• Пожаловаться

Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 1990. g., категория: Историческая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis Latviešu tautas piedzīvojumi Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks Trešais izdevums 1976. g. Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju) Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172 Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju. Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru. Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi. Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī. Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu. Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni. Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes. Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi. Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni. Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi". PRIEKŠVĀRDS SENIE LAIKI 1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13 2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5 3           Zemkopji un karavīri 17 4           Aizmirstie piedzīvojumi 20 5           Mirdzošie ieroči 22 6           Citi laiki, citi ieroči 24 7           Robežas un kaimiņi 26 8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28 9           Divās frontēs 30 10           Senās latvieSu ciltis 31 11           Kurši - latvieSu vikingi 33 12           KurSi turpina uzbrukt 36 13           Bagātā Zemgale 37 14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39 15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40 16           Krievu veltīgā ciņa 42 17           Vācieši soļo uz austrumiem 44 VIDUSLAIKI 18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51 19           Kā radās teika par Imantu 54 20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56 21            Skaldi un valdi 58 22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61 23            Jersikas pēdējais karalis 65 24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69 25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72 26            Viestura cīņas 75 27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi 29           Zemgales karalis Nameisis 30            Uguns un nakts 31           LatvieSi un igauņi vienā valsti 32           Ar zobenu un arklu 92 33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94 34           "Viru vai ķīlu" 96 35           LatvieSi Rīgā 98 36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100 37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102 38           Tatāru varas mantinieks 103 39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105 40            Pēc Pletenberga uzvaras " ' 41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0 42            Izpārdošana Māras zemē 112 JAUNIE LAIKI 43            Kur zobeni zemi dala 117 44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119 45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121 46            Jaunas cerības posta laikā 123 47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125 48            Bet muižnieki vēl turas 128 49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130 50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133 51            Svētās Māras paspārnē 135 52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137 53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140 54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144 56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147 57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150 58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153 59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5 60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158 61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161 62            Kāda valsts iet bojā 164 63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167 64            Kā gāju putni 170 65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173 66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175 VISJAUNAKIE LAIKI 67            Eiropas tautas mostas 181 68            Jaunie latvieSu vadoņi 183 69            Jaunlatviešu ciņa 187 70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190 71            LatvieSi atrod savu karogu 192 72            Tautas karoga nesēji 195 73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200 74            Jauni laiki, jaunas domas 202 75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205 76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208 77            LatvieSu Lielā revolūcija 210 78            Tauta pārņem varu 212 79            "Bēgot noSauts…" 216 80            Zaudējumi un ieguvumi 218 81            Latvija kļūst kaujas lauks 220 82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224 83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228 84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231 85            Izklīdinātie un apspiestie 234 86           Gatavošanās uzbrukumam 236 87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238 88            Dvēseļu putenis 242 89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245 90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250 91            Par vienotu Latviju 253 92            Lielais pārgājiens 255 93            Gals un sākums 258 94            "Latvijas pilsoņi!…" 261 95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266 97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270 98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274 99            Muižnieki zaudē cīņu 277 100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281 101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286 102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289 103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296 105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303 107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306 108            Doma par lielo Baltijas savienību 309 109           Latvijas lats 311 110           Zemes atjaunotāji 313 111           Jaunā rūpniecība 316 112           Līdzīgi saulei 320 113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323 114           Valsts bruņotie speķi 326 115           Demokrātiskais laikmets 330 116           Pasaules grūtie laiki 333 117           ApvCrsuma priekšvakarā 336 118            15. maija apvērsums 339 119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341 120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345 121           Pirmais solis uz padoSanos 348 122           Stajins pievāc laupījumu 352 123           Padomju vergu valstī 355 124            1941. gada jūnija notikumi 359 125            LatvieSi "Austrumzeme" 363 126           LatvieSi Austrumu fronte 367 127           Neuzvarētā Kurzeme 371 128            Divas pasaules 376 NOSLĒGUMS "Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV. Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis. Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu. Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā. Uldis Ģērmanis, Stokholmā 1990. gada pavasarī vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS Lasītājiem Tēvzemē

