[24] maltas ordenis — Svētā Jaņa ordenis viduslaikos; dibināts 12 gs. Palestīnā un sākumā atradās Kiprā Rodosā, bet kopš 16. gs. Maltas salā.
[25] teofrasts (ap 372-287 p.m.e.) — grieķu filozofs, slavenā darba „Raksturi" autors.
[25] Longs — grieķu rakstnieks 3. vai 4. gs., romāna „Dafnijs un Hloja" autors.
[26] ludviķis xi — Francijas karalis (1461-1483). Centās nostiprināt karaļa varu un apvienot Franciju, nekautrēdamies izmantot visus līdzekļus. Cietsirdīgi apspieda lielākos feodāļus, kuri centās traucēt piepildīt viņa mērķus.
[27] pie šis grieķu piejūras pilsētas 1571. g. 5. X spāņu un portugāļu flote Austrijas dona Huana vadībā guva izšķirošo uzvaru pār turku floti.
[28] džovanni Luidži Fiesko, grāfs Lavaņja (1522-1547), — Dženovas patricietis, kurš 1547. g. 2. janvāra naktī vadīja sacelšanos pret Dženovas dodžu Andrea Doriju. Sākumā sazvērnieki guva panākumus, bet negaidīti Fiesko, kāpdams savā galerā, iekrita ūdenī un smagā apbruņojuma dēļ noslīka. Kardināla de Reca aprakstītā Fiesko sazvērestība izmantota daudzos literāros darbos, t.sk. arī Šillera traģēdijā.
[29] gabara — buru transportkuģis ar 1-3 mastiem. Reizēm to lietoja kā transporta kara kuģi, un tad tam uz borta bija vairāki lielgabali. Francijā par gabarām sauca nelielas jūras vai upju plakandibena kravas baržas.
[30] daidals — sengrieķu mitoloģijā mehāniķis, arhitekts un tēlnieks. Viņš uzcēla Krētas valdniekam Mīnojam slaveno labirintu, kurā pēc tam viņu pašu ieslodzīja. Daidalam un viņa dēlam Ikaram izdevās no turienes glābties, aizlidojot ar spārniem no vaska un spalvām.
[31] gordijs — leģendārs frīģijas valdnieks, kas sākumā bija vienkāršs zemkopis. Pēc iepriekšējā valdnieka nāves orākuls lika ievēlēt par valdnieku to, kuru frīģieši pirmo sastaps, braucot ar vezumu. Šis cilvēks izrādījās Gordijs. Pēc tam viņš ratus, kas viņam dāvāja varu, veltīja Zevam. Teika vēsta, ka vezums bijis sasiets ar ārkārtīgi sarežģītu mezglu. Pēc leģendas Maķedonijas Aleksandrs, nevarēdams to atraisīt, ar zobenu pārcirta mezglu.
[31] Koliņī Gaspārs de Šatijons (1519-1572) — grāfs, admirālis, no 1569. g. franču hugenotu vadonis. Viņš bija viens no pirmajiem Bērtuļa nakts upuriem un neilgi pirms tam tika ievainots katoļu organizētajā atentātā.
[31] Epizode no romana „Trīs musketieri", kur stāstīts, kā četri draugi aizsarga Senžervē bastionu.
[31] Hērakls — sengrieķu mitu varonis, dieva Zeva un mirstīgās sievietes Alkmē- nes dēls. Viņa slavenie varoņdarbi bija viena no populārākajām mītu tēmām.
Tēsējs — Atēnu valdnieka Egeja dēls, leģendārs varonis, kuru senatnē uzskatīja par vēsturisku personu. Plaši pazīstams nostāsts par viņa mīlestību pret Ariadni un par Mīnotaura nogalināšanu.
[31] Grieķi karos izmantoja degmaisījumus; tie bija izplatīti arī Rietumeiropā viduslaikos; pēc ķīmiskā sastāva tie bija līdzīgi pulverim.
[32] par pretoriāņiem sauca seno romiešu karavadoņu, vēlāk ari imperatoru personīgo apsardzi, kas imperatora Augusta laikā jau bija ievērojams spēks. Impērijas vēlākajā posmā viņi nereti atbalstīja sazvērestības, piedalīdamies gan imperatoru gāšanā, gan pacelšanā uz troņa.
[33] kabala — mistiska Bībeles interpretācija, kas balstas uz skaitļu, burtu un vārdu simboliskajām nozīmēm. Šeit — kaut kas neskaidrs un sarežģīts.