Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

J. Jakāns, Bebrene.

170. Ja zālē nokrīt adata, tad sasien divus zāļu kušķīšus — sa­siesi velnam asti un adatu atradīsi.

J. Jakāns, Bebrene.

171. Adatas vai arī matadatas nedrīkst no zemes pacelt, jo ne­var zināt, vai tās nav apburtas un tīšām nosviestas zemē.

E. Zommere, Rauna.

172. Ja sienā sprauž adatas, tanī dzīvoklī vairs nevar dabūt ie­mītnieku.

H. Andersons, Kaugurciems.

173. Ja zemē adatu atrod, tad tā ir laime.

R. Svekre, Valka.

174. Ja atrod zemē adatu, tad sagaidāma vēsts, ka kāds miris.

E. Zariņa, Cēre.

175. Ja atrod adatu ar aso galu pret sevi, tad ienaidnieks seko, bet ja otrādi, tad kāds sens draugs atminēs.

A. Aizsils, Meirāni.

170. Sarūsējušu adatu vai nag­lu nedrīkst no zemes pacelt, jo kāds to varbūt nometis ar nolūku, lai viņa ļaunums citiem piemestos.

P. Š., Rauna.

177. Adatu nedrīkst pacelt no zemes, tad paceļot savu nelaimi.

E. Aizpurve, Lubāna.

178. Adatu no zemes nedrīkstot pacelt svētdien pēc pusdienas, jo tad tas paceļot savu nelaimi.

E. Aizpurve, Lubāna.

179. Ja atrod kādu adatu, tā ka tā ar aso galu guļ pret atra­dēju, tad adatu nedrīkst ņemt; bet ja adata ar galu guļ uz otru pusi, tad tā ir laime un katrā ziņā jā­paceļ.

T. Dzintarkalns, Talsi.

180. Kad uz ceļa odotu atrūn, tad uotri slimība sagaiduoma.

T. Nagle, Varakļāni.

181. Kod cylvāks, īdams pa ce­ļu, atrass odotu, tod lai tū odotu uikod najam un nanas uz sovu sā­tu, par tū, ka itei pīzīmēj lelys dusmis ar sovim radinīkim, a lo- buok kab nabyutu slikti, lai tū at­rasto odotu ibuož kaidā nebejs kukā.

V. Podis, Rēzekne.

182. Ka atrasi uz ceļa odotu un galveņa odotys byus pretim tevis, itei pīzīmej, ka tevi pīmin ar lobu tovs draugs; a ka odotu atrasi un galveņa byus tev uz pakaļis, itei pīzīmēj, ka uz tevis ir daudz īnaid- nīki un tu jūs sorgīs. Taipat ni- kam navag duovynuot odotys ir cīši nalobi, ka īdevi, tod vajag ar tū odotu īdurt tam cylvākam.

V. Podis, Rēzekne;.

183. Adatu nedrīkstot otram rokā dot, jo tad ceļoties naids.

H. Skujiņš, Smiltene.

184. Adatiņu nevajaga dot ot­ram, citādi devējs un ņēmējs pa­liek viens uz otru dusmīgi.

K. Corbiks, Jelgava.

185. Nedrīkst otram dot adatu, jo tad naids celsies.

H. Jankovska, Rīga.

186. Ja otram dāvina adatu, tad ņēmējs lai iedur devējam, ci­tādi abu starpā izceļas naids.

P! Š., Rauna un Rīga. K. Jansons, Trikāta. P. Lapiņš, Vecpiebalga.

187. Adatas nevar otram dot, tad naidosies, bet ja arī dod, tad mazliet vajaga iedurt ar šo adatu.

A. Aizsils, Meirāni.

188. Adatu nedrīkst otram dot, tad dabon dūrienus.

J. A. Jansons, Rīga.

189. Ja otrs dodot adatu, tad nevaigot ņemt, jo tad sirdssāpes iedodot. Ja arī adatu no otra ņe­mot, ta vaigot ar adatu otram trīs reizes rokā iedurt; tad nekas ne­esot.

H. Skujiņš, Smiltene.

190. Ja otram atdod adatu, tad ar to vajaga tam iedurt, citādi iz­nāks ar to sanaidoties.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

191. Ja no otra ņem jeb otram dod adatu, tad ar viņu vispirms jāieduj- otram un tad jāiesprauž drēbēs, jo citādi izceļas naids.

H. Krastiņa, Rīga.

192. Ja ņem no otra adatu vai kniepadatu, tad tam jāiedur, citādi saiet naidā.

Teicēja 73 g. vecā A. Rozen- tāle, Jaunauce.

193. Kad tu jemsi nu cyta odo­tu, tod paprīšku īdur jam ar tū odotu, a ka naīdursi, tod tu ar jū dreiži byusi dusmeigs.

V. Podis, Rēzekne.

194. Odotas nlkod navajaga jimt nu cyta, vai ari cytam aizdūt. Jo ir jau pajemta, tad kotrā ziņā vajag atdūt, cytaidi ar tū cylvāku kod navin īzls plēsšonuos.

