Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits - Latviešu tautas ticējumi

61. Ja labā acs niez — būs jā­smejas, ja kreisā — jāraud.

T. Rigerte, Brunava.

62. Ja kreisa acs niez — bus jāsmejas, ja labā — jāraud.

Dzilna, Lubāna.

63. Ja kreisā acs knieš, jāsme­jas; ja labā, jāraud.

M. Priedīte, Meirāni.

64. Ja laba acs niez, tad da­būs raudāt, ja kreisā — smieties.

Z. Kozenkraniuse, Ainaži. Morgenšterne, Penkule. A. Lā- ce, Lubāna. E, Medene, Mei­rāni. A. Korne, Meirāni.

65. Ja labā acs niez, būs rau­dāšana; ja kreisā niez, būs smie­šanās. Lai varētu izbēgt no raudā­šanas, tad ar to pirkstu, ar ko ber­zē labo aci, jāberzē arī kreisā acs un jānospļaujas. Tad būs jāsme­jas līdz asarām.

A. Vaskis, Tukums.

66. Kad labā acs niez, dabūs raudāt.

I. Mennika, Ainaži.

67. Kam niez labā acs, tam būs bēdas; kam niez kreisā acs, tam būs prieki.

J. Lazdāns, Kalupe.

68. Ja labā acs niez — būs bē­das, ja kreisā — prieki.

J. Jakāns, Bebrene.

69. Jo nīz lobo acs, tad byus bāda, jo kreisuo — tad prīca.

T. Beča, Preiļi.

70. Ja laba acs niez, dabūs smieties; ja kreisā, dabūs raudāt.

J. Krastiņš, Irlava. J. Nīders, Alsviķi.

71. Kad labā acs niez, tad gai­dāma smiešana; bet ja kreisā, tad raudāšana.

M. Brante, Ainaži.

72. Ja labā acs niez, tad būs laime, ja kreisā, tad būs jāraud.

V. Slaidiņa, Drusti.

73. Bļauties dabūs, ja kreisā acs niez, bet smieties, ja labā niez.

G. Pols, Staburags.

74. Kod cylvākam lobuo acs kosuos, plzīmēj, ka jis prlceisīs, a ka kreisuoja acs kosuos, pīzīmēj rauduot.

V. Podis, Rēzekne.

75. Ja kreisā acs niez, dabūs raudāt; ja labā, dabūs smieties. Dažs saka gluži otrādi.

J. A. Jansons, Vecbrenguļu muiža.

76. Kad acis raustās, tad dabūs smieties.

K. Bika, Gaujiena.

77. Ja acis raustoties, tad esot jāraudot.

H. Lindberga, Veselauska.

78. Ja acs plakstieni raustās — • būs jāraud.

Pētersons, Ērģeme.

79. Kad aci raustot, tad kāds no pazīstamiem mirstot.

K. Lielozols, Nica.

80. Ja labā acs raustās, tad būs jāraud, ja kreisā — jāsmej.

V. Johansone, Jaunpiebalga.

81. Ja labā acs raustās, tad jā­raud, ja kreisā, tad jāsmejas.

A. Užāne, Skujene.

82. Ja labās acs kaktiņš niez, tad būs prieks.

P. S., Rīga.

83. Kad kreisās acs kaktiņi niez, būs strīdus.

K. Jansons, Pilda.

84. Kad labā acs niez, tad kā­du labu cilvēku satiksi.

K. Jansons, Pilda.

85. Jo lobuo acs nīz, tad kaut kas peļaj; jo kreisuo nīz, tad teic.

V. Pilipjonoks, Asūne.

III. Acu slimības.

86. Ja ieskatās kāda cilvēka slimās acīs, tad, lai nepaliktu acis pašam slimas, vajag tikmēr ska­tīties uz kreisās rokas īkšķa nagu, kamēr acs sāk asarot.

Z. Lancmanis, Lejasciems.

87. Kad gruzis iekritis acī, tad jāskatās uz zemi un jāsaka devi­ņas reizes: „Vilks acī, gruzis mežā!"

Etn. IV, 1894. Alsviķi.

88. Kad acī iebirst gruzis, tad viegli jāberzē un trīs reizes jāsaka: „Vilks acī, gruzis mežā!" Tad gru­zis no acs iznāk vai pazūd, ka vairs negrauž.

J. Vītoliņš, Vestiena.

89. Ja gruzis acī, tad jāskaita bez apstāšanās šie vārdi: „Vilks acī, gruzis mežā!" kamēr gruzis ir no acs ārā.

J. Šmi.ts, Nītaure.

90. Ja acīs iekrīt kāds gruzis, tad trīs reizes jāsaka: „Kize, vilks ārā aiz durvīm." Tad gruzis no acs pazūd.

A. Brāķa, Meirāni.

91. Ja gruzis ir acī, tad jādabū vēža dzirnavas, jāpaņem viens ak­mens, lai tas maļ gruzi laukā; pie tam jāsaka: „Vilks acī, gruzis me­žā!"

