• Пожаловаться

Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 1990. g., категория: Историческая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis Latviešu tautas piedzīvojumi Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks Trešais izdevums 1976. g. Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju) Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172 Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju. Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru. Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi. Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī. Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu. Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni. Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes. Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi. Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni. Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi". PRIEKŠVĀRDS SENIE LAIKI 1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13 2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5 3           Zemkopji un karavīri 17 4           Aizmirstie piedzīvojumi 20 5           Mirdzošie ieroči 22 6           Citi laiki, citi ieroči 24 7           Robežas un kaimiņi 26 8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28 9           Divās frontēs 30 10           Senās latvieSu ciltis 31 11           Kurši - latvieSu vikingi 33 12           KurSi turpina uzbrukt 36 13           Bagātā Zemgale 37 14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39 15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40 16           Krievu veltīgā ciņa 42 17           Vācieši soļo uz austrumiem 44 VIDUSLAIKI 18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51 19           Kā radās teika par Imantu 54 20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56 21            Skaldi un valdi 58 22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61 23            Jersikas pēdējais karalis 65 24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69 25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72 26            Viestura cīņas 75 27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi 29           Zemgales karalis Nameisis 30            Uguns un nakts 31           LatvieSi un igauņi vienā valsti 32           Ar zobenu un arklu 92 33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94 34           "Viru vai ķīlu" 96 35           LatvieSi Rīgā 98 36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100 37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102 38           Tatāru varas mantinieks 103 39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105 40            Pēc Pletenberga uzvaras " ' 41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0 42            Izpārdošana Māras zemē 112 JAUNIE LAIKI 43            Kur zobeni zemi dala 117 44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119 45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121 46            Jaunas cerības posta laikā 123 47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125 48            Bet muižnieki vēl turas 128 49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130 50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133 51            Svētās Māras paspārnē 135 52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137 53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140 54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144 56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147 57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150 58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153 59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5 60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158 61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161 62            Kāda valsts iet bojā 164 63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167 64            Kā gāju putni 170 65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173 66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175 VISJAUNAKIE LAIKI 67            Eiropas tautas mostas 181 68            Jaunie latvieSu vadoņi 183 69            Jaunlatviešu ciņa 187 70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190 71            LatvieSi atrod savu karogu 192 72            Tautas karoga nesēji 195 73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200 74            Jauni laiki, jaunas domas 202 75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205 76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208 77            LatvieSu Lielā revolūcija 210 78            Tauta pārņem varu 212 79            "Bēgot noSauts…" 216 80            Zaudējumi un ieguvumi 218 81            Latvija kļūst kaujas lauks 220 82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224 83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228 84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231 85            Izklīdinātie un apspiestie 234 86           Gatavošanās uzbrukumam 236 87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238 88            Dvēseļu putenis 242 89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245 90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250 91            Par vienotu Latviju 253 92            Lielais pārgājiens 255 93            Gals un sākums 258 94            "Latvijas pilsoņi!…" 261 95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266 97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270 98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274 99            Muižnieki zaudē cīņu 277 100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281 101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286 102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289 103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296 105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303 107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306 108            Doma par lielo Baltijas savienību 309 109           Latvijas lats 311 110           Zemes atjaunotāji 313 111           Jaunā rūpniecība 316 112           Līdzīgi saulei 320 113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323 114           Valsts bruņotie speķi 326 115           Demokrātiskais laikmets 330 116           Pasaules grūtie laiki 333 117           ApvCrsuma priekšvakarā 336 118            15. maija apvērsums 339 119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341 120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345 121           Pirmais solis uz padoSanos 348 122           Stajins pievāc laupījumu 352 123           Padomju vergu valstī 355 124            1941. gada jūnija notikumi 359 125            LatvieSi "Austrumzeme" 363 126           LatvieSi Austrumu fronte 367 127           Neuzvarētā Kurzeme 371 128            Divas pasaules 376 NOSLĒGUMS "Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV. Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis. Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu. Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā. Uldis Ģērmanis, Stokholmā 1990. gada pavasarī vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS Lasītājiem Tēvzemē

Uldis Ģermānis: другие книги автора


Кто написал Latviešu tautas piedzīvojumi? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

11.KURŠI - LATVIEŠU VIKINGI

7. gadu simteņa vidū zviedriem izdodas nostiprināties Kursā, netālu no tagadējās Liepājas — Grobiņā (domā, ka tā bijusi rakstu liecībās minētā kuršu See- borg — Jūrpils). Tur tie uzceļ savu nometni jeb sen- pilsētu, kas pastāv līdz 8. gadu simteņa beigām (to at­raka 1930. gadā). Tad notiek spēcīgs kuršu uzbru­kums — zviedru senpilsētu ieņem un iznīcina. No tā laika Zviedrijā atrasti vairāki piemiņas akmeņi (rūnu akmeņi), kas celti varoņiem, kuri gājuši bojā „austru- mos". Zviedru vēsturnieks Birgers Nērmans domā, ka tie varētu būt krituši no kuršu zobena minētajā kaujā.

