• Пожаловаться

Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis: Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 1990. g., категория: Историческая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis Latviešu tautas piedzīvojumi Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks Trešais izdevums 1976. g. Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju) Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172 Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju. Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru. Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi. Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī. Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu. Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni. Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes. Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi. Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni. Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi". PRIEKŠVĀRDS SENIE LAIKI 1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13 2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5 3           Zemkopji un karavīri 17 4           Aizmirstie piedzīvojumi 20 5           Mirdzošie ieroči 22 6           Citi laiki, citi ieroči 24 7           Robežas un kaimiņi 26 8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28 9           Divās frontēs 30 10           Senās latvieSu ciltis 31 11           Kurši - latvieSu vikingi 33 12           KurSi turpina uzbrukt 36 13           Bagātā Zemgale 37 14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39 15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40 16           Krievu veltīgā ciņa 42 17           Vācieši soļo uz austrumiem 44 VIDUSLAIKI 18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51 19           Kā radās teika par Imantu 54 20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56 21            Skaldi un valdi 58 22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61 23            Jersikas pēdējais karalis 65 24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69 25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72 26            Viestura cīņas 75 27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi 29           Zemgales karalis Nameisis 30            Uguns un nakts 31           LatvieSi un igauņi vienā valsti 32           Ar zobenu un arklu 92 33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94 34           "Viru vai ķīlu" 96 35           LatvieSi Rīgā 98 36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100 37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102 38           Tatāru varas mantinieks 103 39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105 40            Pēc Pletenberga uzvaras " ' 41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0 42            Izpārdošana Māras zemē 112 JAUNIE LAIKI 43            Kur zobeni zemi dala 117 44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119 45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121 46            Jaunas cerības posta laikā 123 47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125 48            Bet muižnieki vēl turas 128 49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130 50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133 51            Svētās Māras paspārnē 135 52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137 53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140 54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144 56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147 57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150 58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153 59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5 60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158 61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161 62            Kāda valsts iet bojā 164 63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167 64            Kā gāju putni 170 65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173 66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175 VISJAUNAKIE LAIKI 67            Eiropas tautas mostas 181 68            Jaunie latvieSu vadoņi 183 69            Jaunlatviešu ciņa 187 70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190 71            LatvieSi atrod savu karogu 192 72            Tautas karoga nesēji 195 73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200 74            Jauni laiki, jaunas domas 202 75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205 76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208 77            LatvieSu Lielā revolūcija 210 78            Tauta pārņem varu 212 79            "Bēgot noSauts…" 216 80            Zaudējumi un ieguvumi 218 81            Latvija kļūst kaujas lauks 220 82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224 83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228 84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231 85            Izklīdinātie un apspiestie 234 86           Gatavošanās uzbrukumam 236 87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238 88            Dvēseļu putenis 242 89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245 90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250 91            Par vienotu Latviju 253 92            Lielais pārgājiens 255 93            Gals un sākums 258 94            "Latvijas pilsoņi!…" 261 95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266 97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270 98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274 99            Muižnieki zaudē cīņu 277 100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281 101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286 102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289 103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296 105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303 107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306 108            Doma par lielo Baltijas savienību 309 109           Latvijas lats 311 110           Zemes atjaunotāji 313 111           Jaunā rūpniecība 316 112           Līdzīgi saulei 320 113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323 114           Valsts bruņotie speķi 326 115           Demokrātiskais laikmets 330 116           Pasaules grūtie laiki 333 117           ApvCrsuma priekšvakarā 336 118            15. maija apvērsums 339 119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341 120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345 121           Pirmais solis uz padoSanos 348 122           Stajins pievāc laupījumu 352 123           Padomju vergu valstī 355 124            1941. gada jūnija notikumi 359 125            LatvieSi "Austrumzeme" 363 126           LatvieSi Austrumu fronte 367 127           Neuzvarētā Kurzeme 371 128            Divas pasaules 376 NOSLĒGUMS "Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV. Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis. Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu. Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā. Uldis Ģērmanis, Stokholmā 1990. gada pavasarī vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS Lasītājiem Tēvzemē

Uldis Ģermānis: другие книги автора


Кто написал Latviešu tautas piedzīvojumi? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Tas liecina, ka zemgaļiem tanī laikā bija nevien drošsirdīgi karotāji, bet arī gudri un spēcīgi valdnieki un karavadoņi. Tikai tā var saprast viņu lielo uzvaru pār krieviem.

