Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

Latviešu tautas ticējumi

abra.

1. Maizes abru izsvēpē ar mel­nas aitas vilnu, lai maize labi rūgst.

K. Jansons, Viļāni.

* 2. Abru izkasot, abrukaslis jā­dod grūsnējai cūkai, tad būs vie­nādi sivēni.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

3. Nedrīkst pair maizes abru pā­ri kāpt, tad maize saplaisā.

A. Grote, Pampāļi.

4. Uz abras malas nevar mie­turi klapēt, jo tad badu dzen.

K. Lielozols, Nīca.

5. Pēc maizes cepšanas māte lai ātri abru nes laukā, tad meitas drīz izprecēs.

A. Zālīte, Bērzpils.

6. Meitām maizies abra ātri jā­nes no istabas, Tad ātri izprecē.

A. Aizsils, Lubāna.

7. Vīrieša drAes' nedrīkst klāt virsū uz rūgstošas maizes abras, jo tad vīrietis, rūgst kā maizes abra.

V. Krieviņš, Daugmale.

acis. .

I. Acu īpašības. *<>

8. Kam zilas acis, tas ir patie­sīgs.

K. Lielozols, Nīca. *

9. Kam ir zilas acis, tie ir go­dīgi cilvēki, kam ir brūnas, tie ir negodīgi. -

M. Macpāne, Alsunga.

10. Sarkanas acis ir dusmīgie* cilvēkiem. , '<<;ģ

P. 5., Raun*.

,11. Ja cilvēkam brūnas acis, tad tas ātrsirdīgs.

L. Seržaiite, Aloja.

12. Cilvēki, kuj-iem brūnas Mis, tie ir lieli pavēlētāji. • "

A. Smilga, (telti

13. Cilvēki, kupiem brūnas aetfc, ir noteiktas dabas, kam pelēkas — nenoteiktas.

A. Smilga. Gaiķi.

14. Kam brūnas acis, tas ir vil» tīg».

K. Corbiks, Jelgavm.

15. Tādam cilvēkam, kas acik mirkšķina, nevar nekā uzticēt

L. Pogule, Gatarta.

16. Cilvēki, kam brūnas acis, ir viltīgi.

, A. Smilga, Gaiķi.

17. Tāds cilvēks, kam ir acis, ir viltīgs.

L. Pogule, Gata

18. Kad cilvēkam viena acs ķļril- Mu&otra zila, tad teic, ka tMķ cilvēks hav uzticams. '

.Kfr«'./ī ,

K. Lielozols,

. cilvēkam dažādas

as#«r tai4 viņš dzīvg bO»; mīgs.

A. Sife^ Knevijas

20. Meln*«ļ$b' un sārtval

jauneklis ir dusmīgs, turp sarkaniem matiem ļoti viltīgs.

acīm vien pazinu bezsirdīgu tēva dēlu, melnas acis, sārti vaigi, kā uguns dzirkstelītes.

K. Bika, Gaujiena.

21. Tas cilvēks, kam melnas acis, ir zvērīgs.

H. Skujiņš, Smiltene.

22. Kam melnas acis, tas ir vil­tīgs cilvēks.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

23. Kod pi cylvāka mozys acs, itys pīzīmēj, ka taids cylvāks ir cīši skūps un dusmeigs.

V. Podis, Rēzekne.

24. Meita ar šaurām acīm ne­kad ātri nedabūs bērnu.

K. Ķuze, Annas muiža.

25. Ivam lielas uz āru izspie­dušās acis, ar lieliem baltumiem, tā vīriešiem, kā sievietēm, tiem ir ārlaulības bērni.

K. Ķuze, Annas muiža.

26. Kam acis ir miglainas, tas ir zaglis.

P. Š„ Rauna.

27. Ja acu kaktiņos daudz ga­ļas, tad ilgi dzīvosi, ja maz, tad ātri mirsi.

J. Zvaigzne, Rēzekne.

28. Kas nevar otram acīs ska­tīties, tas ir slikts cilvēks.

P. Š„ Rauna.

29. Kam acis baidās, no tumsas Jārejot gaismā, tam daudz grēku. Sal. saule.]

A. Korsaks, Ezere.

30. Cilvēks, kam saulē skato- ies acis neasaro, esot svēts.

E. Bērziņa, Mālpils.

31. Ja acs asaro, — esi aizlieg­tu rakstu lasījis.

J. Jakāns, Bebrene.

32. Ja acīs ielaiž ziepju putas, tad var daudz skaidrāk redzēt. Ziepes izcērt acis.

N. Rudzīte, Nogale.

33. Ja no acu plakstiņa izkri­tusi spalviņa, tad tā jāaizliek aiz kakla un kaut kas jāvēlas, tad tas piepildās.

A. Miezlte, Rīga.

34. Ja acij izkritušo skropstu aizmet azotē, tad, ko vēlas, tas pie­pildās.

M. Zaķe, Jaunpiebalga.

35. Kad no acu plakstiņa no­birst uz vaiga kāda skropste, tad tam, kas to ierauga, vajaga pa­ņemt un aizmest aiz kakla, tad būs laime.

M. Auziņa, Rīga.

36. No acu plakstiņiem ja iz­krīt skropsts, tad vajaga to pa­ņemt un ielikt matos un kaut ko iedomāties, tad tas piepildīšoties.

