LUISS KEROLS
ALISES PIEDZĪVOJUMI BRĪNUMZEMĒ
IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA 1975
No angļu valodas tulkojusi Elfrīda Me/bSrnln
Ilustrējis V. V o ke r s
Vāku un titulu zīmējusi D. Purviņa
©Tulkojums latviešu valoda. «Liesma», 1975
* ALISES UN LUISA KEROLA «BRĪNUMZEME»
Pagājis vairāk nekā gadsimts, kopš daudzās pasaules valstīs pazīstama mazās angļu meitenes Alises un Luisa Kerola «Brīnumzeme». Grāmata «Alises piedzīvojumi Brīnumzemē» pirmo reizi iznāca 1865. gadā, bet pasaka par Brīnumzemi radās jau kādus trīs gadus pirms grāmatas iznākšanas. Kā vēsta dzejolis grāmatas sākumā, kādā vasaras dienā (1862. gada 4. jūlijā) Oksfordas rektora Lidella trīs mazās meitas Lorīnu, Alise un Edīte kopā ar Oksfordas matemātikas pasniedzējiem Robinsonu Dakvertu un Čarlzu Dodžsonu vizinājās laivā pa Temzu.
Čarlzs Dodžsons pēc dabas bija noslēgts, atturīgs, necieta sabiedrības mietpilsoniskās paražas, oficiālās vizītes un pieņemšanas, brīvi un nepiespiesti viņš jutās vienīgi bērnu sabiedrībā. Viņš mīlēja mazās meitenes, it sevišķi vidējo — Alisi un pavadīja kopā ar viņām daudz brīvā laika. Viņš izgudroja bērniem spēles, pastaigājās ar tiem, vizināja tos laivā un stāstīja fantastiskas, paša sacerētas pasakas, pilnas dzirkstoša humora. Bērniem tās ļoti patika, jo tajās viņi paši darbojās. Un tā, vizinoties pa Temzu, misters Dodžsons izstāstīja meitenēm pasaku par Alises piedzīvojumiem pazemē. Pasakā bija ietverta apkārtējā, brīnumu pilnā bērnu pasaule. Galvenā varone bija desmit gadus vecā Alise Lidella, Lorīna, kura ārkārtīgi lepojās ar to, ka ir visvecākā, tika nosaukta par papagaili Lori, jaunākā māsiņa Edīte — par Ērglēnu, bet pats stāstītājs kļuva par Dodo,- Čarlzs Dodžsons uztraukumā stostījās un tāpēc parasti iepazīstoties savu uzvārdu izrunāja Do-do-Dodžsons. (Dodo ir 17. gadsimtā izmiruši putni, kuri dzīvoja uz kādas salas Indijas okeānā.) Pasakā atspoguļotas Anglijas berniem labi pazīstamas paražas, piemēram, tradicionālā pēcpusdienas tēja, ko dzer ap pulksten pieciem sešiem, tāpēc arī Cepurnieka pulkstenis rāda visu laiku seši; plaši izmantots folkloras materiāls — senas tautas parunas: «Traks kā marta zaķis» un «Traks kā cepurmeistars», kas nozīmē trakuma vispārāko pakāpi. Arī Češīras kaķis ir folkloras tēls. Jau viduslaikos angļi, izsakot sarkasmu, mēdza teikt: «Smaida kā Češīras kaķis.» («Alises» autors ir no Češīras grāfistes.) Tajos laikos Češīras grāfistē pie ieejas tavernās bijušas izkārtnes ar uzzīmētu leopardu, kas atvērtā mutē tur aicinājumu iegriezties tavernā. Češīras mākslinieki īstus leopardus nebija redzējuši, tāpēc viņu zīmētie zvēri līdzinājušies smaidošiem kaķiem. «Kaķim atļauts skatīties uz karaļiem» — arī ir sena angļu paruna. Viduslaikos vienkāršs cilvēks nevarēja nokļūt līdz monarham, lai kaut vai paskatītos uz to, tāpēc tautā teica, ka tas iespējams vienīgi kaķiem un citiem neciliem radījumiem.
Alise lūdza pasaku pierakstīt. Čarlzs Dodžsons lūgumu izpildīja. Un 1862. gada ziemsvētkos Alise saņēma pabiezu burtnīcu, kurā skaidri salasāmi bija uzrakstīta pasaka, kas saucās «Alises piedzīvojumi pazemē».
Čarlzs Dodžsons nemaz nedomāja darbu izdot. «Alises piedzīvojumi» tika publicēti nejaušības dēļ. Pie Oksfordas rektora Lidella viesojās tajā laikā slavenais rakstnieks Čarlzs Kingslijs. Viņš atrada viesistabā bērnu atstāto burtnīcu un, ar lielu aizrautību to izlasījis, centās pierunāt Dodžsonu darbu izdot, bet Dodžsons atteicās. Tad draugi iedeva «Alises piedzīvojumus» izlasīt bērnu rakstniekam Džordžam Mak- donaldam. Atsauksmes bija cildinošas, un Dodžsons piekāpās.
Pirms izdošanas autors darbu pārstrādāja, lai tas kļūtu interesants arī citām meitenēm un zēniem. Pazeme tika nosaukta par Brīnumzemi. Tā 1865. gada jūlijā iznāca Luisa Kerola (Čarlza Dodžsona pseidonīms) grāmata «Alises piedzīvojumi Brīnumzemē». Drīzumā pēc grāmatas iznākšanas Anglijā to izdeva
Amerikā, bet ap 1869. gadu pārtulkoja un izdeva arī Vācijā un Francijā.
Mūsu gadsimtā grāmata par Alises Brīnumzemi iemantojusi pasaules slavu. Bez pārspīlējuma var teikt, ka tā pārtulkota gandrīz visās pasaules tautu Valodās, pasaka uzvesta teātros un televīzijas raidījumos, uzņemta filmā. Alises dzimtenē Anglijā «Alises piedzīvojumi Brīnumzemē» un pasakas turpinājums «Ko Alise redzēja Aizspoguļa valstībā» izdotas vairāk nekā trīssimt reižu.
Sis pasakas, kā raksta padomju literatūras zinātnieks V. Važdajevs, «kļuvušas par angļu tautas nacionālo lepnumu». Tās atnesušas slavu un nemirstību arī to autoram Luisam Kerolam.
Čarlzs Lutvidžs Dodžsons dzimis 1832. gada 27. janvārī Češīras grāfistē garīdznieka ģimenē. Čarlzam vēl ir trīs brāļi un septiņas māsas. Dodžsonu mājās ir daudz grāmatu, tēvs izglītots cilvēks, apveltīts ar bagātu humora izjūtu, daudz lasa un māca arī bērniem mīlēt grāmatu.
Čarlzs Dodžsons pirmo izglītību iegūst Ričmondas, tad Regbijas skolā, pēc tam turpina izglītību Oksfordā Kraistčerčas koledžā. Izcilas ir viņa spējas matemātikā un klasiskajā literatūrā. Viņš nodarbojas ar matemātisko loģiku — zinātni, kura tajā laikā tikai aizsākās un kurai vēlāk bija liela nozīme kibernētikas un matemātiskās lingvistikas teorijas attīstībā.
Pēc koledžas beigšanas Dodžsons saņem uzaicinājumu palikt Oksfordā. 1855. gadā Čarlzs Dodžsons kļūst par šīs koledžas matemātikas profesoru un nodzīvo Oksfordā līdz mūža galam.
Читать дальше