• Пожаловаться

Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 1990. g., категория: Историческая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis Latviešu tautas piedzīvojumi Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks Trešais izdevums 1976. g. Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju) Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172 Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju. Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru. Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi. Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī. Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu. Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni. Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes. Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi. Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni. Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi". PRIEKŠVĀRDS SENIE LAIKI 1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13 2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5 3           Zemkopji un karavīri 17 4           Aizmirstie piedzīvojumi 20 5           Mirdzošie ieroči 22 6           Citi laiki, citi ieroči 24 7           Robežas un kaimiņi 26 8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28 9           Divās frontēs 30 10           Senās latvieSu ciltis 31 11           Kurši - latvieSu vikingi 33 12           KurSi turpina uzbrukt 36 13           Bagātā Zemgale 37 14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39 15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40 16           Krievu veltīgā ciņa 42 17           Vācieši soļo uz austrumiem 44 VIDUSLAIKI 18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51 19           Kā radās teika par Imantu 54 20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56 21            Skaldi un valdi 58 22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61 23            Jersikas pēdējais karalis 65 24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69 25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72 26            Viestura cīņas 75 27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi 29           Zemgales karalis Nameisis 30            Uguns un nakts 31           LatvieSi un igauņi vienā valsti 32           Ar zobenu un arklu 92 33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94 34           "Viru vai ķīlu" 96 35           LatvieSi Rīgā 98 36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100 37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102 38           Tatāru varas mantinieks 103 39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105 40            Pēc Pletenberga uzvaras " ' 41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0 42            Izpārdošana Māras zemē 112 JAUNIE LAIKI 43            Kur zobeni zemi dala 117 44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119 45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121 46            Jaunas cerības posta laikā 123 47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125 48            Bet muižnieki vēl turas 128 49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130 50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133 51            Svētās Māras paspārnē 135 52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137 53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140 54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144 56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147 57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150 58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153 59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5 60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158 61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161 62            Kāda valsts iet bojā 164 63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167 64            Kā gāju putni 170 65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173 66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175 VISJAUNAKIE LAIKI 67            Eiropas tautas mostas 181 68            Jaunie latvieSu vadoņi 183 69            Jaunlatviešu ciņa 187 70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190 71            LatvieSi atrod savu karogu 192 72            Tautas karoga nesēji 195 73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200 74            Jauni laiki, jaunas domas 202 75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205 76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208 77            LatvieSu Lielā revolūcija 210 78            Tauta pārņem varu 212 79            "Bēgot noSauts…" 216 80            Zaudējumi un ieguvumi 218 81            Latvija kļūst kaujas lauks 220 82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224 83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228 84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231 85            Izklīdinātie un apspiestie 234 86           Gatavošanās uzbrukumam 236 87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238 88            Dvēseļu putenis 242 89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245 90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250 91            Par vienotu Latviju 253 92            Lielais pārgājiens 255 93            Gals un sākums 258 94            "Latvijas pilsoņi!…" 261 95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266 97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270 98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274 99            Muižnieki zaudē cīņu 277 100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281 101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286 102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289 103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296 105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303 107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306 108            Doma par lielo Baltijas savienību 309 109           Latvijas lats 311 110           Zemes atjaunotāji 313 111           Jaunā rūpniecība 316 112           Līdzīgi saulei 320 113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323 114           Valsts bruņotie speķi 326 115           Demokrātiskais laikmets 330 116           Pasaules grūtie laiki 333 117           ApvCrsuma priekšvakarā 336 118            15. maija apvērsums 339 119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341 120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345 121           Pirmais solis uz padoSanos 348 122           Stajins pievāc laupījumu 352 123           Padomju vergu valstī 355 124            1941. gada jūnija notikumi 359 125            LatvieSi "Austrumzeme" 363 126           LatvieSi Austrumu fronte 367 127           Neuzvarētā Kurzeme 371 128            Divas pasaules 376 NOSLĒGUMS "Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV. Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis. Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu. Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā. Uldis Ģērmanis, Stokholmā 1990. gada pavasarī vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS Lasītājiem Tēvzemē

Uldis Ģermānis: другие книги автора


Кто написал Latviešu tautas piedzīvojumi? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Sarkanā armijā boļševiki piespiež cīnīties arī lat­viešus no ieņemtajiem Latvijas apgabaliem (skat. Ula- fa Jansona balādi „Džūkstes izlūki").

19. latviešu divīzija aizstāv fronti Džūkstes, Leste­nes un Jaunpils rajonā. Vairākkārt krievu uzbrukumu galvenie triecieni vēršas tieši pret 19-tās pozicijām. Viena no šādām kaujām notiek 1944. gada Ziemassvēt­kos. Pret 19. divīziju krievi raida cīņā 10 kājnieku divīzijas, daudzas tanku nodaļas un ap 500 lidmašīnu. Šo cīņu laikā pozicijas iet no rokas rokā, pārtrūkst sa­kari starp karaspēka daļām, un brīžam liekas, ka nav glābiņa pārspēka priekšā. Lielākā daļa 19. divīzijas karavīru ir ievainoti. Bet atlikušie atkal un atkal ap­vienojas nelielās grupās, iet prettriecienos un, nāvi nicinādami, turpina iznīcināšanas kauju. Krievu zau­dējumi beidzot ir tik lieli, ka tie spiesti pārtraukt uz­brukumu.