Uldis Ģermānis: другие книги автора


Кто написал Latviešu tautas piedzīvojumi? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Uldis Ģermānis

Latviešu tautas piedzīvojumi

SENIE LAIKI

„Nāc līdzi, Vidvut, manu jauno brāl, Lai tev no kalna rādu viņus laikus . .." (J. Medenis)

1.ZIEMEĻU LEDUS IZVEIDO LATVIEŠU ZEMI

Mūsu tēvu zeme dabūja savu tagadējo izskatu pirms daudziem tūkstošiem gadu, kad gaiss bija kļuvis tik auksts un mitrs, ka šo laiku mēs tagad saucam par ledus laikmetu.

Neviens pētnieks vēl nav varējis izskaidrot, no ku­rienes šis aukstums cēlās. Kaut kas neparasts bija noticis vai nu ar sauli, vai ar pašu zemi, jeb ar gaisa okeānu, kas apņem to.

Pāri Ziemeļeiropai un Viduseiropai — līdz tagadē­jai Berlīnei klājās varena ledus sega. Domā, ka tā sasniegusi pat vairāku kilometru biezumu. Šis ledājs bija vispirms izcēlies Skandinavijas kalnos un tad lēni, bet nemitīgi plūdis uz priekšu.

Rievas un švīkas Zviedrijas klintīs vēl tagad rāda ledāja virzienu. Tas nesa sev līdz un dzina sev pa

priekšu milzīgus smilšu, māla un akmei u daudzumus. Tādā ceļā Skandinavijas granīta un gneisa gabali no­kļuva mūsu zemē. Daži no tiem bija pat krietnas zem­nieka mājas augstumā, un ļaudis senos laikos sauca tos par velna jeb milžu akmeņiem, jo nezināja, kā tie cē­lušies.

Zvēri un cilvēki glābās Eiropas dienvidos, bet arī tur bija aukstāks nekā tagad. Skarbi vēji pūta no zie­meļiem un nesa sev līdz putekļu un smilšu mākoņus, jo zeme ledāja tuvumā bija kaila un neaizsargāta. Šie putekļi nogūlās Dienvideiropas stepēs — tā radās tur tagad tik auglīgā zeme.

Gadu tūkstoši pagāja, un pamazām atkal kļuva sil­tāks. Milzīgā ledus sega sāka kust, un spēcīgas ūdens straumes izgrauza plašas ielejas, meklējot ceļu uz jūru. Citās vietās, ledus atliekām izkūstot, radās neskaitāmi ezeri. Ledāja sadzītās lielās smilšu un akmeņu kaudzes palika un veidoja pakalnus un augstienes. Dažās vietās tās aizsprostoja ceļu senajām upēm, un tām vajadzēja lauzt sev jaunu gultni. Radās krāces un ūdens kritumi. No kūstošā ledāja mutuļoja straujas „ledus upes", kas nesa līdz nogludinātus un ūdenī noslīpētus oļus, smiltis un mālus. No tiem izcēlās gareni oļu uzkalni, smilšu un mālu nogulumi.

Pazūdot ledus smagajai segai, zeme vietām pacēlās augstāk un tur, kur agrāk bija jūra, radās sauszeme. Daudz un dažādu notikumu pilna bija daba šajās tāla­jās dienās.Tie bija mūsu zemes jaunības gadi—strauji un nemierīgi. Tāpat tas bija pārējās zemēs ap Baltijas jūru.

Tanī laikā radās mūsu līdzenumi un augstienes, un daudzie ūdeņi.

Tas viss notika vairāk nekā pirms 10.000 gadiem.