T. Beča, Preiļi.

195. Brūtgāns brūtei un otrādi nedrīkstot dāvināt ne adatas, ne matadatas. Ja to darot, tad mī­lestība izputot.

H. Skujiņš, Smiltene.

196. Par adatu nav paldies jā­saka, lai ar to cilvēku, no kuj-a adatu ņem, nebūtu jāsaskaistas. [Sal. nazis.]

K. Jansons, Plāņi.

197. Par adatu nedrīkstot pa­teikties, tad tā nolūstot.

H. Skujiņš, Smiltene.

198. Par adatu nevajaga teikt paldies, jo tad devējam duj- sirdī.

L. Zvaigzne, Gaujiena.

198a. Kad par adatu saka pal­dies, tad duy caurais.

18

J. Treimanis, Bērze.

199. Par adatu paldies nedrīkst teikt, tad tai mājā kaķi nobei­dzas.

M. Zaube, Rīga.

200. Ja kāds cilvēks otram no­zog adatu, tad tam duj - caurais.

J. Banazis, Nīca.

201. Kad adatu zog, tad cau­rais duf.

J. Steglavs, Jelgava.

202. Adatu nedrīkst zagt, jo tad, kad nomirst, ir jālien debesīs caur adatas aci.

V. Krieviņš, Daugmale.

203. Kas adatu zog, tam pas­tarā dienā būs jālien caur adatas aci.

A. Žeibe, K. Graudiņš, Taur- kalns. A. Šķērē, Brukna.

204. Ja kāds nozadzis adatu, tad tam viņā saulē būs jālien caur adatas aci.

V. Garais, Vecgulbene.

205. Ja zog adatu, tad pastar­dienā zaglim būs jālien caur ada­tas aci.

K. Lielozols, Nīca.

206. Kas otram adatu zog, tam pastardienā būs jālien caur adatas aci.

M. Sikle, Nīca.

207. Nedrīkst nekad atstāt ne­izadītu adatu, jo tad paliek ļoti aizmāršīgs.

L. Rone, Ikšķile.

208. Neizadītu adatu nedrīkst otram dot, tad šķirmi atdod līdz.

Adata

P. Zeltiņa, Ikšķile.

209. Kas pliku adatu — bez diega ņem, tad tas slīkstot.

K. Jansons, Plāņi.

210. Ja adatiņai nolūst gals, tad kāds lops beigsies.

K. Corbiks, Līvbērze.

211. Ja adatas iemērc etiķī un gaida kamēr tās sarūs un izkūst, tad, traipot to etiķi, var izdziedēt kaulu sāpes.

P. Š. no P. Smeltera, Skaista.

212. Ja sapnī adatas redz, tad būs sirdssāpes.

M. Zaube, Rīga.

213. Ja sapnī redz adatu, būs sāpes. [Sal. izkapts, nazis.]

J. Kalniņš, Druviena.

ADĪKLIS.

214. Adīklī nedrīkst atstāt pusē ieadītu adatu, tad sāpēs vēders.

E. Bērziņa, Mārsnēni.

215. Ja adot ko ēd, tad kodis saēd adāmo.

P. Š., Rauna.

216. Adot nedrīkst ēst, tad adāmo kodis sacērt.

P. Zeltiņa, Ikšķile.

217. Adot nav brīv ēst, jo tad kodes saēd adīkļu.

N. Rudzīte, Nogale.

218. Ja cimdus vai zeķes no­beidzot dzijas nepietrūkst, ne pāri paliek, tad adītājai drīz jāmirst.

V. Hāzena, Nītaure.

219. Adot cimdus vai zeķes, nevajag iet kūti, lai tad govis ne­kad nebadās. Māfa, sēdēdama kūtī, redz, cik patīkami adatas sa­badās, viņa grib tādu pašu joku darīt ar govīm, un tādēļ salaiž di­vas govis ragos.

A. Kauliņa, Jauncerne.

220. Ar adīkļu nevar iet starp govīm, tad govis badās.

R. Bērziņš, Džūkste.

221. Ja meitai parasti noadSs paīsi cimdi vai zeķes, tad appre­cēs par sevi īsāku vīru.

A. Ratniece, Pabaži.

222. Adventes laikā jāiet otra kūtī, jāapcērp aitām ap ausīm un kaklu, no vilnas jāizada cimdi, kufi jāvelk rokā bites dravējot, tad bites labi padodas.

V. Alke, Jaungulbene.

223. Ja adventes bez sniega, tad Ziemas svētkos daudz sniega.

A. Bērziņa, Aloja.

224. Ja adventes laikā veļa ne­žūst, tad nākamā vasara slapja.

E. Medene, Meirāni.

225. Ja adventes laikā ir sauss un skaidrs, tad sagaidāma sausa vasara.

E. Medene, Meirāni.

226. Advents iesākas ar Andre­ja dienu un turpinās līdz Ziemas svētkiem. Tad ļaudis gavē un at­turas no dejām, rotaļām un citām jautrībām.

Šis laiks ir visizdevīgākais pa­saku stāstīšanai un mīklu minēšanai, jo naktis ir garas un ļaudis strādā parasti mājā, notikusi tā sauktā vakarēšana.