LUISS KEROLS - ALISES PIEDZĪVOJUMI BRĪNUMZEMĒ

LUISS KEROLS

ALISES PIEDZĪVOJUMI BRĪNUMZEMĒ

IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA 1975

No angļu valodas tulkojusi Elfrīda Me/bSrnln

Ilustrējis V. V o ke r s

Vāku un titulu zīmējusi D. Purviņa

©Tulkojums latviešu valoda. «Liesma», 1975

* ALISES UN LUISA KEROLA «BRĪNUMZEME»

Pagājis vairāk nekā gadsimts, kopš daudzās pasau­les valstīs pazīstama mazās angļu meitenes Alises un Luisa Kerola «Brīnumzeme». Grāmata «Alises piedzī­vojumi Brīnumzemē» pirmo reizi iznāca 1865. gadā, bet pasaka par Brīnumzemi radās jau kādus trīs gadus pirms grāmatas iznākšanas. Kā vēsta dzejolis grāma­tas sākumā, kādā vasaras dienā (1862. gada 4. jūlijā) Oksfordas rektora Lidella trīs mazās meitas Lorīnu, Alise un Edīte kopā ar Oksfordas matemātikas pasnie­dzējiem Robinsonu Dakvertu un Čarlzu Dodžsonu vizi­nājās laivā pa Temzu.

Čarlzs Dodžsons pēc dabas bija noslēgts, atturīgs, necieta sabiedrības mietpilsoniskās paražas, oficiā­lās vizītes un pieņemšanas, brīvi un nepiespiesti viņš jutās vienīgi bērnu sabiedrībā. Viņš mīlēja mazās meitenes, it sevišķi vidējo — Alisi un pava­dīja kopā ar viņām daudz brīvā laika. Viņš izgud­roja bērniem spēles, pastaigājās ar tiem, vizināja tos laivā un stāstīja fantastiskas, paša sacerētas pasakas, pilnas dzirkstoša humora. Bērniem tās ļoti patika, jo tajās viņi paši darbojās. Un tā, vizinoties pa Temzu, misters Dodžsons izstāstīja meitenēm pasaku par Ali­ses piedzīvojumiem pazemē. Pasakā bija ietverta ap­kārtējā, brīnumu pilnā bērnu pasaule. Galvenā varone bija desmit gadus vecā Alise Lidella, Lorīna, kura ār­kārtīgi lepojās ar to, ka ir visvecākā, tika nosaukta par papagaili Lori, jaunākā māsiņa Edīte — par Ēr­glēnu, bet pats stāstītājs kļuva par Dodo,- Čarlzs Dodž­sons uztraukumā stostījās un tāpēc parasti iepazīs­toties savu uzvārdu izrunāja Do-do-Dodžsons. (Dodo ir 17. gadsimtā izmiruši putni, kuri dzīvoja uz kādas salas Indijas okeānā.) Pasakā atspoguļotas Anglijas berniem labi pazīstamas paražas, piemēram, tradicio­nālā pēcpusdienas tēja, ko dzer ap pulksten pieciem sešiem, tāpēc arī Cepurnieka pulkstenis rāda visu laiku seši; plaši izmantots folkloras materiāls — senas tautas parunas: «Traks kā marta zaķis» un «Traks kā cepurmeistars», kas nozīmē trakuma vispārāko pakāpi. Arī Češīras kaķis ir folkloras tēls. Jau viduslaikos angļi, izsakot sarkasmu, mēdza teikt: «Smaida kā Če­šīras kaķis.» («Alises» autors ir no Češīras grāfistes.) Tajos laikos Češīras grāfistē pie ieejas tavernās biju­šas izkārtnes ar uzzīmētu leopardu, kas atvērtā mutē tur aicinājumu iegriezties tavernā. Češīras mākslinieki īstus leopardus nebija redzējuši, tāpēc viņu zīmētie zvēri līdzinājušies smaidošiem kaķiem. «Kaķim atļauts skatīties uz karaļiem» — arī ir sena angļu paruna. Viduslaikos vienkāršs cilvēks nevarēja nokļūt līdz mo­narham, lai kaut vai paskatītos uz to, tāpēc tautā teica, ka tas iespējams vienīgi kaķiem un citiem neciliem radījumiem.

Alise lūdza pasaku pierakstīt. Čarlzs Dodžsons lū­gumu izpildīja. Un 1862. gada ziemsvētkos Alise sa­ņēma pabiezu burtnīcu, kurā skaidri salasāmi bija uzrakstīta pasaka, kas saucās «Alises piedzīvojumi pa­zemē».

Čarlzs Dodžsons nemaz nedomāja darbu izdot. «Ali­ses piedzīvojumi» tika publicēti nejaušības dēļ. Pie Oksfordas rektora Lidella viesojās tajā laikā slavenais rakstnieks Čarlzs Kingslijs. Viņš atrada viesistabā bērnu atstāto burtnīcu un, ar lielu aizrautību to iz­lasījis, centās pierunāt Dodžsonu darbu izdot, bet Dodžsons atteicās. Tad draugi iedeva «Alises piedzī­vojumus» izlasīt bērnu rakstniekam Džordžam Mak- donaldam. Atsauksmes bija cildinošas, un Dodžsons piekāpās.

Pirms izdošanas autors darbu pārstrādāja, lai tas kļūtu interesants arī citām meitenēm un zēniem. Pa­zeme tika nosaukta par Brīnumzemi. Tā 1865. gada jūlijā iznāca Luisa Kerola (Čarlza Dodžsona pseido­nīms) grāmata «Alises piedzīvojumi Brīnumzemē». Drīzumā pēc grāmatas iznākšanas Anglijā to izdeva

Amerikā, bet ap 1869. gadu pārtulkoja un izdeva arī Vācijā un Francijā.