Ledus segai kūstot un pazūdot pāri Bal­tijas jūrai uz ziemeļiem, mūsu zemē ieradās pirmie ieceļotāji. Tie bija tādi, kas bija pieraduši pie aukstuma un tāpēc sīksti un izturīgi. Tikai tādi toreiz varēja ap­mesties šinī zemē, jo laiks joprojām bija vēss. Vēl tur­pat netālu ziemeļos atradās kūstošā ledus siena.

Paši pirmie ieradās augi un stādi, kādus tagad var atrast Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas tundrās. Tie bija ķērpji un sūnas, mazi sagriezušies purva bērziņi un dažādi krūmāji. Šie tundras augi ceļoja uz zieme­ļiem, atdodami savu veco mājvietu tādiem, kam labāk derēja siltums.

Tā Eiropas augi, ledājam dilstot, bija sakustējušies. Viņi devās tālā ceļā, lai atkal ieņemtu zemi, kas bija kļuvusi brīva no ledus. Viņu priekšpulks bija šie mazie, neizskatīgie, bet sīkstie un bezbailīgie tundras augi.

Arī mūsu dienās augu ceļošana nav beigusies (viens no pazīstamākiem ceļotājiem, piemēram, ir egle), bet to vairs nevar salīdzināt ar šo seno — lielo ceļojumu.

Šis ceļojums sacēla kājās arī dzīvnieku valsti. Zvēri jau no senseniem laikiem bija saraduši katrs ar zinā­miem stādiem un kokiem. Un viņi sekoja saviem klusa­jiem, vecajiem paziņām pa pēdām.

Tāpēc tie bija tundras zvēri un dzīvnieki, kas citiem pa priekšu ienāca mūsu zemē. Tur bija polārais zaķis, polārā lapsa, daudzi sīkāki zvēriņi, putni un pats gal­venais — ziemeļbriedis.

2.LIELAIS CEĻOJUMS UZ ZIEMEĻIEM

„Pirms vel sniegs bij sācis kust, Nāca sīki gāju putni." (J. Rainis)

Bet pakaļ ziemeļbriedim uz ziemeļiem devās viņa

mednieks. Tā pirmie cilvēki nonāca tagadējā Latvijā. Mums ir pierādījumi par šo cilvēku dzīvi mūsu zemē no vidējā akmens laikmeta (apm. 7000.—3000. g. pr. Kr.).

Gaiss turpināja kļūt arvien siltāks. Priede un bērzs steidzās ieņemt plašus apgabalus uz ziemeļiem. Tiem sekoja vesela rinda lapu koku — ozols, liepa, goba, alksnis, apse, kļava, osis, lazda u. c. Tundrai bija jātur­pina ceļot tālāk, līdz tā sasniedza savu tagadējo apvidu. Arī ziemeļbriedim bija jāaiziet. Staltradzis briedis, alnis, stirna, mežcūka, meža vērsis (sumbrs) ieradās ganīties Latvijas mežos un mežu pļavās. Vilks, lapsa, lūsis tiem sekoja, arī brūnais lācis iečāpoja viņiem līdz.

Daļa seno mednieku turpināja savu ceļu uz zieme­ļiem, bet citi palika uz vietas. Viņi labprāt apmetās upju un ezeru krastos, jo bija reizē mednieki un zvejnieki. No koka, kaula, raga un akmens tie taisīja savus iero­čus un rīkus. Viņi bija pieradinājuši suni, kas tos pavadīja medībās un palīdzēja sargāt viņu apmetnes. Citu mājlopu tiem nebija, arī zemi viņi nemācēja kopt.

Vairākas viņu apmetnes no jaunā akmens laikmeta (3000.—1500. g. pr. Kr.) ir atrastas mūsu zemē. No tām mēs varam spriest par šo mednieku ieročiem un dzīves veidu. Mēs zinām arī, ka viņi prata gatavot māla traukus, ko tie izrotāja, iespiežot mālā mazas bedrītes. Tāpēc šos izrotājumus sauc par bedrīšu un zobiņu jeb ķemmes ornamentu.

