Aleksandrs Dimā (tēvs) - VIKONTS DE BRAŽELONS JEB PĒC DESMIT GADIEM-4.5.6. grāmata

D'Artanjans jau pastiepa roku, lai to atvērtu, kad pēkšņi ienaid­nieka lielgabala lode izsita lādīti no virsnieka rokām un atsitās pret d'Artanjana krūtīm, nogāzdama ģenerāli uz tuvākā zemes uzbēruma.

Maršala zizlis izkrita pāri lādītes sadragātajai malai, nokrita zemē un aizripoja pie maršala bezspēcīgās rokas.

D'Artanjans mēģināja to satvert. Apkārtējie cerēja, ka maršals vis­maz nav ievainots, kaut arī lode viņu atsvieda sānis. Tomēr šī cerība nepiepildījās; atskanēja pārbiedēto virsnieku satrauktās balsis — mar­šals bija vienās asinīs; pamazām viņa cildeno, vīrišķīgo seju pārklāja nāves bālums.

No visām pusēm stiepās rokas, lai viņu atbalstītu, un tā viņš varēja paskatīties uz cietoksni un ieraudzīt virs tā galvenā bastiona balto ka­raļa karogu; ausis vairs īsti nespēja saklausīt dzīves trokšņus, bet to­mēr vēl sadzirdēja tikko dzirdamu bungu rīboņu, kas vēstīja par uz­varu.

Sažņaudzis stingstošajā rokā maršala zizli, ko rotāja zelta lilijas, viņš nolaida acis, jo vairs nebija spēka raudzīties debesīs, un nokrita, murminādams dīvainus, nepazīstamus vārdus, kas pārsteigtajiem ka­reivjiem likās tīrā kabalistika [33] , vārdus, kuri kādreiz nozīmēja tik daudz, bet kurus tagad neviens, izņemot pašu mirēju, nesaprata:

— Uz drīzu redzēšanos, Atos un Portos! Aramis, sveiks uz mū­žiem!

No četriem drosmīgajiem vīriem, par kuriem ir šis stāsts, palikuši vienīgi pīšļi; viņu dvēseles pieņēmis Dievs.

piemineklis dArtanjanam

I Rīts 5

I Karaļa draugs 13

III Kā Bastīlijā izpildīja pavēles 29

IV Karaļa pateicība 37 V Viltus karalis 46

VI Portoss domā, ka auļo pēc hercoga titula 56

VII Pēdējā atvadīšanās 62

VIII Hercogs de Bofors 67

IX Gatavošanās ceļam 76

X Planšē sastādītais saraksts 84

XI Hercoga de Bofora sastādītais saraksts 90

XII Sudraba trauks 96

XIII Gūsteknis un cietumsargs 104

XIV Solījumi 114 XV Starp sievietēm 125

XVI Svētais vakarēdiens 134

XVII Kolbēra karietē 142 XVIII Divas gabaras 149

XIX Draudzīgi padomi 157 XX Kā karalis Ludviķis nospēlēja savu neap­skaužamo lomu 163

XXI Baltais zirgs un melnais zirgs 171

XXII Kur vāvere krīt, bet zalktis paceļas

debesīs 179

XXIII Belila Anmēra 189

XXIV Aramisa paskaidrojumi 199 XXV D'Artanjana laimīgās domas un karaļa

laimīgās domas 210

XXVI Portosa senči 212

XXVII Bikarā dēls 217

XXVIII Lokmarijas ala 223

XXIX Ala 229

XXX Homēra dziesma 237

XXXI Titāna nāve 243

XXXII Epitāfija Portosam 249

XXXIII De Ževra kunga patruļa 256

XXXIV Karalis Ludviķis XIV 262 XXXV Fukē draugi 270

XXXVI Portosa testaments 277

XXXVII Atosa vecumdienas 282

XXXVIII Atosa vīzija 287

XXXIX Nāves eņģelis 293

XL Sīkāki paskaidrojumi 297

XL1 Poēmas pēdējais dziedājums 303

Epilogs 309

D'Artanjana nāve 322

*** Francijas Margarita, Margarita Valuā (1553-1615) — Francijas ka­raļa Indriķa II un Katrīnas Mediči meita; Navarras Indriķa, vēlāk Francijas karaļa Indriķa IV pirmā sieva.

** Kārlis Lielais (ap 742-814) — Pipina īsā dēls, Karolingu dinastijas dibinātājs, no 800. g. imperators; viņš radīja milzīgu impēriju, kas saira pēc viņa nāves; tās sastāvā ietilpa mūsdienu Francija, Rie- tumvācija un Dienvidvācija, Austrija, Beļģija, Holande, Ziemeļitā- lija un Vidusitālija, Spānijas ziemeļaustrumi.

10 3aK. 123

* Albērs de Liņī, Ludviķa XIII favorīts un viņa pirmais ministrs bija galvenais maršala d'Ankra (Končini Končini) slepkavības organi­zators.

