Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

A. Pliens, Meirāni.

331. Ja aitai divi jēri un vienu viņa neierauga, tad jānostājas kūts durvīs un jāsauc: „Gaška, gaška, aita jēru neglabāj'." Pēc tam aita glabās abus.

M. Poriete, Lubāna.

332. Ja kāda aita nemīl jēru, tad ubagu runga jāvelk trīs reizes ap bezkaunīgo aitu un jērs vai arī aita labi jāizper ar vīriešu drā­nām, vislabāk biksēm. Ja tas neko nelīdz, tad jāskrien ārā un jāsauc pilnā kaklā: „E, vīri, vīri! Mana aita nemīl jēru!"

A. L. Puškaitis.

333. Kad aita savu jēru neglabā, tai tad zagtu ēdienu dod.

K. Jansons, Plāņi.

334. Ja aita sava jēra nemīlē, tad jāiet pie kaimiņa šķūņa vai vezuma un jāizvelk drusku siena, jāatnes mājā un jādod aitai; tad aita mīlēs jēru.

F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201.

335. Kad aita jēru neglabā, tad tai jāiedod zagšus no siena vezu­ma izrauts siena vīšķis.

K. Jansons, Plāņi.

336. Kad aita jēra neglabā, tad jāiet svešā šķūnī siena zagt. Jā­ņem 3 reizes, un mājā ar to sienu jāapņem 3 reiz jēram apkārt, pēc tam jāatdod aitai apēst, 3 reiz no­runājot: „Glabā savu bērnu!" Tad aita glabās.

Fr. Vāvere, Koknese.

337. Ja aita neglabā jēru, jāiet siens zagt, un ar zagto sienu aita jābaro.

P. Atspulgs, Rauna.

338. Ja aita jērus neglabā, tad no kaimiņiem jānozog siens un jā­iedod aitai — tad glabā.

A. Ozoliņa, Taurene.

339. Ja aita "jera neglabā, tad jāiet uz otra šķūni siena zagt. Siens jāizzog pa šķūņa šķirbu, bet ja pie šī darba pārsteidz kāds cil­vēks, tad jāaizslēpjas aiz šķūņa pakša un jākliedz: „Aita jēra ne­glabā, aita jēra neglabā!". Sis siens jāiedod aitai, un viņa glabā jēru.

M. Rumpe, Tirza.

340. Ja aita jēru neglabā, tad, kad iebrauc ciemiņi ar baltu zirgu, jānozog drusku siena un aitai jā­iedod.

E. Laime, Tirza.

341. Kad aita neglabā jēra, tad slepus jāizvelk no šķūņa pa šķirbu siens, kurš tad bez saules jāatdod aitai apēst.

K. Jansons, Pilda.

342. Ja aita nepieņem jēru, tad ar vijamo kāsīti caur šķūņa šķirbu jāizvelk siena piciņš un jāsabaro aitai; tad pieņems.

V. Miķelāns, Asare.

343. Kad aitas nelaiž jēru zīst, tad aitas īpašniecei jāiet jānozog siens un jāiebāž cimdā, ar šo sienu jāpabaro aita, tad būs līdzēts.

A. Skuja, Vestiena.

344. Ja aita jēru neglabājot, tad jēram uz astes vajagot uzslaukt mātes pienu.

H. Skujiņš, Smiltene.

:i4f> Kad alta nevāc savu Jēru, i kI vajaga parādīt viņai kaķi un ļflrn, lad vāks.

K. Lielozols, Nīca.

.11(1 Kad aita nevācot jēru, tad vajagol aitai uzlaist suni virsū; Inti aita vākšot jēru.

J. Daizis, Nīca.

IV. Aitu cirpšana.

347. Gada kārtā avis trīs reiz reip: ap Jēkaba dienu, ap And- i Irnt un ap Jurģiem.

Langius.

:ilH. Aitas mazgā un cērp maija un augusta mēnesī, jeb kā zemga­ļu m runā: miežu un rudzu sējamā Iii i k i«. Nereti aitu cirpšana notiek art ziemā, kad tās nav iespējams peldināt Gaujā vai Ventā, bet tas jadarn ba|lā.

Latvijas Sargs, 1926. 24.

.111). Kad aitu pirmo reiz cērp, lini lai jāiedod divi gabaliņi mai­zes, lai būtu pāris jēru.

L. Bičole, Zaļenieki.

:ir,0. Aitas jācērp, kad ievas zied, jo tad no vilnas iznāk balts audums.

I. Hone, Ikšķile. M. Auziņa, Zemīte.

:t. r » I. Aitas cirpuši pavasarī, kad Ievas sākušas ziedēt. I Zlrinclc, Smiltene. K. Jansons, Plāņi.

352. Kad ievas zied, tad vajagot cirpt aitas; ja tad nenocērpot, tad raganas nocērpot, galva vien at­liekot (kā klipu reizi).

