Tā uzvarētā Hitlera vietā brīvajām rietumu valstīm nostājas pretī jauns un vēl bīstamāks ienaidnieks. Jau dažus gadus pēc otrā pasaules kara beigām sabrūk cerības par godīgu»un miermīlīgu sadarbību ar Padomju Savienību. Tikai Amerikas atomu ieroči attur Maskavu no pārējās Eiropas pakļaušanas (totiesu komūnis- tiem izdodas paplašināt savu varu Āzijā).
Brīvās valstis Amerikas vadībā spiestas atkal bruņoties un apvienoties, lai aizsargātos pret komūnisma briesmām. 1949. gadā tās nodibina Ziemeļatlantijas savienību — „NATO". Iestājas stāvoklis, ko apzīmē par „auksto karu". Visa pasaule ir sadalījusies divās daļās — komunistu vergu valstīs un demokrātiskajās rietumu valstīs.
Brīvās pasaules stiprākais balsts — Amerikas Savienotās Valstis, nekad nav samierinājušās ar Latvijas pakļaušanu Padomju Savienībai. Par vienīgo likumīgo Latvijas pārstāvi tās joprojām atzīst Latvijas brīvvalsts sūtni Vašingtonā (prof. A. Spekke).
Latvieši savā cīņā par brīvības atgūšanu nav vieni. Viņu liktenis un mērķi ir kopīgi ar visām krievu komunistu apspiestām tautām. Šo ļaužu skaits pārsniedz simt miljonus. Neviena vara, kas apspiež citas tautas, nebalstās uz drošiem pamatiem. Agrāk vai vēlāk tai jāsabrūk pret tautu brīvības centieniem. Tāds liktenis reiz bija arī ārēji tik varenai krievu ķeizarvalstij.
S.u vietā pašlaik beidzas stāsts par Latviešu tautas piedzīvojumiem. Bet latviešu vēsture turpinās. Šīsdienas darbi un eīņas kļūst par rītdienas vēsturi, kas pievienojas agrākajai.
Šai apcerējumā ir izsekots latī'ieŠu tautas likteņiem nu vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Esam redzējuši, kā pirmbalti, bruņojušies ar laivas cirvjiem, ap 2000. gadu pr. Kr. ienāk Latvijas robežās. Mēs esam izsekojuši vēstures liecībām par senajām latviešu ciltīm, viņu novadiem un kaimiņiem. Ir stāstīts par viņu simtgadējām sekmīgajām cīņām gan pret ziemeļu vikingiem. gan austrumslavu ciltīm.
Ilgie un asiņainie krusta kari pret vāciem nobeidzās ar latviešu un igauņu zemju apvienošanu Svētās Māras valstīkur valdnieki ir bīskapi un Vācu ordenis. Šai valstij izirstot, sākas ilga sacensība par šo iekāroto zemi dažādu varaskāru kaimiņu starpā (Polija-Lietu- va, Krievija, Dānija un Zviedrija). Dažādas 7'aras mainās, bet nevienai nav lemts šo zemi paturēt. Visur
mēs redzam ari bruņotus latviešu spēkus, kas piedalās šajās mainīgajās cīņās.
Vairāk nekā 200 gadus atsevišķi pastāv un slavena kļūst Kurzemes herc.ogvaJ.sts Rietumlatvijā. Kopš 1795. gada visu Latviju ar vācu muižnieku palīdzību sagrābj savā varā Krievijas keizarvalsts.
Bet tautas brīvības centieni nav iznīcināmi. Brāļu draudzes kustība, Rīgas latviešu cīņas, zemnieku sacelšanās, tautas atmoda un „ jaunā strāva" ved pretim jauniem laikiem. 1905. gada Lielā latviešu revolūcija un latviešu karapulku parādīšanās pirmā pasaules kara kauju laukos liecina par varenu notikumu tuvošanos.
Nāk latviešu tautas lielais varoņu laikmets (1915.— 1920. g.), kad latviešu karotāju slava pāršalc visai pasaulei un latvieši piedalās nevien savas, bet arī pasaules vēstures veidošanā. Iznākumā piepildās senie pareģojumi par „Gaismas pils" augšāmcelšanos — nodibinās brīvā latviešu valsts.
Kaut arī brīvības laikmets nav bez savām kļūdām un maldiem, tas ir spožākais latviešu vēstures posms. Šo lielo vēsturisko sasniegumu neviens vairs nespēj ne atņemt, ne iznicināt. Nekāda vara to nespēj izdzēst no vēstures lapaspusēm un latviešu sirdīm. Tas nav pa spēkam arī austrumu vergu valsts viltīgajiem un nežēlīgajiem valdniekiem.
