Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi
Здесь есть возможность читать онлайн «Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RIGA,, Год выпуска: 1940, Издательство: latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē,, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.
- Название:Latviešu tautas ticējumi
- Автор:
- Издательство:latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē,
- Жанр:
- Год:1940
- Город:RIGA,
- ISBN:нет данных
- Рейтинг книги:5 / 5. Голосов: 1
-
Избранное:Добавить в избранное
- Отзывы:
-
Ваша оценка:
Latviešu tautas ticējumi: краткое содержание, описание и аннотация
Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas ticējumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.
Sakrājis un sakārtojis
Prof. Pēteris Šmits
1940 latviešu folkloras kratuves
ar kultūras fonda pabalstu
latgales valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē, sste®,.
RIGA, 1940
Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā " Latviešu tautas ticējumi " 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. Tā kā laika gaitā ir mazliet mainījusies latviešu valodas pareizrakstība un grāmatu teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā (izņemot burtu "ŗ" nelielai daļai ticējumu, kuri ierakstīti datorā pirms vairākiem gadiem), tad šeit ir atrodamas arī formas, kādas mūsdienu rakstībā nelieto (piem.,
u. c.). Daļa ticējumu pierakstīti izlokšņu formā. Lai tos atšķirtu no pārējiem, to numuriņš iezīmēts zaļā krāsā.
Prof. P. Šmita savāktie ticējumi, kupis tagad publicē Latviešu folkloras krātuve, nav pieredzējuši paša krājēja un kārtotāja pēdējo redakciju; trūkst arī paredzētā ievada. Tāpat nelaiķis nav paspējis ticējumu pētīšanas rezultātus ietilpināt Mitoloģijas 3. iespiedumā, kam bija drīzumā parādīties. Ka šie rezultāti būtu ienesuši ievērojamus papildinājumus šinī nozarē, par to prof. Šmits vairākkārt izsacījies mutes vārdiem, kā arī norādījis jau 2. izdevuma priekšvārdā.
Ticējumu kārtošanu pabeigusi prof. Šmita uzticīgā palīdze — viņa kundze Ida; tāpat viņa skatījusi cauri arī korektūras, ko savukārt darījis arī P. Šmits jun. Kopējās pārrunās esam noskaidrojuši edicijas principus, palikdami pie vārdnīcas iekārtojuma un pareizrakstību unificējot tādējādi, ka izloksnēm un apvidiem netiktu atņemtas raksturīgās formas un izteicieni. Ticējumi visi numurēti. Manās rokās palicis pēdējais lasījums un kontrole, kā arī dažādu technisko trūkumu novēršana. Nedaudzos gadījumos iespējamas pārskatīšanās kļūdas iesūtītāju un teicēju vārdos un uzvārdos resp. to atšifrēšanā.
Prof. Šmita krājums ietvep ap 36.000 ticējumu, kas godam aizpilda robu mūsu līdz šim publicētās tautas tradicijās. Tautas ticējumos atspoguļojas tā mūsu senču dzīves daļa, kas mazāk apgaismota Sls tautas; gara mantās. T« tgiēs redzam senās zinātnes un reliģijas atliekas, paražas, praktiskus norādījumus visādos dzīves gadījumos; tāpat arī tautas dziedniecību, burvības, pareģojumus, kas dibināti pa daļai uz senākām tradi- cijām, pa daļai uz patiesiem novērojumiem dabā un dzī«ē. "Daļu no šiem ticējumiem jūtami ietekmējusi arī kristīgā ticība. Tautas ticējumus, tāpat kā pārējos folkloras materialus, nelaiķis sācis vākt vēl skolnieks būdams, bet pirmais krājums gājis bojā pasaules kaja laikā (1914.—1919. g.). Daļa ticējumu gan vēlāk restaurēta. Šinī darbā labs palīgs nelaiķim bijusi māsa Emīlija Zommere. Daudz ticējumu, kā arī pasaku un teiku, nelaiķis dzirdējis no sava tēva tēva Lisēniešu Pekšos (Raunas pag.), bet, cik spēdams, vā^js arī no citiem vecākiem ļaudīm, ikreiz, kad tam gadījies būt kādā citā %zimtenes novadā.
Iesācis savu darbu ar tautas dziesmu studijām, prof. P. Šmits ir rediģējis Latviešu folkloras krātuves uzdevumā Tautas dziesmas (4 sējumos) — pirmo papildinājumu Kr. Barona Latvju Dainām, izdevis paša vāktās un kārtotās pasakas un teikas 15 sējumos, ietilpinot tur arī iepriekšējos, t. i. pirms tam iespiestos materialus. Ticējumu krājums noslēdz prof. P. Šmita ražīgo folklorista darbu. Lai tas tad arī butu pēdējais piemiņas vainags prof. P. Šmita mūža darbam.
Prof. K. Straubergs.
Personīgi no sevis varu piebilst ka grāmata nonāca manās rokās pavisam bēdīgā stāvoklī-es to nejauši uzgāju kādas mājas bēniņos. Bet izrādās ka tas viss ir atrodams interneta vietnē-
Novēlu patīkamu lasīšanu
Imants Ločmelis
Latviešu tautas ticējumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком
Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas ticējumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.
