Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1990. g., Издательство: -Jāņa sēta, Жанр: Историческая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis
Latviešu tautas piedzīvojumi
Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava
Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks
Trešais izdevums 1976. g.
Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA
Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju)
Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks
Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172
Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju.
Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru.
Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi.
Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī.
Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu.
Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni.
Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes.
Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi.
Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi".
PRIEKŠVĀRDS
SENIE LAIKI
1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13
2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5
3           Zemkopji un karavīri 17
4           Aizmirstie piedzīvojumi 20
5           Mirdzošie ieroči
22
6           Citi laiki, citi ieroči 24
7           Robežas un kaimiņi 26
8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28
9           Divās frontēs 30
10           Senās latvieSu ciltis 31
11           Kurši - latvieSu vikingi 33
12           KurSi turpina uzbrukt 36
13           Bagātā Zemgale 37
14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39
15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40
16           Krievu veltīgā ciņa 42
17           Vācieši soļo uz austrumiem 44
VIDUSLAIKI
18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51
19           Kā radās teika par Imantu 54
20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56
21            Skaldi un valdi 58
22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61
23            Jersikas pēdējais karalis 65
24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69
25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72
26            Viestura cīņas 75
27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi
29           Zemgales karalis Nameisis
30            Uguns un nakts
31           LatvieSi un igauņi vienā valsti
32           Ar zobenu un arklu 92
33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94
34           "Viru vai ķīlu" 96
35           LatvieSi Rīgā 98
36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100
37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102
38           Tatāru varas mantinieks 103
39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105
40            Pēc Pletenberga uzvaras
" '
41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0
42            Izpārdošana Māras zemē 112
JAUNIE LAIKI
43            Kur zobeni zemi dala 117
44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119
45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121
46            Jaunas cerības posta laikā 123
47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125
48            Bet muižnieki vēl turas 128
49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130
50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133
51            Svētās Māras paspārnē 135
52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137
53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140
54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144
56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147
57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150
58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153
59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5
60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158
61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161
62            Kāda valsts iet bojā 164
63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167
64            Kā gāju putni 170
65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173
66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175
VISJAUNAKIE LAIKI
67            Eiropas tautas mostas 181
68            Jaunie latvieSu vadoņi 183
69            Jaunlatviešu ciņa 187
70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190
71            LatvieSi atrod savu karogu 192
72            Tautas karoga nesēji 195
73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200
74            Jauni laiki, jaunas domas 202
75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205
76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208
77            LatvieSu Lielā revolūcija 210
78            Tauta pārņem varu 212
79            "Bēgot noSauts…" 216
80            Zaudējumi un ieguvumi 218
81            Latvija kļūst kaujas lauks 220
82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224
83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228
84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231
85            Izklīdinātie un apspiestie 234
86           Gatavošanās uzbrukumam 236
87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238
88            Dvēseļu putenis 242
89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245
90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250
91            Par vienotu Latviju 253
92            Lielais pārgājiens 255
93            Gals un sākums 258
94            "Latvijas pilsoņi!…" 261
95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266
97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270
98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274
99            Muižnieki zaudē cīņu 277
100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281
101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286
102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289
103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296
105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303
107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306
108            Doma par lielo Baltijas savienību 309
109           Latvijas lats 311
110           Zemes atjaunotāji 313
111           Jaunā rūpniecība 316
112           Līdzīgi saulei 320
113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323
114           Valsts bruņotie speķi 326
115           Demokrātiskais laikmets 330
116           Pasaules grūtie laiki 333
117           ApvCrsuma priekšvakarā 336
118            15. maija apvērsums 339
119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341
120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345
121           Pirmais solis uz padoSanos 348
122           Stajins pievāc laupījumu 352
123           Padomju vergu valstī 355
124            1941. gada jūnija notikumi 359
125            LatvieSi "Austrumzeme" 363
126           LatvieSi Austrumu fronte 367
127           Neuzvarētā Kurzeme 371
128            Divas pasaules 376
NOSLĒGUMS
"Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV.
Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis.
Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu.
Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā.
Uldis Ģērmanis,
Stokholmā
1990. gada pavasarī
vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS
Lasītājiem Tēvzemē

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Jau pirmā pasaules karā vācu rīcība modināja pret tiem lielu sašutumu. Otrā pasaules karā Vācijas nacis­tu vadoņa Hitlera neprātība, necilvēcība un smagie no­ziegumi sagādā neizsakāmas ciešanas daudzām Eiro­pas tautām un beigās — arī pašiem vāciešiem.

Latviešu un pārējo Baltijas tautu vēsturē nav otra gadījuma, kad noskaņojums tautā ir tik labvēlīgs vā­ciešiem, kā 1941. gada vasarā. Tajā brīdī Vācijai ir pilnīgi iespējams iesaistīt visu Baltijas valstu bruņotos spēkus cīņā pret krievu komūnismu un iegūt sev uzticī­gus sabiedrotos Baltijas jūras krastos.