K. Bika, Gaujiena.

92. Kad acis ielaiž vēža dzirnu, tad tās dzirnus izvāc melnumus.

K. Jaunzeme, Nīca.

93. Kam acī iebiris, tam vēža dzirnaviņas acī jāielaiž.

K. Jansons, Plāņi.

94. Ja kas acī iebiris, tad ir de­guns jāšņauc.

P. Š„ Rauna.

95. Ja piebirusi acs, tad jā­šņauc deguns.

J. Jurēvics, Kruķu pag., Sauju apr., Lietuva.

96. Ja acī iebirst kāds gruzis, tad tā pati nāss, kufā acī iebiris gruzis, ir stipri jāšņauc.

J. Kriķis, Starti.

97. Kad gruzis acī iekritis, vē­dzeļu pienes vai sliekas jāsapūdē pudelē un ar tām jāsmērē.

Etn. IV, 1894.

98. Ja katlā mazgā muti, tad acis sāp.

Etn. IV, 1894.

99. Ja kādam ieskatās acīs, kam acis sāp, tad vajaga paskatī­ties uz saviem nagiem, lai kaite nepieliptu. [Sal. lielā piektā.]

A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava.

100. Ja redzi otram acis sāpot, tad paskaties uz savu roku pirkstu nagiem, tev šī slimība nepielips.

V. Miķelsons, Kaldabruņa.

101. Ja gadās saskatīties ar cil­vēku, kam acis sāpīgas, jāpaskatās uz savas kreisās rokas nagiem. Tad pašam šī slimība nepielips.

K. Juchnevica, Liepāja.

102. Sāpošas acis vajaga maz­gāt ūdenī, kas pret sauli tek.

A. Bērziņa, Aloja.

103. Ja acis sāp, tad jāmazgā rīta rasā, jo tad veselas paliek.

H. Šiliņa, Dobele.

104. Vājas acis jāsmērē ar ra­su, kura atrodas uz ratkrētēm (drosera rotundifolia).

Koknese.

105. Kad acis sāp, tad izcep­tai maizei no apakšas jāizgriež apaļa garoza un jāuzliek uz glā­zes; kad glāze apsvīst, tad ar šiem sviedriem jāapsmērē acis.

Etn. IV, 1894.

' 106. Acu vainā sieviete iemī- zusi sev šaujā, tad lējusi slimam mīzelus acīs un sacījusi: „Dīvs (Dievs) radz nū dabasim!"

K. Jansons, Gatarta.

107. Kam acis slimas, tam jā­izmazgā mīzalos, tad žigli paliks veselas.

H. Skujiņš, Smiltene.

*108. Acu slimība pāriet, ja tās izmazgā ar mīzaliem.

A. Vaskis, Tukums.

109. Pret vājām acīm der bran- davīns, kuru uzpilina uz lupatiņas un tad uzliek uz vājās acs.

J. Kriķis, Starti.

110. Ka acis asarojot, ta vaja­got viņas izmazgāt ar vīnu.

H. Skujiņš, Smiltene.

MII. Acu slimība pāriet, ja rū­gušu pienu ietin linu drēbē un ap­sien ap slimajām acīm.

A. Vaskis, Tukums.

Acu slimība pāriet, ja ku­melīšu novārījumā iemercē drēbi un tad to apsien ap slimajām acīm.

A. Vaskis, Tukums.

Slimām acīm uzliek lupa­tiņu, samērcētu kumeliņu vai citā kādā tējā, lai paliek mīkstas.

Ķilevice, Saldus.

Vistas vainā acis jāsutina vistas gaļas sutā.

K. Jansons, Plāņi.

Kam vistu vaina, tam acis aknu sutā jāsautē.

K. Jansons, Plāņi.

Jāuzvāra vērša aknas un uz to garaiņām jātura vājas acis.

Etn. IV, 1894.

Acu slimība pāriet, ja tur iepilina vienu jeb divi pilienus ka­meņu medus.

A. Vaskis, Tukums.

Ja iesarkušas acis, vajaga sasildītu medu izspiest caur lupatu un iesmērēt acīs.

L. Ozole, Sērpils.

Pret acu vājībām jāiekai­sa smalka sāls vai sukurs acis un krietni jāsaberž.

Etn. IV, 1894. Ērgļi.

Kad acis sāp, tad pa nak­tīm jāuzliek uz acīm novārītas olas baltums.

Etn. I, 1891. 109. Jaunsesava.

Vajaga izvārīt olu labi cie­tu un tad izņemt dzeltānumu. Dzeltānuma izņemtā vietā vajaga iekaisīt smalku sukura pulveri, kamēr vēl ola silta, pēc tam jāat- gulstas augšupēdu un jāliek ola uz acs. Viņa jātur tik ilgi virsū, ka­mēr tā izdziest, pēc tam jānoņem. Šās olas tad nedrīkst neviens ēst, jo tad tam atkal tā acu slimība piemetas.

K. Bika, Gaujiena.

Ja sāp acis, tad vajaga ņemt olu, to apvilkt trīs reizes ap acīm, tad aiznest un iesviest upes straumē, tad acis paliek veselas.

K. Briežkalns, Dole.

Vājas acis jāmazgā ar pie­nu, olas baltumu un rītos ar paša ūdeni.

Etn. IV, 1894.