Kad leģiona ģenerālinspektors Bangerskis pēc kau­jas apmeklē 19-to, tās komandieris ģen. Štrekenbachs atzīstas: „Es īstenībā vairs neticēju, ka fronti iespē­jams noturēt. Latviešu divīzija ir pārspējusi pati se­vi." — Kurzemes cīņu laikā kāds vācu karavīrs pa­skaidro vienam no latviešu kara ziņotājiem: „Mēs, vā­cieši, neapšaubāmi esam vieni no vislabākajiem kara­vīriem (Soldaten) pasaulē, bet jūs, latvieši, esat kas vairāk — jūs esat cīnītāji (Kāmpfer). Grūtākajās cī­ņās — nakts uzbrukumos un mežu kaujās — mēs ne­spējam ar jums mēroties." Vācu ģenerālis Krīgers, VI korpusa komandieris, kādā runā 1945. gada janvārī izsakās: „Es droši varu sacīt, ka 19. divīzija ir labākā kājnieku divīzija Kurzemē."

Pār 19. divīziju nolīst īsts apbalvojumu lietus. Dau­dziem leģionāriem ir visas goda zīmes, kādas vien vācu armijā vispār iespējams iegūt par varonību kaujas lau­kā. Nevien vairāki virsnieki, bet arī kāds latviešu kap­rālis (Alfrēds Riekstiņš no majora Laumaņa leģendā­rā triecienu bataljona) saņem bruņnieka pakāpes dzelzs krustu. Latviešu divīzijas izcilo varonību vairākkārt visai pasaulei pauž vācu virspavēlniecības ziņojumi.

Kurzemes cīņām sevišķu spožumu piešķir tas, ka šīs frontes aizstāvji otrā pasaules karā nekad netiek uz­varēti kaujas laukā.

Kurzemes cietoksnis apdzejots daudzu latviešu dzej­nieku, pirmā kārtā Andreja Eglīša darbos. Atsevišķu cīņu tiešie notikumi attēloti dažās Ulafa Jansona ba­lādēs — „Bēres Lestenē" un ,,Džūkstes izlūki".

*

Tajā laikā notiek arī vairāki mēģinājumi vēl pēdējā brīdī atjaunot Latvijas neatkarību.

Tā kā Latviešu pašpārvalde Kurzemē vairs nedar­bojas un iedzīvotāji padoti dažādu vācu iestāžu pat­vaļai, leģiona ģenerālinspektors atkārtoti iesniedz pro­testus Vācijas valdībai. Beidzot vācieši piekrīt Latvijas

Nacionālās Komitejas (LNK) dibināšanai. Tas notiek Potsdamā (Berlīnē) 1945. gada 20. februārī. Par LNK prezidentu kļūst ģenerālis R. Bangerskis. Latviešu ce­rības, ka Vācija šo komiteju atzīs par Latvijas Pagaidu valdību, tomēr izrādās veltīgas. Tās darbību Kurze­mē visādi traucē un ierobežo.

Kļūmīgi beidzas dažu latviešu virsnieku nodoms ra­dīt pilnīgi neatkarīgas bruņotas vienības ģen. Kureļa vadībā. Vāciešiem izdodas tās ielenkt un daļu sagūs­tīt. Vairākus virsniekus soda ar nāvi.

Maija pirmajās dienās (Hitlers ir jau izdarījis paš­nāvību) vairāki latviešu atklātības darbinieki saziņā ar leģiona virsniekiem nolemj Kurzemē sasaukt Tautas padomi un nodibināt Latvijas Pagaidu valdību ar pulk­vedi R. Osi priekšgalā. 8. maijā izsludina Tautas pado­mes (tā sastādās no latviešu karavīru, pašvaldību un organizāciju pārstāvjiem) sēdi Liepājā.

128

DIVAS PASAULES

„jūs tēlojat savas mājas,

Man citas pajumtes nava —

Mans karogs un mana slava

Man pāri plivinājās." (Veronika Strēlerte)

Otrais pasaules karš Eiropā beidzas ar Vācijas galīgu sakāvi un padošanos bez noteikumiem. Nedaudz vēlāk amerikāņu atombumbas piespiež arī Japānu nolikt ieročus.

