos likumus. Tas būtu precedents, kam sekotu Ne mazums kļūdu, kuras kaitētu Tās republikai. Nē, to nedrīkst darīt.

Šeiloks.

Tu spried kā Dāniels! Oi, Dāniels! Man tīc tu, jaunais, gudrais tiesnesi!

Porcija.

Jūs, lūdzu, iedodiet man parādzīmi! Šeiloks.

Tā šeit, mans gudrais tiesnesi, tā šeit. Porcija.

Jums trīskārtīgu summu piedāvā. Šeiloks.

Bet zvērests? Zvērests? Debesīm to devu! Vai savu sirdi drīkstu pazudināt? Oi nē, par Venēciju es!

Porcija.

Ja tā, .

Tad termiņš notecējis. Jāmaksā. Un žīdam tagad tiesības ir izgriezt No tirgotāja miesas mārciņu Sirds tuvumā. Nu, samierinieties! Ņem trīsreiz vairāk, saplēs parādzīmi.

Šeiloks.

Tik tad, kad būšu guvis to, kas mans! Jūs, acīm redzot, esat taisnīgs soģis, Jūs zināt likumus, un spriedumi Jums lieliski, un pēc tā likuma,

Kam jūs tik augstsirdīgi kalpojat, Es lūdzu — spriedumu. Jums apzvēru, Ka nespēs mani pierunāt neviens, Jo stingri prasu to, kas parādzīmē.

Antonio.

No visas sirds es tiesai izlūdzos Man pasludināt spriedumu.

Porcija.

Lai notiek!

Tad sniedziet savas krūtis viņa nazim. Seiloks.

Ak cēlsirdīgais, jaunais tiesnesi! Porcija.

Jo likumā ik burts to apstiprina, Ka jums pēc vienošanās jāsaņem Ir tas, kas rakstīts šajā parādzīmē.

Šeiloks.

Jā, tieši tā! Jā, taisnais tiesnesi! Tu liecies vecāks, nekā izskaties!

Porcija.

Nu, sniedziet savas krūtis!

Šeiloks.

Jā, krūtis! Tā rakstīts tur, vai ne, mans tiesnesi? «Sirds tuvumā» — tā tieši rakstīts tur.

Porcija.

Tā tiešām rakstīts tur. Vai svari ir, Kur nosvērt mārciņu?

Šeiloks.

Jā, man tie klāt.

Porcija.

Jums pašam jāsamaksā ārstam būs, Kurš aizšūs rētu, asinis lai neplūst.

Šeiloks.

Bet vai tas ierakstīts ir parādzīmē? Porcija.

Nē, ierakstīts tas nav, bet kas par to? Aiz žēlastības vien tas jādara.

Šeiloks.

Oi nē! Ja tas nav rakstīts parādzīmē .. Porcija.

Jums, tirgotāj, vai sakāms nav nekas? Antonio.

Ir gan; es esmu gatavs, varam sākt. Sniedz roku man, Basanio, ardievu! Tu neskumsti, ka mirstu tevis dēļ. Man likten's labvēlīgāks nekā citiem, Jo parasti viņš daudziem nelaimīgiem Liek pārdzīvot vēl savu bagātību Un nikni paskatās, it kā caur pieri, Uz nodarīto postu. No šīm rūpēm Ir mani atbrīvojis liktenis, Tu pasveicini savu mīļo sievu Un pastāsti, kā, tevi mīlēdams, Šeit nomira Antonio. Kaut nāvē Vēl mani paslavē, un tad, kad stāsts Jau galā būs, lai viņa spriež, vai es Tev biju draugs vai ne, un neskumsti, Ka draugu pazaudē, jo draugs tāpat Nav noskumis, ka jāmirst tevis dēļ. Ja pietiekami dziļi griezīs žīds — Ar manu sirdi viss būs samaksāts.

Basanio.

Antoni, es apprecēju sievu, Kas tikpat dārga man kā dzīvība. Bet sieva, dzīvība un pasaule Tik dārga nav kā tava dzīvība. Tam velnam tur es visu ziedotu, Lai tik no nāves tevi izglābtu!

Porcija.

Kas zin, vai jūsu sieva priecātos, Ja viņa izdzirdētu jūsu vārdus?

Graciano.

Man arī sieva ir, ko loti mīlu, Bet šobrīd vēlētos, kaut debesīs Tā atrastos un žīdu pierunātu.

Nerisa.

Cik labi, ka jūs, viņai nedzirdot, Tā runājat, jo citādi, kas zin, Kā klātos jums.

Seiloks

pie sevis.

Lūk, kādi vīri tie! Ir meita man, bet labāk lai kāds barbars To dzīvē apprec, nevis kristīgais! Mēs laiku tērējam. Pie sprieduma!

Porcija.

Tā miesas mārciņa nu tava ir. To tiesa lemj un nodrošina likums.

Seiloks.

Vistaisnīgākais tiesnesis! Porcija.

No krūtīm tieši vari miesu griezt, To likums nodrošina, tiesa lemj.

Šeiloks.

Kāds tiesnesis! Kāds spriedums! Gatavojies! Porcija.

Zīd, uzgaidi mazliet. Būs vēl kaut kas:

Ne asins piliena tev neiegūt.

Šeit skaidri rakstīts — «miesas mārciņu».

Ņem to, kas tavs, — ņem miesas mārciņu,

Bet, griezdams izliesi ja asinis —

Kaut pilienu no viņa asinīm, —

It visa tava zeme, bagātība

Pēc mūsu likumiem tiks konfiscēta,

Un Venēcijas pilsēta to iegūs.

Graciano.

Cik gudrs tiesnesis! Lūk, žīd, cik gudrs!

Šeiloks.

Bet kur tas likums ir?

Porcija.

Gan redzēsi. Tu gribi taisnību — to saņemsi Daudz vairāk vēl, nekā tu vēlēsies.

Graciano.

Cik gudrs tiesnesis! Lūk, žīd, cik gudrs! Porcija.

Vai tu jau gatavs izgriezt miesu tā, Lai neplūst asinis? Un ievēro — Griez tā, lai nav ne vairāk un ne mazāk Kā mārciņa. Par divdesmito daļu Ja kļūdīsies un svari nosvērsies Par mata platumu — būs jāmirst tev Un visu tavu mantu — konfiscēs.

Graciano.

Lūk, otrs Dāniels! Zīd, Dāniels! Nu esi pazudis tu, neticīgais!

Porcija.

Ko gaidi, žīd? Ņem tagad to, kas tavs. Seiloks.

Man naudu atdodiet un ļaujiet iet! Basanio.

Jau esmu noskaitījis to. Še, ņem! Porcija.

Viņš, tiesai dzirdot, atteicās no tās. Tam jāsaņem, kas rakstīts parādzīmē.

Graciano.

Viņš Dāniels, jā, otrs Dāniels! Paldies tev, žīd, ka pateici šo vārdu.

Seiloks.

Vai tiešām savu naudu neatgūšu? Porcija.

Nē, tikai to, kas parādzīmē teikts. To ņem un esi atbildīgs par visu.

Seiloks.

Lai tad pats nelabais to ņem, ja grib! Te ilgāk nepalikšu es.