Интервал:
Закладка:
T. Dzinlarkalns, Talsi.
.'11(0 Aitas jācērp ziemā vecā un mi .m i jauna mēnesī, jo tad neaug l>luiiki (lilaugznus).
M. Antons, Lubāna.
.'11)1 .la aitas cērp mēneša bei- M<*lad vilna tik labi neaugot.
M. Valts, Nīca.
392 Melnas aitas jācērp vecā
….. iii si. lini vilna nav sarkana.
Mullas ailas jācērp jaunā mēnesī, lud vilnu bultu.
E. Lācis, Tirza.
.'U).'l .Irri jācērp jaunā mēnesī, lini lubl uug.
E. Lācis, Tirza.
IKI Ailas nedrīkst cirpt kalsnas sievietes, tad būs reta un asa vilna.
V. Bērziņa, Priekule.
:m>. n ocirptai aitai jāuzsit 2 reizi s pa muguru (pēc nocirpšanas), Iml litls pārītis jēru.
A. Šķērē, Skaistkalne.
.'11)0 Aitas cērpot aitām ar vilnu ļllpalu-rzē mugura un jādod viņām iiii/us cst, tad vilna augs liela.
V. Ķiņķeris, Madona.
.'11)7. Ja aitu līdzeni (gludi) cērp, apprecoties būs viegla dzīve.
V. Miķelāns, Dunava.
398. Kad aitas cērp, tad jāvāra biezputra, tad aitām augs bieza vilna.
A. Aizsils, Kalsnava.
399. Kad cērp aitas, tad jāvāra biezputra, lai aitām aug bieza vilna.
M. Veidenberga, Vecmokas.
400. Pēc aitas cirpšanas jāēd biezputra, lai aitai augtu bieza vilna.
A. Ulmane, Jaunsvirlauka.
401. Kad aitas cērp, jāvāra biezputra, lai aitām aug bieza un mīksta vilna.
A. L.-Puškaitis.
402. Aitas cērpot jāvāra biezputra, lai būtu bieza vilna.
J. Cinovskis, Snēpele.
403. Pēc aitu cirpšanas jāvāra biezputra, tad aitām aug bieza vilna.
J. Cinovskis, Snēpele.
404. Ja aitas cērp, tad tai dienā jāvāra biezputra, lai aitām aug bieza vilna.
A. Gulbe, Nogale.
405. Kad aitas nocērp, tad jāizvāra bieza putra, lai aitām nākamo gadu būtu tik bieza vilna kā bieza putra.
M. Auziņa, Rīga.
406. Kad aitas cērp, tad vajaga vārīt biezputru, lai aug bieza vilna.
K. Corbiks, Līvbērze.
407. Kad nocērp aitas, tad tai dienā jāvāra bieza putra, lai ataug laba, bieza vilna.
L. Strute, Šķibe.
408. Lai aitām būtu bieza vilna, tad pēc nocirpšanas jāvāra biezputra.
J. Cinovskis, Alsunga.
409. Kad aitas cērp, tad pusdienā jāvāra biezputra, lai aug bieza vilna.
R. Rullis, Ciecere.
410. Kad cērp aitas, tad jāvāra biezputra — aitām būs bieza vilna.
J. Krastiņš, Irlava.
411. Ja aitas cērpot iegriež, tad jāvāra biezputra.
K. Lielozols, Nīca.
412. Kad aitas cērp, jāvāra kliņ- ķeni, tad aitām ronas slaiki jēri.
A. L. Puškaitis.
413. Aitu cērpot, pirms jāgriež zem kakla, tad augot bieza vilna.
L. Aizpurve, Lubāna.
414. Aitu cērpot, jānoglauda aita ar visu vilnu un tad jāsaka: „Dod man šito, audzē sev jaunu", tad aitai ātri gara vilna uzaug.
A. Aizpurve, Lubāna.
415. Kad aitas cērp, tad tām vajaga kājas sasiet ar vilnas paķeli, tad aitām bieza vilna.
R. Bērziņš, Džūkste.
416. Aitu pirmo reizi cērpot, jāsasien kājas ar paķeli, lai tai būtu bieza vilna.
A. Ulmane, Jaunsvirlauka.
417. Ja aitas cērp mēness gaismā, tad daudz vilnas.
K. Lielozols, Nīca.
418. Aitas cirpt sākot, nocērp pirmai aitai no pieres trīs spro- dziņas, nomet tās zemē un saka: „Še, Mēslu māte, tava daļa: neņem pati ar savu roku!"
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 1(53.
419. Aitas cērpot nomet sprogu vilnas mēslienā par ziedu un saka:
„Še, Mēslu māte, tava daļa, neņem pati ar savu roku!"
Mājas Viesis, 1892. 12. Liepkalne.
420. Pavasarī aitas cērpot, pirmo sprogu nogriež no pieres, trīs reizes uzspļauda un aizsviež projām, sacīdami: „Zemes māte, tava tiesa, neņem pati ar savu roku!"
