• Пожаловаться

Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 1990. g., категория: Историческая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis Latviešu tautas piedzīvojumi Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks Trešais izdevums 1976. g. Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju) Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172 Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju. Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru. Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi. Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī. Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu. Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni. Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes. Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi. Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni. Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi". PRIEKŠVĀRDS SENIE LAIKI 1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13 2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5 3           Zemkopji un karavīri 17 4           Aizmirstie piedzīvojumi 20 5           Mirdzošie ieroči 22 6           Citi laiki, citi ieroči 24 7           Robežas un kaimiņi 26 8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28 9           Divās frontēs 30 10           Senās latvieSu ciltis 31 11           Kurši - latvieSu vikingi 33 12           KurSi turpina uzbrukt 36 13           Bagātā Zemgale 37 14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39 15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40 16           Krievu veltīgā ciņa 42 17           Vācieši soļo uz austrumiem 44 VIDUSLAIKI 18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51 19           Kā radās teika par Imantu 54 20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56 21            Skaldi un valdi 58 22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61 23            Jersikas pēdējais karalis 65 24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69 25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72 26            Viestura cīņas 75 27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi 29           Zemgales karalis Nameisis 30            Uguns un nakts 31           LatvieSi un igauņi vienā valsti 32           Ar zobenu un arklu 92 33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94 34           "Viru vai ķīlu" 96 35           LatvieSi Rīgā 98 36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100 37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102 38           Tatāru varas mantinieks 103 39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105 40            Pēc Pletenberga uzvaras " ' 41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0 42            Izpārdošana Māras zemē 112 JAUNIE LAIKI 43            Kur zobeni zemi dala 117 44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119 45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121 46            Jaunas cerības posta laikā 123 47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125 48            Bet muižnieki vēl turas 128 49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130 50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133 51            Svētās Māras paspārnē 135 52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137 53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140 54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144 56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147 57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150 58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153 59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5 60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158 61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161 62            Kāda valsts iet bojā 164 63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167 64            Kā gāju putni 170 65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173 66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175 VISJAUNAKIE LAIKI 67            Eiropas tautas mostas 181 68            Jaunie latvieSu vadoņi 183 69            Jaunlatviešu ciņa 187 70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190 71            LatvieSi atrod savu karogu 192 72            Tautas karoga nesēji 195 73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200 74            Jauni laiki, jaunas domas 202 75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205 76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208 77            LatvieSu Lielā revolūcija 210 78            Tauta pārņem varu 212 79            "Bēgot noSauts…" 216 80            Zaudējumi un ieguvumi 218 81            Latvija kļūst kaujas lauks 220 82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224 83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228 84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231 85            Izklīdinātie un apspiestie 234 86           Gatavošanās uzbrukumam 236 87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238 88            Dvēseļu putenis 242 89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245 90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250 91            Par vienotu Latviju 253 92            Lielais pārgājiens 255 93            Gals un sākums 258 94            "Latvijas pilsoņi!…" 261 95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266 97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270 98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274 99            Muižnieki zaudē cīņu 277 100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281 101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286 102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289 103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296 105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303 107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306 108            Doma par lielo Baltijas savienību 309 109           Latvijas lats 311 110           Zemes atjaunotāji 313 111           Jaunā rūpniecība 316 112           Līdzīgi saulei 320 113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323 114           Valsts bruņotie speķi 326 115           Demokrātiskais laikmets 330 116           Pasaules grūtie laiki 333 117           ApvCrsuma priekšvakarā 336 118            15. maija apvērsums 339 119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341 120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345 121           Pirmais solis uz padoSanos 348 122           Stajins pievāc laupījumu 352 123           Padomju vergu valstī 355 124            1941. gada jūnija notikumi 359 125            LatvieSi "Austrumzeme" 363 126           LatvieSi Austrumu fronte 367 127           Neuzvarētā Kurzeme 371 128            Divas pasaules 376 NOSLĒGUMS "Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV. Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis. Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu. Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā. Uldis Ģērmanis, Stokholmā 1990. gada pavasarī vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS Lasītājiem Tēvzemē

Uldis Ģermānis: другие книги автора


Кто написал Latviešu tautas piedzīvojumi? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Arvien biežāk naktīs apcietina cilvēkus, un tie nozūd čekas moku kambaros. Neviens vairs nezina, ko nesīs rītdiena. Jautrā Latvijas galvaspilsēta kļūst arvien drū­māka un klusāka. Smieties ir bīstami, jo tas var nozī­mēt, ka apsmej padomju varu. Padomju vergu valstī nav par ko smieties — to pamazām iemācās arī latvieši.

Sarkanarmieši, viņu piederīgie un dažādi Krievijas vazaņķi piemēslo un apgāna Latvijas tīrās pilsētas, dzīve kļūst pelēka, smaga un baiga.