Nekas tamlīdzīgs tomēr nenotiek. Hitleram un viņa padomdevējam Austrumeiropas lietās — Alfrēdam Rozenbergam [5] ) ir noziedzīgi plāni pret nevācu tau­tām. Tie paredz Baltijas valstu (arī Polijas u. c.) iznī­cināšanu un to kolonizēšanu ar vāciešiem. Baltijas tau­tas nacistu vadoņi grib pa daļai izsūtīt uz Krieviju, pa daļai pārvācot. Rozenbergs, acīmredzot, jūtas kā Vācu ordeņa lielmestrs 20. gadu simtenī. Par šiem nodomiem gan pagaidām vēl atklāti sargās rakstīt, bet vācu rīcība ir nepārprotama. Daži dedzīgākie nenociešas un to arī izpauž sarunās.

Pakaļ vācu frontes karavīriem uz Latviju tagad stei­dzas dažādi Rozenberga ,,Austrumu ministrijas" vīri, visādi rīkotāji un vadītāji (,,zonderfīreri", Jeiteri"),

vācu drošības policisti (SD-vīri) un slepenā valsts poli­cija (Gestapo), kam līdzīgi uzdevumi kā krievu če­kistiem.

Latviešiem paziņo, ka viņu palīdzība nav vajadzīga, un viņu vienības atbruņo. Visus krievu rīkojumus par zemes un īpašumu atņemšanu atstāj spēkā. Šie īpašumi tiek pasludināti par vācu kara laupījumu, Latvija — par apgabalu, kas atņemts Padomju Savienībai. Latvi­jas valsts vārdu nedrīkst pat pieminēt. Rīgas ielas ne­pacietīgākie pārvācotāji steidz pārdēvēt vācu vārdos. Tai pašā laikā vācieši nebeidz liekulīgi skandināt, ka viņi ir latviešu atbrīvotāji un ka latviešiem tādēļ jābūt pateicīgiem.

Latviju, Lietuvu, Igauniju un Baltkrieviju vācieši apvieno dīvainā pārvaldes vienībā, ko nosauc par Aus­trumzemi (Ostland). Tā latvieši negaidot pārvēršas par „austrumniekiem" jeb „iedzimtajiem", kā jaunā vara tos tagad apzīmē. Pārtiku drīkst pirkt vienīgi pret pārtikas kartītēm, un ,,iedzimtie" dabū tikai daļu no tā, kas piešķirts „kungu tautai" (vācu nacistu izgudrojums savas tautas apzīmēšanai, kas radīja izsmieklu visā pa­saulē). Tāpat rīkojas ar drēbēm, apaviem, algām u. c. Pēc vācu domām „iedzirntajiem" (Eingeborene, Ein- heimische) nav vajadzīgas ne augstākas skolas, ne citas zinātnes un kultūras iestādes. Par sevišķi bīstamu uz­skata vēstures pētīšanas darbu. Tādēļ nekavējoties slēdz Latvijas Vēstures institūtu.

Tā samērā īsā laikā vācu vadoņi panāk, ka draudzīgo jūtu vietā latviešos rodas sašutums un naids. Vācu ie­rēdņu uzpūtība un bieži vien nemākulīgā un ačgārnā rīcība dod iemeslu arī neskaitāmām zobgalībām.

Tomēr vācieši paši vien nespēj Latviju pārvaldīt. Tādēļ blakus vācu iestādēm atļauj darboties latviešu pašpārvaldei. Tās nodaļas nosauc par ģenerāldirekci­jām, un par galveno ģenerāldirektoru nozīmē ģen. O. Dankeru, kas pārzin iekšlietas. Latviešu pašpārvaldei, protams, jāizpilda visi vācu rīkojumi, arī nelikumīgie. Tā nevar aizkavēt apcietināšanas, koncentrācijas no­metņu ierīkošanu, cilvēku apšaušanu un izsūtīšanu darbos uz Vāciju.

Tomēr, cik spēdami (viens vairāk, otrs mazāk), ģe­nerāldirektori cenšas aizstāvēt latviešu intereses un sagādāt tautai ciešamāku dzīvi zem vācu okupācijas varas. Izdodas atjaunot vidusskolas un Latvijas Uni­versitāti (no vēstures nodaļas gan padzen prof. A.Švā- bi un doc. M.Stepermani), teātrus un operu. Vēlāk ar nosaukumu „Vēstures krātuve" atsāk darbību Vēstures institūts. Bet pilnīgi veltas ir pūles panākt kaut daļēju Latvijas patstāvības atjaunošanu.