M. Miezīte, Liepkalne.
421. Aitām villu cērpot, pirmo kušķi vajagot nomest zemē, tad tām nākošreiz būšot gafa villa.
K. Corbiks, Kroņa-Vircava.
422. Kad aitas cērp, tad pirmo sprogu vajagot nomest zemē, jo tad nākamgad esot aitām liela vilna.
J. Šāberts, Jaunauce.
423. Aitas cērpot astes gals aitai jāatstāj necirpts, lai tai nebūtu salti.
A. Skuja, Vestiena.
424. Ja aitām nocērp astes galiņus, tad tām vairs neaug vilna.
L. Rone, Ikšķile.
425. Cērpot aitai uz galvas vajag atstāt vilnas cekuliņa, tad vilna ātri ataug.
L. Pogule, Gatarta.
426. Aitām nedrīkst nošķērēt cekuliņus un ausu starpas, jo tad tās paliek ālavītes.
I>. Rone, Ikšķile.
427. Aitas nekad nevaig tīri nocirpt, jo tad vilna tik ātri neataug. Vaig atstāt galvu, kājas un asti nenocirptu.
M. Macpāne, Alsunga.
428. Kad aita nocirpta, tad tai jādod apēst viena vilnas sproga.
K. Jansons, Plāņi.
429. Kad aitas nobeidz cirpt, tad ņem vilnas slipsni, nobrauka aitai muguru un saka: „Kupla, kupla aitiņa, teci uz Vāczemi, atnes citu vilnu, podu ļipā, puspodu palipā; ja ieraugi mežavīru, pa- sameti sakārnī!"
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 163.
430. Kad aita nocirpta, tad saka: „Skrej uz Vāczemi viļņoties: pods mugurā, puspods ļipā!"
P. Š., Rauna.
431. Kad aitu nocērp, tad paņem vīstolu vilnas rokā un piesitot ar to aitai pa muguru saka šādus vārdus: „Kupla, kupla aitiņa, kad ej mežā, tad par sakārnīti, kad nāc mājā, tad par aitiņu! Pods īsumu, puspods gaj-umu! Tev tauciņi, man vilniņa."
J. Rubenis, Ērgļi.
432. Kad aitu nocērp, tad saka: „Pods mugurā, puspods ļipā. Kad vilku ieraugi, paliec par čakārni!"
M. Stupele, Līgatne.
433. Kad aita nocirpta, tad jāskaita: „Pods mugurā, puspods ļipā, katrā kājā piecu mārciņu; ja redzi meža būzēli, pameties par čakārni!"
K. Jansons, Plāņi.
434. Kad aitu nocērp, vajaga sist viņai ar dzirklēm pa muguru un teikt: „Nākošu reizi pods vilnas", — tad tik daudz izaugs.
K. Corbiks, Līvbērze.
435. Kad aitas nocirptas, cirpējam jānoguļas tajā vietā, kur aitas gulējušas. Tad citu gadu aitas cērpot mierīgi gulēs.
K. Juchnevica, Liepāja.
436. Kad cērpot aita samiez- nas, tai būs aitiņa.
V. Liepiņa, Penkule.
437. Nocirptas aitas neapņem aunus.
H. Skujiņš, Aumeisteri.
438. Kad aitas nocērp, tad vilnu nedrīkst tūdaļ svērt.
R. Bērziņš, Džūkste.
439. Kad aitas beidz cirpt, tad saka: kupla mana aitiņa, pods mugurā, pods mugurā, puspods astē.
LD 29088.
440. Kad pie cirpšanas bijušas lienētas dzirkles, tad tās atdodot jāietin vilnā, lai aitām nepaliek plika mugura. [Sal. dzirkles.]
R. Bērziņš, Džūkste.
441. Jēru pirmo vilnu nevajag izlietot, bet ar to pakaisīt aitu kūti, lai aitām augtu bieza un smalka vilna.
L. Rone, Ikšķile.
442. Kad pirmo reizi cērp jērus, tad ar nocirpto vilnu vajaga drusku pakaisīt kūti, lai aitas būtu vilnīgas.
R. Gailīte, Liezere.
443. Ja aitām vilna labi neaugot, tad vajagot kādu kušķīti no vienas aitas izraut un svētdien, kad
i'Jol ii/, baznīcu, to iebāzt azotē, l'nriiilkol atkal kušķīti iemest aitu ktlti tad aitām vilna sākot labi augt.
Jaunpiebalga.
Aitas cērp burv j i.
444. Burvji un raganas apcērp aitas Ziemassvētkos, sveču dienā, Lieldienās un Jāņa dienā. Tad jānocērp arī pārējā vilna un jāieliek krāsnī. Tad burvis jeb ragana nāks lūgties, lai glābj.
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204.
445. Gavēnī burvji un raganas iet apkārt pa aitu kūti un cērp vilnas sprogas no aitu galvām. [Sal. bites.]
P. Š., Rauna.
VI. Aitas kaites.
446. Aita ar gafu asti dod vairāk vilnas un ir treknāka.
Читать дальшеИнтервал:
Закладка:
Похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi»
Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas ticējumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.
Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas ticējumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.