K. Lielozols, Nīca.

353. Aitas jācērp ievu ziedos — būs balta vilna.

V. Vintere, Matīši.

354. Aitas jācērp auna diena.

K. Jansons, Plāņi.

355. Aitas nedrīkst ātrāki cirpt, kamēr rudzi nav apsēti, jo tad ru­dzus ļoti kapā.

L. Strute, Šķibe.

356. Kad vīri pavasarī sēj lau­kus, tad nedrīkst aitas cirpt, lai neapcērp īsas vārpas.

N. Rudzīte, Nogale.

357. Priekš sēšanas, tik pava­sarī kā rudenī, nevajagot aitas cirpt, tad cirtēji (drāts tārpi) cēr­tot sējumus.

R. Straudovskis, Lielplatone.

358. Aitas jācērp tikai piektdie­nās, tad vilna mīkstāka.

I. Indāns, Gārsene.

359. Ja aitu cērp piektdien, tad viņai aug kazaina vilna (līdzīga ar kazas vilnu).

A. Ulmane, Jaunsvirlauka.

360. Aitas vajaga cirpt ceturt­dienās un sestdienās, tad viņām atnesīsies pāris bērnu.

K. Corbiks, Līvbērze.

361. Aitas vajagot cirpt tikai otrdienās, vilnu trīs dienas pēc cirpšanas nemazgāt, jo viņa tad esot dzīva.

Skolotāja, Rīga.

362. Kad aitas cērp, tad cērp vienmēr otrdienās, pēc tam vilna lielāka izaugšot.

J. Rupjais, Asūne.

363. Trešdien aitas nedrīkst cirpt, tad aitām vilna drauzaina.

A. Āboliņš, Alūksne.

364. Aitas nedrīkst cirpt jau­nos Ziemas svētkos, tad ir plāna vilna.

K. Corbiks, Līvbērze.

365. Ailus jānocērp priekš Mā­tas (I. (I. i. 15. augusta), lai ziemu s 111111 nebļautu.

V. Miķelāns, Asare.

366. Aitas cērp jaunā mēnesī.

Mancelis un Langius.

367. Aitām vilna jācērp jaunā mēnesī.

J. A. Jansons, Bīriņi. E. Gai­lis, Trikāta un Rūjiena.

368. Aitas jācērp jaunā mēnesī, lai labi vilna augtu.

P. Š., Rauna. A. Ozoliņš, Barkava.

K. Jansons, Plāņi. K. Lielozols, Nīca.

369. Aitas jācērp jaunā laikā, jo tad ir laba vilna.

L. Ērģelniece, Ķemej-i.

370. Aitas jācērp jaunā mēnesī, tad vilna ir mīkstāka un ātrāk at­aug.

J. Jurjans, Jaungulbene. L. Zvirbule, Jaunlaicene.

371. Aitas jācērp jaunā mēnesī, tad vilna neveļas.

P. Atspulgs, Rauna.

372. Aitām vilna jācērp jaunā mēnesī, jo tad tā aug ļoti gaj-a.

O. Grenševice, Vietalva.

373. Ja aitas cērp jaunā mē­nesī, tad aug gaj-a un mīksta vilna.

V. Johansone, Jaunpiebalga, Liepa.

374. Aitas vajagot cirpt jaunā mēnesī zem auna vai lauvas zī­mes, tad vilna labi augot.

H. Skujiņš, Smiltene.

375. Ja vecā mēnesī aitas cērp, tad tām aug plāna vilna, ja jaunā, tad bieza.

I. Jansons, Ile.

376. Augošā mēnesī vajaga ai­tas cirpt, tad tām augs laba villa.

K. Corbiks, Kroņa-Vircava.

377. Aitas jācērp pilnā mēnesī, tad ir daudz vilnas.

I. Dzilna, Lubāna.

378. Aitas vajaga cirpt pilnā mē­nesī, tad augs bieza un mīksta vilna.

V. Bērziņa, Priekule.

379. Aitas jācērp pilnā mēnesī, tad augot gaj-a vilna un esot stip­ras drēbes.

G. Pols, Staburags.

380. Aitas vajag cirpt jaunā pil­nā mēnesī, tad būs bieza vilna.

Z. Akmentiņa, Lubāna.

381. Ja aitas cērp jaunā mēnesī, tad aug reta un gafa vilna.

L. Zvirbule, Jaunlaicene.

382. Ja aitas cērp vecā mēnesī, tad vilna aug īsa un bieza.

L. Zvirbule, Jaunlaicene.

383. Melnas aitas jācērp vecā mēnesī, tad tās nepaliek rūsganas (rudas).

E. Laime, Tirza.

384. Aitas jācērp vecā mēnesī, tad labi aug vilna.

L. Reiteris, Lubāna.

385. Veca mēneša ragos jācērp aitām villa, tad villā kodes neme­tas.

H. Skujiņš, Aumeisteri.

386. Kad vecā laikā cērp aitas, tad neaug bieza vilna.

J. Treimanis, Bērze.

387. Vecā mēnesī nedrīkst cirpt aitas, tad vilna reta.

I. Indāns, Gārsene.

ihn Aitas jācērp jaunu mēnesī, i nl lululk vilnu utaug; bet rudenī Kiiil ii luluik, ka cērp vecā mēnesī, inil iliulcles neaug.

J. Rubenis, Ērgļi.

.'INU . \ i 111 s ziemu jācērp vecā IiiiL.i lini las nebrēc pēc saviem •iMiiltirm, savas vilnas. Vasaru jā- • ri|> jniiiia laikā, tad aug laba vilna.