Līdzīgus darba rīkus un traukus zinātnieki ir atra­duši ļoti plašā apgabalā: apmēram no Vislas upes līdz Jeņisejai Sibirijā. Tāpēc jādomā, ka tā bija. viena un tā pati tauta jeb radniecīgas ciltis, kas apdzīvoja šo lielo telpu, kaut arī viņi, kā jau mednieki, dzīvoja ļoti izkliedēti.

Bet šie mednieki un zvejnieki nebija vēl latviešu sen­tēvi. Tikai trīs tautas tagadējā Eiropā (somi, igauņi un ungāri) un dažas tautiņas Padomju Savienībā ir cēlu­šās no šīm senajām ciltīm, ko mēs tagad saucam par somiem-ugriem.

„Runāj' cirvji, runāj' kapli, Pah brāļi nerunāja." (Tautas dz.) 3

3.ZEMKOPJI UN KARAVĪRI

Kādreiz, pirms kādiem 4000 gadiem (ap 2000. g. pr. Kr.), Eiropā atkal bija jaužams nemiers. Ap šo laiku par jaunu sakustējās kāda tautu saime, kas jau agrāk bija sūtījusi izceļotājus no sava vidus.

Šo pirmtautu tagad mēdz saukt par indoeiropiešiem. Tie bija viņi, kam bija lemts ieņemt Eiropas lielāko daļu un aiziet līdz Irānai un Indijai. Par viņu pēcnā­cēju savstarpējo radniecību liecina līdzība šo tautu valodās. Ar laiku izklīstot uz visām debess pusēm, tie nāca sakaros ar citām tautām un arvien vairāk atsve­šinājās viens no otra.

Ja šodien latvieši satiekas, piemēram, ar angļiem, frančiem, vāciešiem vai krieviem, tad tie nevar saprast viens otra valodu. Un tomēr viņi ir šo seno indoeiro­piešu tālie radinieki.

Neviens nevar pateikt, kur īsti atradās šīs pirmtau- tas dzimtene, un kā šī tauta izcēlās. Tikai tik daudz ir zināms, ka sākumā tie nedzīvoja ne pārāk tālu uz dien­vidiem, ne uz ziemeļiem. Par to liecina vārdi indoeiro­piešu tautu valodās, kas apzīmē augus, dzīvniekus, darba rīkus.

Senvēstures pētnieki (arehaiologi) ir atklājuši, ka ap otro gadu tūkstoti pr. Kr. kāda jauna tauta ienāk

Latvijas rietumu un dienvidu daļā — tagadējā Kur­zemē un Zemgalē. Tajā laikā tur parādās ieroči, darba rīki un trauki, kas ir pavisam citādi kā senajiem med­niekiem un zvejniekiem. Atnācēji neizrotāja savus traukus, iespiežot mālā mazas bedrītes, bet viņu orna­ments atgādina auklas nospiedumu. Tāpēc to sauc par auklas ornamentu. Viņiem līdzi bija akmens kapļi, un tas rāda, ka tie prata kopt zemi. Bez tam ir uzglabāju­šies viņu cirvji. Tiem ir slaida, skaista forma, meistara rokas darināta, un tie ir rūpīgi noslīpēti. Skatoties no sāniem, viņi atgādina laivu, un tos parasti apzīmē par laivas cirvjiem. Šie cirvji nebija domāti malkas skal­dīšanai — tic bija kaujas cirvji.

Читать дальше
Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Reinis un Matīss Kaudzītes: Mērnieku laiki
Mērnieku laiki
Reinis un Matīss Kaudzītes
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Stefauns Jounsons
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits: Latviešu tautas ticējumi
Latviešu tautas ticējumi
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits
Rihards Ērglis: SĒĻI
SĒĻI
Rihards Ērglis
Aleksandrs Grīns: NAMEJA GREDZENS
NAMEJA GREDZENS
Aleksandrs Grīns
Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.