Tādēļ šim komūnistu valdīšanas laikam (no 1940. g. jūnija līdz 1941. g. jūnijam) tauta devusi nosaukumu „baigais gads".

124 1941. GADA JŪNIJA NOTIKUMI

„Pa posta ceļu sūru

Ir gājis rads un draugs,

Uz svešu ļaužu jūru,

Kur smilgas maizei aug: ( Kalniņš)

Par komunistu valdīšanas laikiem dau­dziem vēl bija ļaunas atmiņas no 1919. gada. Tomēr tas bija nieks, salīdzinot ar to, kas notiek 1940./41. gadā.

1919. gadā rīkotāji un noteicēji tomēr bija latvie­šu komūnisti, kas sākumā balstījās arī uz latviešu ka­raspēka daļām (skat. 96. nod.). Vairākus gadus latvie­šu komūnisti spēlēja ievērojamu lomu visā Padomju Savienībā. — Kopš tā laika daudz kas bija mainījies. Iznīcinot gandrīz visus vecos lielinieku vadoņus, varu bija sagrābis Josifs Staļins (skat. 104. nod.). Viņš iz­veido pasaulē vēl neredzētu varmācības un cilvēku iz- spiegošanas valsti. Būdams gruzīns, Staļins tomēr cenšas būt krieviskāks par pašiem krieviem. Tādēļ Pa­domju Savienībā visiem nemitīgi jācildina ,,lielā krievu tauta", kamēr pārējās tautas tiek nežēlīgi apspiestas un vajātas. Tas tomēr nekavē krievu komūnistus sludi­nāt, ka viņi visā pasaulē aizstāv apspiesto tautu brīvī­bu. Pats sevi Staļins liek godāt par „tnīļo tēvu, skolo­tāju, vadoni un sauli". Viņa baigākais sasniegums ir vergu darba ievešana padomju valstī.

Miljoniem cilvēku, kas komunistiem neliekas uztica­mi, tur vergu nometnēs čekistu un asinssuņu apsar­dzībā. Kamēr tie spēj kustēties, viņus izmanto vissma- gākiem darbiem, līdz to spēki sabrūk un nāve tos at­pestī no tālākām mokām. Ar šo vergu palīdzību Sta­ļins rok kanālus, taisa ceļus un dzelzceļus, rok akmeņ­ogles un rūdas, cērt mežus u. t. t. Galvenais mērķis ir bruņoties, lai komunisms reiz iekarotu virskundzību

visā pasaulē. Pārtikas un patēriņa preču ražošanu at­stāj novārtā, un „laimīgie padomju ļaudis" staigā no­plukuši, izbadējušies un bailēs, ka tikai nenokļūst ver­gu nometnēs. Paši vadoņi totiesu ir labi apgādāti ar visu vajadzīgo.

Sevišķi nožēlojams ir zemnieku stāvoklis. Viņiem ir atņemta zeme, un tie sadzīti kopsaimniecībās (kolcho- zos) un valsts saimniecībās (sovchozos). Par savu darbu tie saņem tik niecīgu atlīdzību, ka strādāt tiem nav ne mazākās intereses. Kolchoznieki atgādina agrā­ko laiku muižu kalpus vai dzimtcilvēkus 16.—18. g. s.

Vadonim tomēr nepietiek ar verdzisku padevību vien. Staļins vēlas, lai viņu bez tam nepārtraukti slavētu un tam pateiktos par ,,laimīgo dzīvi".

Pie šīs kārtības Maskava tagad sāk pieradināt arī latviešu tautu. Arēji Latvija skaitās atsevišķa padomju republika ar savu padomju valdību. īstenībā visu nosa­ka krievu komunisti no Maskavas. Latvijas komunis­tu partiju vada kāds Krievijā skolots un Staļinam pil­nīgi padevīgs komunists — J. Kalnbērziņš.

Gada laikā, protams, ir grūti novest Latviju tādā postā un nabadzībā kā pārējo Padomju Savienību, kaut arī krievi to laupa, cik spēdami. Brīvībā augusī lat­viešu tauta vispār nav piemērota padomju valsts ie­kārtai. Par latviešu salaušanu, pazemošanu un apspie­šanu gādā komūnistu spiegi un visvarenā slepenā poli­cija. Kaut arī tagad ierīko daudzus jaunus cietumus, tie pastāvīgi ir pārpildīti. Bez tiesas izmeklēšanas dau­dzus tūkstošus soda par „pretpadomju darbību" un iz­sūta uz vergu nometnēm. Daudzus mežonīgi spīdzina, lai tie atzītos dažādos izdomātos noziegumos. Ap 1000 cilvēku nošauj un aprok cietumu pagalmos vai nomaļās vietās.

Latvijas armiju samazina uz pusi, nosauc par terri- toriālo korpusu un iekļauj padomju armijā. Pamazām to likvidē pavisam, lielāko daļu virsnieku apcietina un aizved uz Krieviju. Par viņu likteni maz kas zināms.