Zviedru teikas stāsta, ka kurši iejaukusies arī pašu zviedru savstarpējās cīņās. — Kad divi valdnieki — Haralds un Rings sākuši karu, tanī piedalījušies arī cīnītāji no ,,austrumu zemēm". Haraldu, starp citu, atbalstījuši lībieši, bet Ringam nākuši palīgā kurši. Kaujā uzvarējis karalis Rings, un kļuvis valdnieks pār Haralda valsti. Tas varētu būt noticis ap 750. gadu (t. s. „Brovallas kauja"). Bet kad Rings kļuvis vecs un nekustīgs, viņa valsts samazinājusies. Kurši iebrukuši un laupīdami pārstaigājuši viņa zemi.

853. gadā Kursai uzbrūk liela dāņu flote, lai pakļau­tu to Dānijas karalim Horicham I. Kamēr kurši sapul­cina savus karavīrus, kas atradās viņu nocietinātajās pilīs, dāņiem izdodas izcelt malā lielus spēkus. Notiek smaga kauja, kurā krīt puse no dāņu karavīriem. Tai pašā laikā kuršu flote izcīna arī uzvaru uz jūras un sagūsta pusi no dāņu kuģiem. Viņi iegūst lielu kara laupījumu, daudz zelta un sudraba. Pēc šīs sakāves dāņu karalis Horichs 1 pazaudē varu arī pašā Dānijā.

Par kuršu uzvaru un viņu lielo laupījumu uzzina zviedra karalis Olovs, kas valda Birkas pilsētā. Nākošā gadā viņam izdodas negaidīti iebrukt Kursā un ieņemt Jūrpili, kas atradās piekrastē. Pēc tam viņš aplenc stipro Apūles pili. To gan neieņem, bet kurši spiesti izdot laupījumu un apsolās maksāt nodevas.

Arī vēlāk zviedri mēģinājuši iekarot Kursu, bet nav spējuši to paturēt. Norvēģu karaļu teikas apraksta kādu sapulci Upsalā ap 1018. gadu. — Tiesas vīrs Torgnijs uzrunā zviedru karali, pārmet viņam augst­prātību un nespēju, sacīdams: ,,Ta karalis, kas mums tagad ir, neļauj runāt neko citu, kā tikai to, kas tam patīk. .. Nespējības un nevarības dēļ viņš ļauj iet zu­dumā tām zemēm, kas maksājušas nodevas." Starp ze­mēm, ko zviedri pazaudējuši, tiek minēta ar Kursa.

Nevien zviedru un dāņu valdnieki karoja ar Kursu. Uz turieni bieži vien devās arī mazāki vikingu pulciņi, lai izmēģinātu roku. Tiem klājās ļoti dažādi. Līdz mūsu dienām ir uzglabājies nostāsts par Egila Skalagrima dēla piedzīvojumiem Kurzemē (10. g. s.).

Egils ar saviem kara draugiem ir nodarbojies ar lau­pīšanu Baltijas jūrā. Pēc tam viņš izceļas Kursas kras­tā un noslēdz tirdzniecības līgumu. Vēlāk vikingi sāk laupīt im postīt. Kādās mājās tos pārsteidz apbruņoti kurši. Tie apšauda vikingus ar bultām un met uz tiem šķēpus. Tad kurši dodas tuvcīņā. Vikingi tiek ievainoti un sagūstīti. Egilu piesien pie mieta un iesloga pagra­bā. Bet naktī, kamēr kurši dzīro un svin savu uzvaru, Egils atbrīvojas 110 saitēm, atsvabina savus draugus un citus kuršu gūstekņus. Viņi nolaupa saimniekam sudrabu un citas vērtīgas mantas. Egils pielaiž mājai uguni un nogalina daļu no tiem, kas bēg 110 liesmām. Tad vikingi dodas uz Dāniju un laupa, kur vien tiem gadās izdevība.

Taču ne visiem vikingiem laimējās tā kā Egilam. Daudzi uz visiem laikiem nonāca kuršu gūstā un palika par vergiem Kursā.

Pēc 1000. gada vikingu uzbrukumi kļūst retāki. Dānijā un Zviedrijā sāk izplatīties kristīgā ti­cība, bet kurši joprojām turas pie saviem senajiem dieviem, jo baidās zaudēt neatkarību.

Baznīcas vēsturnieks Brēmenes Ādams ap 1070. ga­du raksta par kuršiem: ,,. .. Tie ir pārāk nodevušies elku dievībai. Tur ir ļoti daudz zelta un sudraba un vislabākie zirgi. .. No visas pasaules dodas ļaudis pra­sīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no Spānijas un Grieķijas." (Šais apgalvojumos, protams, ir daudz pār­spīlējumu).

Kuršu uzbrukumi dāņiem un zviedriem turpinās un pieaug arī pēc 1000. gada. Dažkārt viņi tos izdara kopā ar igauņiem.

Dāņi bija tā iebaidīti, ka savās baznīcās mēdza skai­tīt lūgšanas: „Dievs, pasargi mūs no kuršiem!"

