Aleksandrs Dimā - ASKĀNIO jeb karaļa zeltkalis

VIII. Gatavošanās uzbrukumam un aizsaidzibai ………… 8? IX, Negaidīts uzbrukums

X. Par cietokšņa priekšrocībām < …………………………. ………………………….. 11t

XI. Pūces, žagatas un lakstīgalas < ……………………………………………. 121

XII. Karaļa pavēlniece … ^ …… 137

XIII. Mūžam mainīgā sieviete………………………………………………………….. 146

XIV. Par to, ka cilvēka dzīves dziļākā būtība ir ciešanas . 161

XV. Par to, kā prieks pārvēršas par bēdām . . , . 170

XVI. Galmā ………………………………………………………………………………. 179

XVII. Mīlestība un kaislība . t i……………………………………………………….. 185

XVIII. Mīlestība — sapnis …………………………………………………………….. 194

XIX. Mīlestība — ideāls . -………………………………………………………………. 201

XX. Cilvēks, kas tirgojas ar savu godu………………………………………….. 209

XXI. Četri dažādi laupītāji………………………………………………………………. 228

XXII. Sapnis rudens naktī . t ………………………………………………………….. 239

XXIII. Stefana . . . i …………………………………………………………………….. 246

XXIV. Kratīšana…………………………………………………………… 257

XXV. Kārlis Piektais Fontenblo pilī ……. 268

XXVI. Leģenda par drūmo mūku………………………………………………………. 280

XXVII. Ko var ieraudzīt naktī no papeles galotnes . . . 289 XXVIII. Marss un Venēra 303

XXIX, Divas sāncenses . . …………………………………………………………………. 314

XXX. Benvenuto likstas………………………………………………………………… 323

XXXI. Par to, cik grūti godīgam cilvēkam nokļūt cietumā . 335 XXXII. 2aks Obrī paceļas nebijušos augstumos …. 352

XXXIII. Par to, cik grūti godīgam cilvēkam izkļūt no cietuma 359

XXXIV. Godīga zādzība………………………………………………………….. 370

XXXV. Grizetes vēstule, ja to sadedzina, dod tikpat daudz uguns un pelnu kā hercogienes vēstule …. 379

XXXVI. Par to, ka īsts draugs spējīgs nest pat tādu upuri kā laulības 388

XXXVII. Jupitera atliešana ……………………………………………………. 395

XXXVIII. Jupiters un Olimps ………………………………………………….. 403

XXXIX. Laulības aiz aprēķina ………………………………………………….. 410

XL. Karš turpinās……………………………………………. i . 421

XLI. Laulības aiz mīlestības …….. 429

XLII. Laulības aiz pienākuma « t . • . • t « 443

A/ieKcaHdp UtoMa ACKAHHO HJIH (OBe/lHp Kopoja PoNian

H3flaie;ibCTBo «JlHec.Ma» Pura 1978 Ha ^aTbiiucKoM n3biKe nepeBOfl c tļ)panuy3CKoro SeaAda fOxHeau>ia XyAo>KHHK Buecryp rpaiir

HB te 1072 Aleksandrs Dimā ASKĀNIO J^ Jeb karaļa zeltkalis

Redaktore G. Ramosa Māksi, redaktors A. Galeviuss Tehn. redaktore D. Radziņa

Korektore L. Kamene

Nodota salikšanai 1977. g. 13. aprill, Parakstīta Iespiešanai 19?7. g. 11. novembri. Tipogrāfijas papīrs Nr. 3, formāts 84X108/32. 14.0 fiz. iespiedi.; 23,52 tizsk. iespiedi.; 25,05 izdevn. 1. Metiens 65 000 eks. Maksā 2 rb]. 20 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 4/28720-D-451. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grā­matu tirdzniecības lietu komitejas «Cīņas» tipogrāfijā Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 1524-D.

&

4 — A. Dimā

8 — A. Dimā

1 Atrunājam (lat.).

3 Kur vara ir mūžīgai naktij (Vergīlijs, «Eneīda»).

[1] valsts ierēdnis feodālajā Francijā, kuram pieder tiesu un militārā vara. Parīzes prevo vadīja visu pilsētas dzīvi. (Tulk.).

[2] ierēdnis feodālajā Francijā, kurš spriež tiesu karaļa vai tā kunga vārdā.

[3] itāļu masku komēdijas personāžs, aizdomu pilns vecis, kuru mīlē­tāji apved ap stūri.

[4] senajā romā jūlijs Cēzars (101. g.—44. g. p. m. ē.) sakāva sava sān­cenša Gneja Pompeja karaspēku, un drīz vien Ēģiptē tika nogalināts arī pats Pompejs.

[5] nikolo Makjavelli (1409—1527) — itāliešu valstsvīrs un vēstur­nieks. Viņš uzskatīja, ka vienīgi spēcīga , monarha vara var apvienot tolaik saskaldīto Itāliju. Savā grāmatā «Valdnieks» viņš attaisnoja jeb­kurus līdzekļus, lai iegūtu šādu varu.

[6] cēzars Bordža (1476—1507) — viens no slavenās Bordžu ģimenes locekļiem, pāvesta Aleksandra VI ārlaulības dēls. Cēzars Bordža no­stiprināja savu varu ar viltu un nodevību, ar indi un dunci,

[7] fransuā Pirmais — Francijas karalis no 1515, līdz 1547. gadam.

[8] kārlis Piektais — Spānijas karalis (Karloss I) no 1516. līdz 1556. gadam un Svētās Romas Impērijas imperators no 1519. līdz 1556. gadam.

[8] — A. Uiaia

[10] «baroju un iznicinu.» (Lai,)

[11] nekromants — cilvēks, kas itin kā spēj izaukt mirušo garus, lai uzzinātu no viņiem nākotni.

[12] pjērs de terails bajārs (1476—1524) — franču karavadonis, kas izcēlās ar neparastu varonību un tika dēvēts par «bruņinieku bez bai­lēm un vainas».

[13] antonio de leiva (1480—1536) — viens no ievērojamākajiem Kārļa Piektā karavadoņiem.

[14] ejiet, mesa beigusies (lat.).

[15] brens — gailu karavadonis, kas 390. gadā ieņema Romu,

[16] vārds tulkojuma nozīme «balodis, dūja»,

[17] brantoms, pjērs de burdejs (1540—1614) — franču merauārists, «Slavenu vīru un lielu karavadoņu dzīves stāstu» un «Slavenu un galantu dāmu dzīves stāstu» autors.

[18] «heptamerons» — angulemas margeritas, navarras karalienes, noveļu krājums.

[19] zelta brokāta nometne — vieta, kur 1520. gadā Fransuā Pirmais satikās ar Anglijas karali Henriju VIII, lai noslēgtu politisku un mili­tāru savienību. Abi monarhi centās pārspēt viens otru greznībā. Fransuā Pirmā telts bija pagatavota no zelta brokāta, un to balstīja zelta statuja.

[20] dosimies tieši uz mērķi (lat.).

[21] nāves soda secīga izpildīšana (lat.).

s Rietošās zvaigznes sauc ļaudis uz dusu (Vergīlijs, «Eneīāa»).

[23] acis viņam bija, bet neredzeja (lat.).

[24] moljēra komēdija.

[25] semblansē (1457—1527) — Fransuā Pirmā mantzinis, kas tika apvainots viņam uzticēto vērtību izšķērdēšanā un pakārts.

[26] podests — augstākā amatpersona daudzās Itālijas republikās.