L. Legzdiņa, Talsi.

37. Ja ierauga kādam izkritušu acs skropstiņu, tad tam neprasot jāpaņem, jāaizbāž sevim aiz kakla un tad jāvēlas, taš tad piepildās.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

38. Ja kādam cilvēkam ir iz­kritusi acu skropstiņa, tad ja otrs to paņem un aizmet aiz krekla, tad aizmetējam gaidāma laime.

A. Mūrniece, Cēsis.

39. Ja acu skropstiņa izkrīt, tad tā jāiemet azotē, jo tad tas, ko vēlas, piepildās. Ja otrs paņem un iemet sev, tad noņem laimi.

E. Lācis, Tirza.

40. Ja skropsta no acīm no­krīt, tad tā jāieliek azotē, jo tā esot cilvēka laime, mazākais tai dienā ejot labi.

A. Zvejniece, Lubāna.

41. Ja uz vaiga uzkritusi kāda acu skropstiņa, tad tā jānoņem un jāieliek padusē un jānodomā kāda vēlēšanās, tad tā piepildīsies.

A. Brāķa, Meirāni.

42. Kad izkrīt acu skropsta, tad to vajaga ielikt azotē un kaut ko vēlēties, tad tas piepildoties.

V. Grīva, Lubāna.

<43. Acs skropstiņu aiz kakla aizmetot, var ko vēlēties, tad tas piepildās.

M. Vētra, Tirza.

44. Ja skropsta izkrīt, tad vaja­ga turēt uz delnas un kaut ko vē­lēties. Pēc tam aizpūst projām. Tad tas, ko vēlas, piepildās.

E. Reinbacha, Vecpiebalga.

45. Ja izkrīt acu spalviņa un to aizpūšot kaut ko domā, tad tas piepildās.

A. Kondrāte, Veļķi.

46. Kad nomazgā acis, vajaga katrreiz vispirms rokas slaucīt, tad zobi nesāp.

T. Dzintarkalns, Talsi.

47. Tie kustoņi, kam jau pa dzimšanai vaļā acis, tie naktī ne­redz, bet tie atkal, kam pa dzim­šanai nav atvērtu acu, tie pa nakti redz labāki kā pa dienu.

H. Skujiņš, Smiltene.

II. Acu niezēšana raustīšanās.

48. Kad acis niez, dabūs rau­dāt.

A. Bīlenšteina rokraksts,

Zemīte un Džūkste.

49. Ja acis niez, būs jāraud. [Sal. piektdiena.]

Atbalss k. 1897. K. Klein- bergs, Skujene.

50. Kad acis niez, tad dabūs raudāt.

K. Corbiks, Jelgava.

51. Kad kāda acs niez, tad da­būšot raudāt.

K. Corbiks, Kroņa-Vircava.

* 52. Acs niez — dabūs raudāt.

Z. Prauliņš, Aumeisteri.

53. Ja acis niez — raudāt da­būs.

M. Poriete, Lubāna.

54. Ja acī nav nekas iebiris, bet grauž — dabūs raudāt.

J. Andersons, Sātiņi.

55. Kad acs (vienalga, kupa) niez, dabūs priecāties.

K. Kēze, Priekuļi.

56. Ja labā acs niez, tad jā­raud; ja kreisā, tad jāsmej.

P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi. L. Zvaigzne, Gaujiena. V. Johansone, Jaunpiebalga un Liepa. M. Ozole, Stopiņi. P. Zeltiņa, Ikšķile.

57. Kad labā acs niez, būs jā­raud, kad kreisā — jāsmejas.

A. Liepiņa, Lubāna.

58. Ja labā acs niez, tad būs jā­raud, bet ja kreisā — tad būs jā­smejas.

u n

I. Kažoka, Lubāna.

M>. Jii no rītu niez kreisā acs, IiiiI btls jāsmej, ja labā, tad jāraud.

.Iii pie vnkura niez kreisā acs — Jilniud, ja labā — jāsmej.

A. Leimane, Mārsnēni.

60. Ja labā acs niez, tad būs jāraud; ja kreisā acs niez, būs jā­smejas.

R. Svekre, Valka. V. Vinte- re, Matīši. L. Zvirbule, Jaun­laicene. K. Kalniņa, Katvari. V. Spandegs, Pociems. V. Hā- zcna, Nītaure. M. Šķipsna, Gul­bene. V. Rūnika, Skujene. A. Bulēne, Turaida. K. Kēze, Priekuļi. V. Saulīte un V. Prie- dīte, Mālpils. A. Rode, Umur­ga. L. Bērziņa un H. Jan- kovska, Rīga. T. Vēvere un J. Upmalis, Ļaudona. A. Salmāns, Balvi. J. Apsalons, Sērpils. A. Berķe, Mētriena. L. Pilsētnie­ce, Bebri. M. Stāle, Kaltene. E. Melnbārdis, Virbi. A. Šķē­rē, Brukna. A. Vestmanis, Jē­kabnieki. V. Amoliņa, Olaine. H. Šiliņa, Dobele. E. Kampa- re, K. Corbiks, Līvbērze. E. Tokele, Sesava. J. Jaunsudra- biņš, Nereta. M. Brīdaka, Jaun- roze. V. Greble, Kalnamuiža. A. Tidriķe, Pabažu jūrmala. K. Strautiņš, Mēdzūla. I. Šīr- manis, Vilzēni. E. Lācis un J. A. Jansons, Tirza. A. Zi­bens, Rugāji. A. Zandere, Do­le. R. Bērziņš, Džūkste. K. Corbiks, Jelgava. J. Treimanis, Bērze. E. Rotmane, Jaunauce. J. Cinovskis, Alsunga.