Zviedri bija spiesti turēt novērotājus savā krastā, kas ar ugunskuriem signālizēja par igauņu un kuršu tuvošanos. Bet arī tas ne vienmēr spēja glābt.

Zviedru tā laika lielāko un bagātāko pilsētu (tur at­radās arī karaļa naudas kaltuve) Sigtūnu igauņi un kurši izlaupīja un pilnīgi nopostīja 1187. gadā. Pēc šī uzbrukuma Sigtūna zaudēja savu nozīmi uz visiem laikiem, bet vēl līdz šai dienai tur uzglabājušās kādrei­zējo lielo akmens celtņu drupas.

12 KURŠI TURPINA UZBRUKT

,.Kristīgo Dievu kur postā tad piesauca baznīcās dāņi: — Sargi no kuršiem mūs, Dievs. — …" (K. Straubergs)

Taču kurši un vikingi ne tikai kāvās savā starpā. Viņi arī tirgojās, slēdza līgumus un daudz ko aizguva viens no otra. Domā, ka vikingu laikos latviešu ciltis

sākušas saukt savus valdniekus par „kungiem", tāpat kā zviedri un dāņi (zviedru „kung", „konung"), bet varenākos — par lielkungiem.

Zviedru un dāņu mēģinājumi pakļaut Kursu neiz­devās. Kurši savu uzdevumu bija izpildījuši — nosar­gājuši senās Latvijas rietumu robežu un savu brī­vību.

Varbūt tā ir nejaušība, bet arī jaunākajos laikos tieši 110 Kursas latvieši sāka savas valsts atbrīvošanu.

13 BAGĀTA ZEMGALE

,,Kur kviešu druvu bagāts līdzenums Starp Tērveti un Auci plaši klājas . . ." (E. Stērste) Sermlandes apgabalā Zviedrijā atrodas 900 gadu vecs rūnu akmens (no 11. g. s.) ar šādu ie­rakstu :

,,Zigrīda lika celt šo akmeni par piemiņu savam vīram Svenam. Viņš bieži buroja uz Zemgali greznā kuģī gar Kolkas ragu."

Auglīgā zeme un tirdzniecība ar ārzemēm vairoja zemgaļu bagātību. Ja mūsu laikos Zemgales ļaudis pa­zīstami kā lepni un lielmanīgi, tad to pašu var vērot senajā Zemgalē.

Viss šajā novadā bija varenāks un greznāks nekā citur. Zobeni un dunči garāki, kaujas cirvji smagāki, rotas lietas lielākas un krāšņākas. Daudz sudraba tur tika norakts zemē kara un nemieru laikos. Daļa no tā vēlāk ir atrakta — kādā vietā (Salgalē) atrastais sud­rabs svēra 6 kg.

Lielupes lejas galā viņiem bija slavena osta, ko ap­meklēja ārzemnieku kuģi. Senos aprakstos to arī sauc viņu vārdā — „Zeingaļu osta".

Ap 11. g. s. tie bez tam ieņēma un nocietināja par jaunu lībiešu stipro Daugmales pilskalnu, kas atrodas augšpus Doles salai pie Daugavas. Skaidrs, ka tas deva tiem jaunus ienākumus, jo Daugava vikingu laikos bija liels tirdzniecības ceļš. Pa Daugavu un Dņepru varēja nokļūt līdz Melnajai jūrai un tālāk līdz bagātajai Kon- stantinopolei (Bizantijai).

Vikingi centās sagrābt savā varā galvenās upes, kas veda uz dienvidu zemēm, jo upes tais laikos bija labā­kie satiksmes ceļi. Pa tām tad plūda uz ziemeļiem gan laupīšanā, gan tirdzniecībā iegūtā nauda un mantas.

Vairākkārt zviedri bija mēģinājuši ieņemt arī Zem­gali, bet bez panākumiem. Bagātība zemgaļus tomēr nebija izlutinājusi. Tie bija ne tikvien lepni vīri, bet arī nikni cīnītāji. Viņi bija arī vairāk apvienoti nekā citas latviešu ciltis.

Nopietnas briesmas 1106./07. gadā Zemgalei drau­dēja no krieviem. Polockas valdnieks (kņazs) Vsesla- vičs ar lielu armiju iebruka viņu zemē. Par pašu karu ziņas nav uzglabājušās. Krievu chronika tikai aprak­sta tā iznākumu — zemgaļi asinaini satrieca krievu spēkus. 9000 krievu karavīru palika guļam kaujas lau­kā. Ar to arī pietika, lai krieviem pārietu vēlēšanās ieņemt Zemgali.

Читать дальше
Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Reinis un Matīss Kaudzītes: Mērnieku laiki
Mērnieku laiki
Reinis un Matīss Kaudzītes
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Stefauns Jounsons
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits: Latviešu tautas ticējumi
Latviešu tautas ticējumi
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits
Rihards Ērglis: SĒĻI
SĒĻI
Rihards Ērglis
Aleksandrs Grīns: NAMEJA GREDZENS
NAMEJA GREDZENS
Aleksandrs Grīns
Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.