Viljams Šekspīrs - Hamlets

Nē, nē, viņi tikai jokojas, nozāļošana notiek pa jokam, nav nekā aizvainojoša.

Kā šo lugu sauc?

Peļu slazds. Jā, bet kā? Pārnestā nozīmē. Šai lugā notēlota slepkavība, kas notikusi Vīnē. Gonzago ir hercoga vārds, viņa sievu sauc — Baptista. Jūs tūliņ redzēsiet, ka tas ir nelietīgs gabals. Bet kas par to? Jūsu majestāti un visus mūs, kam skaidra sirdsapziņa, tas neskar. Kam niez, lai kasās, mūsu āda ve­sela.

Tas ir Lukians, karaļa brālēns.

Jūs esat tikpat kā koris, mans princi.

Es uzņemtos tulka pienākumus starp jums un jūsu mīļāko, ja varētu redzēt, kā lelles mīlinās.

Jūs esat ass, mans princi, jūs esat ass. Hamlets. Jūs stenētu, pirms manu asumu notrulinātu, Ofēlija. Jo tālāk, jo ļaunāk.

Tā jums jāprec savi vīri. Sāc, slepkava! Beidz savu nolādēto vaikstlšanos un sāc. Nu — «un krauk­lis ķērc pēc atriebības».

Baigs nolūks, inde stipra, roka veikla,
Kas redz, neviena, — nu pats īstais laiks.
No pusnakts zālēm virums izspaidīts
Un Hekatas trīs reizes iesvaidīts.
Lai tava baismā, neģēlīgā vara
Šai acumirklī dzīvo beigtu dara.

Viņš to nozāļo dārzā, lai iegūtu valsti. Viņa vārds Gonzago. Stāstā notēlots patiess notikums, uz­rakstīts labā itāliešu valodā. Jūs tūliņ redzēsiet, kā slepkava iegūst Gonzago sievas mīlestību!

Karalis pieceļas!

Kas, sabijies no tukša šāviena!

Kas jums kaiš, karali?

Pārtrauciet izrādi!

Rādiet man uguni! Projām!

Lāpas, lāpas, lāpas!

Lai ievainotais briedis brēc,
Bet veselais lai skrien;
Kas vienam dārgs, tas otram lēts;
Tā bijis tas arvien.
Draugs, vai ar šito — ar spalvu cekulu galvā un diviem rožu pušķiem pie kurpēm, es varētu, ja visi valgi trūktu, dabūt vietu kādā aktieru barā?

Ar pusalgu.

Nē, ar pilnu.
Jā, dārgais Damon, tā tas notiek gan,
Kad valstij liktenis ir grūts,
Tad tronī dažkārt uzsēžas
Tik tiešām tīrais — pāvs.

Jūs varējāt lietot arī atskaņu.

Ak labais Horācij, es lieku tūkstoš mārciņu par katru rēga vārdu. Vai ievēroji?

Ļoti labi, mans princi.

Runājot par nozāļošanu?

Es ļoti labi viņu novēroju.

A-hē! Šurp mūziku! Stabulniekus!
Ja netīk karalim šī komēdija,
Tad tā nu viņam netīkama bija.
Šurp mūziku!

Mans labais princi, ja drīkstu jūs lūgt uz vienu vārdu.

Kungs, kaut vai veselu stāstu.

Mans princi, karalis…

Jā, kungs, kas viņam noticis?

Viņš aizgāja savās telpās ārkārtīgi uz­traukts.

No dzeršanas?

Nē, mans princi, no žults.

Man šķiet, būtu daudz prātīgāk, ja jūs ziņotu viņa ārstam, jo, ja es tam ieteikšu kādas zāles, viņa žults var izplūst vēl vairāk.

Mans godāts princi, lūdzu jūs apvaldlties savos izteicienos un tik pārāk nenovirzīties no mana uzdevuma izpildīšanas.

Esmu rāms, mans kungs, runājiet!

Karaliene, jūsu māte, ir dziļi apbēdināta un sūtīja mani pie jums.

Priecājos jūs redzēt.

Nē, mans godāts princi, šī pieklājība nav īstajā reizē. Ja jums labpatiks dot man saprātīgu at­bildi, tad es izpildīšu jūsu mātes pavēli; ja ne, tad at­vainosiet, ka pārtraucu savu uzdevumu un aizeju.

Mans kungs, es nevaru.

Ko, mans princi?

Dot jums saprātīgu atbildi. Es neesmu skaidrā prātā. Bet tāda atbilde, mans kungs, kādu varu dot, ir jūsu rīcībā, pareizāk sakot, manas mātes rīcībā. Bet lai tas paliek, lūdzu, pie lietas. Mana māte, jūs sakāt…

Viņa liek jums pateikt, ka jūsu uzvešanās sagādā viņai pārsteigumu un izbrīnu.

Brīnišķīgs dēls, kas tā var izbrīnīt savu māti. Bet vai mātes izbrīnam nekas neseko? Pasakiet!

Viņa vēlas ar jums runāt savā istabā, pirms jūs ejat gulēt.

Mēs paklausām, lai viņa kaut desmitkārt mūsu māte. Ar ko vēl varu pakalpot?

Mans princi, jūs mani kādreiz mīlējāt.

Vēl arī tagad mīlu; zvēru pie šiem kramplaužu rīkiem.

Mans mīļais princi, kāds cēlonis jūsu ne­mieram? Patiesi, jūs paši aizsprostojat durvis uz savu brīvību, ja neatstāstāt savas bēdas draugam.

Draugs, man nav izredzes tikt uz augšu.

Kā tas var būt, ja pats karalis jūs iecēlis par Dānijas troņmantnieku?

Jā, kungs, bet «kamēr zāle paaug»… Šis sa­kāmvārds mazliet novecojis.

Ā, stabules! Parādiet man vienu. Ar jums vienu pašu runājot, — kādēļ jūs staigājat, kā savrup turēdamies no manis, it kā gribētu mani iedzīt cilpā?

Ak mans princi, ja sava pienākuma pildī­šanā esmu pārdrošs, tad mana mīlestība jo atklātāka.

To es īsti labi nesaprotu. Vai jūs uzspēlētu kaut ko uz šīs stabules?

Mans princi, es nevaru.

Es jūs lūdzu.

Ticiet man, es nevaru.

Es jūs ļoti lūdzu.

Mans princi, es nepazīstu nevienu taus­tiņu.