Bet tas ir tikai iesākums. Maskava jau sen klusībā gatavojas plašam Baltijas tautu iznīcināšanas darbam. Ir paredzēts no katras zemes aizvest vergu darbos vai­rākus simttūkstošus cilvēku. Pirmās lielās vispārīgās cilvēku medības un izsūtīšanas (deportācijas) notiek 1941. gadā, naktī no 13. uz 14. jūniju. Šajā naktī če­kisti un viņu izpalīgi Latvijā apcietina ap 16.000 cil­vēku, to starpā sirmgalvjus, sievietes un mazus bērnus. Tos sadzen aizrestotos lopu vagonos un aizved vergu darbos, galvenā kārtā uz apgabaliem pie Ziemeļu ledus jūras, uz Sibīriju. Ģimeņu locekļus pie tam atšķir vienu no otra un izklīdina pa dažādām vergu nometnēm. Pa­visam baigajā gadā komūnisti nomoka, nogalina un aiz­ved verdzībā 34.000 Latvijas iedzīvotāju.

Šī cilvēku bendēšana tiem tomēr jāpārtrauc agrāk nekā domāts, jo 1941. gada 22. jūnijā Vācija (pēc Grie­ķijas un Dienvidslāvijas ieņemšanas) sāk karu pret Padomju Savienību. Šai karā Vācijas sabiedrotie ir Somija, Ungārija un Rumānija.

Daudzi latvieši, to vidū bijušie aizsargi un karavīri, tajā laikā ir sabēguši mežos, lai paglābtos no komū- nistu vajāšanām. Lielai daļa ir arī ieroči, ko tie agrāk paguvuši noslēpt. Tagad viņi apvienojas partizānu gru­pās un frontes aizmugurē sāk cīņu pret krievu iebru­cējiem.

Vācu armija ātri laužas uz priekšu. No Latvijas, cil­vēkus apšaudami, atkāpjas sarkanās armijas pulki. Lat­viešu partizāniem izdodas vēl pēdējā brīdī pasargāt daudzus no krievu slepkavībām un atbrīvot daļu apcie­

tināto. Vairākas pilsētas vēl pirms vācu ienākšanas krīt latviešu brīvprātīgo cīnītāju rokās. Tas palīdz vā­ciešiem ātri un bez lieliem zaudējumiem ieņemt Latviju.

1941. gada 1. jūlijā pirmās vācu triecienvienības ie­soļo Rīgā. Baigajā gadā pārmocītie latvieši sagaida vācu karaspēku kā atbrīvotājus. Aizmirstas ir senās pārestības, aizmirsta ir Hitlera nodevība 1939. gadā. Latvieši patiesi šai brīdī atviegloti uzelpo, redzot, kā zilpelēkās vācu kolonas dodas pakaļ bēgošajam ienaid­niekam uz austrumiem.

Rīgas radiofonā šai dienā atkal atskan Latvijas valsts himna, ielās parādās Latvijas nacionālie karogi. Visās vietās latvieši steidzas atjaunot savas pārvaldes iestā­des un karaspēka vienības. Uz latviešu komandantūrām plūst brīvprātīgie, lai pieteiktos cīņai pret komūnis- mu. Sveši cilvēki apsveic viens otru par izglābšanos no Staļina vergu valsts briesmām. Rīgā atkal redz smai­došus ļaudis. Smaida arī vācu karavīri, pārsteigti par draudzīgo sagaidīšanu. — „Jums vairs nav jābaidās", saka vācu kaujas vienību vīri, atbildot uz iedzīvotāju sveicieniem.

125

LATVIEŠI AUSTRUMZEMĒ

„Vecās briesmas jāredz atkal!

Miroņi nāk mācīt dzīvos!" (J. Rainis)

Lai gan vācieši ir centīga un strādīga tatita, viņiem ir maz draugu pasaulē. Tam par iemeslu ir Vācijas vadītāju neapvaldītās un rupjās iekarošanas un laupīšanas tieksmes, kas parādījušās abos pasaules karos. Tikko vāciešiem izdodas iegūt kādus panāku-

Kā Hitlera valdība izmanto latviešu tautas noskaņo­jumu 1941. gada vasarā?

mus kara laukā, viņu vadoņi zaudē katru mēra sajūtu — aizmirst, ka ari citām tautām ir tiesības dzīvot un pastāvēt.

Читать дальше
Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Reinis un Matīss Kaudzītes: Mērnieku laiki
Mērnieku laiki
Reinis un Matīss Kaudzītes
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Stefauns Jounsons
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits: Latviešu tautas ticējumi
Latviešu tautas ticējumi
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits
Rihards Ērglis: SĒĻI
SĒĻI
Rihards Ērglis
Aleksandrs Grīns: NAMEJA GREDZENS
NAMEJA GREDZENS
Aleksandrs Grīns
Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.