*
Tie latvieši, kas kā bēgļi nonāca brīvajā pasaulē pēc otrā pasaules kara. neatstāja savu zemi, lai meklētu labāku dzīvi svešumā. Viņi to darīja, lai paglābtos no komunistu vajāšanām un turpinātu cīņu par savas valsts atbrīvošanu. To viņi vairāk vai mazāk arī dcu- rījuši. Tie ir iepazīstinājuši pārējo pasauli ar komunistu īstajiem nolūkiem un patiesajiem apstākļiem šajā vergu valstī. Viņi sadarbojas ar pārējo apspiesto tautu pārstāvjiem, lai aizstāvētu un atgādinātu pasaules priekšā savas tiesības uz brīvību.
Latvieši ir centušies apvienoties organizācijās, nodibinājuši grāmatu apgādus un laikrakstus. Trimdā ir izdevies atjaunot lielu daļu no latviešu rakstnieku agrākajiem darbiem, daudz jaunu ir nākuši klāt. Kur vien iespējams, darbojas latviešu skolas, kori, teātra trupas un sporta biedrības. Kā varēdami, latvieši cenšas palīdzēt saviem tautiešiem dzimtenē un vergu nometnēs, sūtot drēbes, apavus un pārtiku.
Latviešu zinātnieki un mākslinieki ir pūlējušies turpināt savu darbu tā, lai tas nāktu par labu viņu tautai un nākotnes brīvajai valstij. Tas viss ir pamazām radījis cieņu un simpātijās cittautiešos.
Tāpat kā viņu tēz>i un tēvu tēvi, latvieši nekad nav atteikušies no cīņas un tādēļ joprojām nav uzvarēti. Savā ziņā trimdas latvieši ir pat laimīgāki par pārtikušajām un apmierinātajām tautām — viņiem ir liels un augsts mērķis, par ko cīnīties — par atjaunotu Latvijas valsti.
Ne visi, protams, ir cīnītāji un ne visiem lemts sajust skaistumu, ko cilvēkam dod cenšanās pēc augstāka mērķa. Latvijas vēsture māca, ka visos laikos arī mums bijuši savi šaubīgie, mazticīgie un atkritēji. Tie ir nelaimīgi ļaudis, kas bez piemiņas ir nozuduši vēstures tumsā. Bet Latvijas vēsture arī rāda, ka visos laikos latviešiem ir saglabājies drošu un uzticīgu cīnītāju pulks (dažreiz pat ļoti neliels). Izšķirīgā brīdī tie atkal ir pacēluši savas tautas karogu un aizrāvuši sev līdz pārējos pretī jaunām uzvarām.
Latviešu tautas vēsture ir stāsts par latviešu tautas nemitīgo brīvības cīņu, par lieliem upuriem un slaveniem varoņu darbiem. Neviens upuris nav veltīgs, jo tas dod spēku, ticību un lepnumu dzīvajiem.
Tā tauta, kurai ir savi varoņi un kura tos neaizmirst, nav salaužama. Latviešu tautas likteņa gaitas agrākos un tagadējos laikos var raksturot dažās rindās, ko rakstījis lielais latviešu brīvības cīnītājs un pareģis Jānis Rainis:
Mēness staru tilti Ved uz jaunu cilti, Kas to cīņu vedīs galā."
Šī grāmata ir sarakstīta no 19 5 4. līdz 195$. vadam, pa daļai Sigtūnā, pa daļai Stokholmā. Darba centrālais motīvs ir latviešu tautas cīņa par savām tiesībām un brīvību. Nolūks ir nevien sniegt nepieciešamās zināšanas latviešu tautas vēsturē, bet jo sevišķi — ierosināt un ieinteresēt. Mērķis bīdu sasniegts, ja šīs grāmatas lasītājs justu vēlēšanos par vienu otru jautājumu meklēt tālākas un plašākas ziņas.
Stokholmā, 19 59. gadā
[1] pilsēta pie volgas.
[2] kādas valsts pilnīgu jeb likumīgu atzīšanu sauc par atzīšanu dc jure
(„pēc likuma").
[3] skat. j. scholmcr, die Toten kehren zurūck. Bcrlin 1954, 128. lpp.
[4] partijai, kas piedalās vēlēšanās, iegūst Saeimā tādu vietu skaitu, kas atbilst par tām nodoto balsu skaitam.
[5] a. rozenbergs, viens no Baltijas valstu lielākiem nīdējiem, pieskaitāms latviešu tautas nodevējiem, t. s. kārklu vāciešiem. Tēva līnijā viņš cēlies no Vidzemes latviešiem, studējis Rīgā.
[6] ss = sturmstaffel (trieciena vienības).