Tad vairāki latviešu valstsvīri, agrāko politisko par­tiju vadītāji un darbinieki, slepeni nodibina Latvijas Centrālo Padomi (1943. g.), lai organizētu pretestību vācu varai. Tā stājas sakaros ar igauņiem un leišiem un cenšas nogādāt uz ārzemēm ziņas par patiesajiem apstākļiem Latvijā. LCP vada pirmā Latvijas valsts prezidenta dēls — prof. K. Čakste. 1944. gadā viņš krīt „Gestapo" rokās un mirst Štuthofas koncentrāci­jas nometnē Vācijā.

Vācu okupācija ilgst no 1941. līdz 1945. gadam, kā­dēļ upuru skaits ir lielāks kā komūnistu baigajā gadā. Tajā laikā vācu „Gestapo" un „SD" nogalina ap 10.000 latviešu. Ieslodzīto skaitu vērtē ap 50.000. Visnežēlī- gāk nacisti apietas ar žīdiem, kurus Hitlers apņēmies iznīcināt visā Eiropā. Vairāk miljonu nogalināto Eiro­pas žīdu skaitā ir arī ap 60.000 Latvijas žīdu.

Līdzīgi un pat vēl ļaunāk Hitlera valdība izrīkojas citos ieņemtajos apgabalos. Tas ar laiku atriebjas vā­ciešiem pašiem. Kara sākumā daudzas padomju kara­spēka daļas (sevišķi ukraiņi, baltkrievi, Kaukaza tau­tas) labprātīgi atdodas vācu gūstā, jo arī viņi ir pret krievu komūnistu varu. Bet vāciešu varmācīgā izturē­šanās cerību vietā rada vilšanos un vēlāk stiprina pa­domju armiju pretestību.

Jāatzīmē, ka nacistu slepkavošanas darbos nav vai­nojamas vācu armijas vienības. Kā vācu kareivji, tā virsnieki visus šos gadus Latvijā izturas pieklājīgi un cilvēcīgi. Daudzi kļūst arī patiesi latviešu draugi.

Karš turpinās, bet ne tā, kā Vācijas vadonis to pa­redzējis.

126

LATVIEŠI AUSTRUMU FRONTĒ

,mēs mīlu aizmirst mācījāmies

Un mantu pamest kā lieku.

Ko zaudēt mums nav, tādēļ celsimies

Un iesim pret ienaidnieku." (Kara ziņotājs Paulis Kalva)

1941. gadā Vācija ir pakļāvusi lielāko Eiropas daļu, bet izšķirīga uzvara nav gūta. Noticis ir tas, no kā vācu ģenerāļi visvairāk baidījušies — vācie­šiem vienā laikā jākaro vairākās frontēs. Rietumos nav izdevies satriekt Angliju, bet Ziemeļafrikā tiem jāiet glābt sabiedrotie itālieši, kurus angļi draud sakaut. Visās ieņemtajās valstīs viņiem jātur ievērojami bru­ņoti spēki savas varas uzturēšanai. Karš pret Padomju Savienību paņem pēdējās vācu rezerves.

1941. gada oktobrī sākas neredzēti bargs sals un sagādā vāciešiem negaidītus zaudējumus austrumos. Vācu tanku armijas burtiski „iesalst" dažus desmit kilometrus no Maskavas.

1941. gada 7. decembrī Vācijas sabiedrotie — ja­pāņi, uzbrūk amerikāņu flotes bāzei Havaju salās, un Amerika iestājas karā. Vācijas liktenis līdz ar to ir apzīmogots, kaut arī sīvas cīņas turpinās vēl vairākus gadus. Kopējās briesmas dabīgā kārtā apvieno rietumu lielvalstis (ASV, Angliju) ar Padomju Savienību cī­ņā par Hitlera varas gāšanu. Milzīgi kara materiālu un pārtikas krājumi tagad no Amerikas Savienotajām Valstīm sāk plūst uz Angliju un Padomju Savienību. Nemitīgi un nenovēršami pieaug Hitlera Vācijas pre­tinieku spēki.

Drīz pēc tam, kad vācieši noraida latviešu prasības par Latvijas valsts un armijas atjaunošanu, tie tomēr mēģina izmantot latviešu karavīrus savā labā. Vācu uzraudzībā sāk sastādīt tā sauktos kārtības dienesta (policijas) bataljonus it kā drošības uzturēšanai Lat­vijā. Taču drīz „policijas" bataljonus izlieto tiešai kau­jas darbībai pret padomju armiju.

Naids un sašutums par krievu komūnistu briesmu darbiem ir tik liels, ka daļa latviešu sākumā brīvprā­tīgi iestājas šinīs vienībās. To vidū sevišķi daudz tādu, kuru piederīgie aizdzīti vergu darbos uz Padomju Sa­vienību. Daudzi latviešu karavīri un virsnieki arī nevar samierināties ar to, ka 1940. gadā tiem bija jānoskatās, kā sarkanā armija iesoļo Latvijā. Viņi joprojām sajūt to kā negodu, kas tiem jānomazgā cīņā pret ienaidnie­ku austrumos.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x