[1] vestālietes — senajā Romā dievietes Vestas priesterienes, kas de­va šķīstības zvērestu; tā lauzēju dzīvu ieraka zemē.

[2] hermejs — grieķu mitoloģijā Zeva un Majas dēls, ceļojumu, ganī­bu, lopu, tirdzniecības, vingrošanas un daiļrunības dievs. Viņš bija arī dievu vēstnesis un pavadīja mirušo dvēseles uz pazemes valstī­bu. Viņu attēloja ar spārnotām sandalēm, zizli rokā un bruņu ce­purē.

[3] irīda — grieķu mitoloģijā varavīksnes dieviete; viņu attēloja ar spieķi čūskas veidā un upurtrauku.

[4] venēru.

[5] olivjē patrī (1604-16H1) — ievērojams franču advokāts.

[6] talmans de reo (1619-1692) — franču rakstnieks, grāmatas ,Re­ģentu vēsture" autors.

[7] bernardo licīno Pordeone — 16. gs. itāļu mākslienieks, pazīstams kā portretists.

[8] antoniss van deiks (1599-1641) — izcils flāmu gleznotājs, strādājis galvenokārt portreta žanrā.

[9] kleopatra (69-30 p. m. ē.) — Pēdējā Ptolomeju dinastijas Ēģiptes valdniece (51 -30 g. p. m.ē.), kuras skaistums apbūra Jūliju Cēzaru un Marku Antoniju. 17. gs. augstākajā sabiedrībā ļoti populārs bija Lakalpreneda daudzsējumu romāns par Kleopatru.

[10] Šombergi — vācu dzimta, no kuras nākuši vairāki ievērojami fran­ču armijas militārie darbinieki. Dimā acīmredzot te domā Gaspāru de Šombergu, grāfu de Nanteilu (1540-1599), kurš ar savu varo­nību izpelnījās Indriķa III un Indriķa IV atzinību.

[11] fransuā de Lavjevils (1510-1571) — Francijas maršals.

[12] kārlis ix — Francijas karalis (1560-1574) no Valuā dinastijas, kurš atļāva Bērtuļa nakti un pats no Luvras logiem šāva uz hugenotiem.

[13] avabruāzs parē (ap 1509-1590) — slavens franču ārsts, saukts par franču ķirurģijas tēvu.

,mirama" — kardināla rišeljē sarakstīta traģēdija.

[15] kārlis v — Svētās Romas impērijas imperators (1519-1556) un Spānijas karalis (1516-1556), kurš valdīja kā Kārlis I. Romas impē­rijas sastāvā ietilpa Spānija, Nīderlande, Itālija, Sicīlija, Sardīnija un Spānijas kolonijas Amerikā, kā arī vācu zemes. Laikabiedri mē­dza teikt, ka viņa impērijā „saule nekad nenoriet".

lul levo (1612-1670) — slavens franču arhitekts, viens no sla­venākajiem klasicisma pārstāvjiem; viņš cēla Vensenas pili un strā­dāja Versaļā.

[17] asūrs (Artakserkss) — Bībelē minēts persiešu valdnieks. Svinībās saviem galminiekiem Asūrs kvēpināja smaržzāles — vīraku. Pār­nestā nozīmē „kvēpināt vīraku" nozīmē kādam glaimot, slavēt kādu.

[18] amāns — persiešu valdnieka Asūra favorīts, kurš, apskauzdams savu sāncensi Mardoheju, plānoja iznīcināt visus Persijas ebrejus, bet Asūra sieva, ebrejiete Estere, atmaskoja Amānu,un viņu pašu pakāra Mardohejam domātajās karātavās.

[19] pēc bībeles Ādama un Ievas otro dēlu Ābelu nokāva viņa brālis Kains, apskauzdams viņu par lielāku Dieva labvēlību.

[20] mitridats vi eipators, saukts ari par Lielo — Pontijas valsts valdnieks (114-63 p.m.ē.). Baidīdamies, ka viņu nogalinās, Mitridats ilgu laiku pieradināja sevi pie dažādām indēm. Kad viņš nolēma izdarīt pašnāvību, valdnieks bija spiests pavēlēt vergam, lai tas viņu nogalina, jo, kā vēsta leģenda, indes vairs uz viņu neiedarbojās.

[21] anatēma — baznīcas lāsts un svinīga kristieša izslēgšana no baznīcas.

[22] džidželli — pilsēta Kabīlijā, Alžīrijas teritorijā.

[23] ludviķis ix Svētais — Francijas karalis (1226-1270) no Kapetingu dinastijas; 1248.g. vadīja septīto krusta karu; 1250.g. sarāceņi viņu sagūstīja un viņš tika izpirkts no gūsta par simttūkstoš sudraba markām; 1270.g. vadīja pēdējo astoto krusta karu, bet tūlīt pēc izkāpšanas Kartāgā saslima ar mēri un nomira. Pēc Ludviķa IX nāves pāvesta Bonifācija VIII bulla 1297.g. pasludināja viņu par svēto.