Mūsu gadsimtā grāmata par Alises Brīnumzemi iemantojusi pasaules slavu. Bez pārspīlējuma var teikt, ka tā pārtulkota gandrīz visās pasaules tautu Valodās, pasaka uzvesta teātros un televīzijas raidījumos, uz­ņemta filmā. Alises dzimtenē Anglijā «Alises piedzī­vojumi Brīnumzemē» un pasakas turpinājums «Ko Alise redzēja Aizspoguļa valstībā» izdotas vairāk nekā trīssimt reižu.

Sis pasakas, kā raksta padomju literatūras zinātnieks V. Važdajevs, «kļuvušas par angļu tautas nacionālo lepnumu». Tās atnesušas slavu un nemirstību arī to autoram Luisam Kerolam.

Čarlzs Lutvidžs Dodžsons dzimis 1832. gada 27. jan­vārī Češīras grāfistē garīdznieka ģimenē. Čarlzam vēl ir trīs brāļi un septiņas māsas. Dodžsonu mājās ir daudz grāmatu, tēvs izglītots cilvēks, apveltīts ar ba­gātu humora izjūtu, daudz lasa un māca arī bērniem mīlēt grāmatu.

Čarlzs Dodžsons pirmo izglītību iegūst Ričmondas, tad Regbijas skolā, pēc tam turpina izglītību Oks­fordā Kraistčerčas koledžā. Izcilas ir viņa spējas matemātikā un klasiskajā literatūrā. Viņš nodarbo­jas ar matemātisko loģiku — zinātni, kura tajā laikā tikai aizsākās un kurai vēlāk bija liela nozīme ki­bernētikas un matemātiskās lingvistikas teorijas at­tīstībā.

Pēc koledžas beigšanas Dodžsons saņem uzaicinā­jumu palikt Oksfordā. 1855. gadā Čarlzs Dodžsons kļūst par šīs koledžas matemātikas profesoru un nodzīvo Oksfordā līdz mūža galam.

1867. gadā viņš dodas savā mūžā visgarākajā ceļo­jumā — uz Franciju, Vāciju un Krieviju. Krievijā viņš apmeklē Pēterburgu, Maskavu un Ņižņijnovgorodu.

Talantīgā matemātiķa interešu loks ir ļoti plašs, līdzās matemātikas zinātnei viņš nodarbojas ar fotogrā­fiju, kas tajā laikā vēl ir ļoti sarežģīta māksla, zīmē un arī raksta. Jau 1853. gadā žurnālā «Comic Times» iespiesti viņa humoristiskie dzejoji un satīriskā proza, No 1853. gada līdz 1857. gadam dažādos izdevumos

publicēto satīrisko un humoristisko darbu ir tik daudz, ka vēlāk var sastādīt divus krājumus. Bet neviens no Čarlza Dodžsona uzrakstītajiem literārajiem darbiem neiegūst tādu popularitāti kā «Alises piedzīvojumi Brī­numzemē». 1897. gadā Čarlzs Dodžsons aiziet no darba Oksfordā un aizbrauc uz Cilfordu, kur 1898. gadā mirst. Šeit viņu arī apglabā.

1932. gadā, atzīmējot Luisa Kerola (Čarlza Dodžsona) simto dzimšanas dienu, rakstnieka jubileja izvēršas par nacionāliem svētkiem. (Toreiz vēl bija dzīva Alise Lidella, viņa mira 1934. gadā.) Izdeva Luisa Kerola grāmatas, atklāja piemiņas plāksnes. Šajā laikā pa­saules literatūrzinātnieki sāka iedziļināties Luisa Ke­rola «Brīnumzemē».

Luisa Kerola, tāpat kā mazās varones Alises, Brīnum­zeme ir saistīta ar apkārtējo pasauli. Autors cieši sa­audis tēlojumu ar tā laika reālo īstenību un visā pil­nībā uztvēris un atspoguļojis pasakā tās būtību. Rakst­nieks iepazīstina lasītāju ar šo īstenību un liek viņam domāt. Viņš rāda pasakas varoni dažādās brīnumainās situācijās, izsekojot arī Alises domu gaitai. Visās si­tuācijās Alise pūlas apbrīnojami loģiski spriest, ap­svērt, secināt. To pašu dara arī lasītājs. Alisei pārvēr­šoties — kļūstot gan lielākai, gan mazākai, — mainās arī viņas priekšstats par reālo pasauli, attieksme pret dažādām parādībām. Kad viņa kļuvusi pavisam «nie­cīga kripata», viņai grūti dzīvot — viņa nevar aiz­sniegt atslēgu, kas atrodas uz galda, bet, kad viņa izaug pārāk liela — viņu nomāc apkārtnes šaurība (Alises piedzīvojumi Baltā Truša mājiņā). Alises tēlā rakstnieks koncentrējis visas pozitīvās īpašības. Alise ir patstāvīga, uzņēmīga, drošsirdīga, zinātkāra, izpa­līdzīga, patiesa un vienādi pieklājīga pret visiem — gan pret Peli, Balodi un Karaļa dārzniekiem, gan pret Hercogieni un Karalieni. Šķiet, ka daudzas mazās mei­tenes, izlasījušas «Alises piedzīvojumus Brīnumzemē», sacīs: «Es gribu būt ne tikai tāda kā Pepija, bet gribu būt arī kā Alise.»