Cīņā pret Hitleru Padomju Savienība kopš 1941. ga­da ir bijusi Anglijas un Amerikas Savienoto Valstu

Bet jau 7. maijā pīkst. 12.00 trīs latviešu kara ziņo­tāji Liepājā, klausoties angļu raidījumu (BBC), uz­tver ziņu, ka Vācija bez noteikumiem padevusies sa­viem pretiniekiem. Nākošā dienā visās frontēs jānoliek ieroči.

sabiedrotais. Aizrāvušies ar Vācijas satriekšanu, rietu­mu valstsvīri neievēro briesmas, kas pasaulei draud no krievu komunistu uzkundzēšanās tieksmēm. Sevišķi maldīgi ieskati par Staļinu ir ASV prezidentam F.Ruz. veltam. Viņš cer, ka Padomju Savienība arī pēc kara draudzīgi sadarbosies ar rietumiem un ka tai nav var­mācīgu nolūku pret citām tautām. Tādā kārtā kara no­slēgumā sarkanā armija var iesoļot visā Austrumeiropā un Viduseiropā.

Daudzi latvieši Kurzemē līdz pēdējam brīdim cer, ka viņu karavīru aizstāvēšanās cīņa beigsies ar brīvī­bas atgūšanu. Tie tic, ka Amerika un Anglija nepieļaus krievu karaspēkam iesoļot Kurzemē, kad vācieši būs sakauti. Atmiņā nāk 1919. gads, un tā rodas baumas, ka Kurzemes ostās gaidāma rietumvalstu kara flotes ierašanās. Uz tiem, kas ir citādās domās, optimisti ne­grib klausīties.

Nekas tamlīdzīgs nenotiek. 1945. gada 8. maijā, kad daudzās zemēs līksmo par kara izbeigšanos, sabrūk latviešu cerības Kurzemē.

Pēc padošanās noteikumiem Kurzeme nāk padom­ju karaspēka rokās. Noteiktā laikā vācu karavīri, pa­klausot pavēlei, noliek ieročus. Tādu pašu pavēli saņem 19. divīzijas vīri. Daudzi to atsakās pildīt un dodas mežos, lai turpinātu cīņu kā partizāni. Tikai nedaudzi latviešu karavīri un iedzīvotāji laivās un kuģos izglāb­jas pāri jūrai uz Zviedrijā un Vāciju. Tur viņi pie­vienojas tiem, kas aizbraukuši jau agrāk.

Ap 140 latviešu karavīrus zviedru valdība nožēloja­mā un gļēvā kārtā 1946. gada janvārī izdod boļševikiem. Veltīgi ir zviedru sabiedrības protesti, un drūmi iz­skan Stokholmas bīskapa Bjerkkvista brīdinājums: ,,Pasargi, Dievs, mūs no asins grēka!"

Latviešu vienības Vācijā (15. divīzija u. c.) kara pēdējās dienās cenšas ar kauju izlauzties uz rietumiem un tur padodas angļiem un amerikāņiem. Lielākā daļa nokļūst Zedelghēmas kara gūstekņu nometnē Beļģijā. Gūsta laikā dibinās plašā latviešu karavīru organizā­cija „Daugavas Vanagi". 1946. gadā latviešu karavī­rus atbrīvo, un viņi pievienojas pārējiem latviešu bēg­ļiem. To skaits brīvajā pasaulē pārsniedz 100.000.

Sākot ar 1945. gada 8. maiju, krievu komūnisti sa­grābj savā varā visu Latviju. Formāli tā gan skaitās atsevišķa republika — Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika — bet īstenībā tā atrodas pilnīgā Maskavas verdzībā. Komūnisti var tagad turpināt to, ko tie ne­paguva paveikt baigajā gadā. Daudz latviešu izsūta uz vergu nometnēm vai tāliem neapdzīvotiem apgabaliem Sibirijā. Latvijas zemkopību sagrauj, un zemniekus padara par komūnistu dzimtcilvēkiem — kolchoznie- kiem (1949. g.), kuriem nekas nepieder un kurus ne­žēlīgi izmanto. Zemi cenšas industriālizēt, bet ražoju­mi aizplūst „lielās dzimtenes" vajadzībām. Krievu ka­raspēks un slepenā policija pastāvīgi uzrauga latviešu zemi un tautu. Tomēr nekādi spaidi nespēj izdzēst lat­viešu tautas brīvības centienus. (1953. gadā mirst ko­mūnistu diktātors Staļins. Turpmākos gados daļai iz­sūtīto izdodas atgriezties dzimtenē).

Līdz ar Latviju Maskavas virskundzībā nonāk Igau­nija, Lietuva, Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Albānija, Čechoslovakija un Austrumvācija. Krievu komūnisti cenšas savu varu izplest arvien tālāk un pla­šāk. Viņu gala mērķis ir komunisma verdzības ievešana visā pasaulē.

Читать дальше
Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Reinis un Matīss Kaudzītes: Mērnieku laiki
Mērnieku laiki
Reinis un Matīss Kaudzītes
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Stefauns Jounsons
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits: Latviešu tautas ticējumi
Latviešu tautas ticējumi
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits
Rihards Ērglis: SĒĻI
SĒĻI
Rihards Ērglis
Aleksandrs Grīns: NAMEJA GREDZENS
NAMEJA GREDZENS
Aleksandrs Grīns
Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.