Ir zīmīgi, ka arī jaunākajos laikos daudzi spējīgi latviešu valstsvīri ir nākuši no šī Latvijas novada.

14 LATGAĻI SARDZĒ PRET AUSTRUMIEM

„Margodama saule lēca, Margodama norietēja. Vai tie mani bāleliņi Krievu zemi dedzināja?" (Tautas dz.)

Tagadējā Vidzeme un Latgale, kur ap­metās senie latgaļi, nav tik auglīga kā bagātais Zemga­les līdzenums. Totiesu šie novadi pieder skaistākiem Latvijā. Nekur nav tik daudz ezeru, pakalnu, ieleju, lielāku un mazāku upju kā latgaļu zemē.

Nav brīnums, ka tur radās bez gala dziesmu un teiku. Daudz latviešu mākslinieku un dzejnieku cēlušies no šiem novadiem.

Bet latgaļiem nebija lemts dzīvot mierā šajā skais­tajā zemē. Iemesli tam bija vairāki.

Vairoties no krievu uzmākšanās, viņi ar kauju bija ienākuši Latgalē un Vidzemē. Daudz cīņu tiem bija jāizcīna ar somu-ugru ciltīm — igauņiem un lībiešiem, kas tiem centās aizsprostot ceļu. Gadu simteņiem ilgi plosījās vaidu (asinsatriebības) kari viņu starpā. To vēlāk veikli izmantoja sveši iebrucēji par postu latvie­šiem un igauņiem.

Arī radniecīgie leiši cauri sēļu zemei'pa laikam devās sirot latgaļu novados.

Tā cīnoties uz visām debess pusēm, latgaļi tomēr ilgu laiku sekmīgi nosargāja Latvijas austrumu robežu pret krieviem. Tas prasīja nevien drosmi, bet arī lielu darbu. Daudz nocietinātu piļu viņiem bija jāuzceļ, lai atsistu uzbrukumus. Vēl šodien var redzēt senos pils­kalnus, kur kādreiz atradušies viņu cietokšņi.

Pagāja vairāki gadu simteņi kopš latgaļu ienākšanas

Latvijā. Tad, vikingu laikmeta beigās (10.—11. g. s.), draudi no krieviem atkal pieauga. Dīvainā kārtā galve­nie vainīgie šoreiz bija zviedru vikingi. — Kā tas notika?

„Droši tie brauca tālu pēc zelta un austrumu ceļā baroja ērgļus (ar kritušo līķiem). Nomira dienvidos, arabu zemē."

Tā par vikingu braucieniem ir iecirsts kādā akmenī Zviedrijā (Gripsholmā) ap 1000. gadu.

Galu galā zviedru valsts no vikingu cīņām un ieka­rojumiem nekā neieguva. Daudz vīru aizgāja bojā kaujās, bet tie, kas palika iekarotajās zemēs, sāka runāt svešajās valodās un pārtautojās. Viņu pēcnācēji pie­ņēma svešus vārdus, aizmirsa savu zemi un tautu.

Bet, būdami labi cīnītāji un organizētāji, viņi deva lielāku spēku tām zemēm, kur tie apmetās un palika dzīvot. Viņu vēlākās paaudzes piedalījās cīņās arī pret savu tēvutēvu zemi.

Tas arī saprotams, jo vikingiem trūka kāda augstā­ka, kopēja mērķa. Manta un nauda par tādu nevarēja būt, kaut arī par to bija dārgi jāsamaksā. Viņu likteni labi parāda ieraksts kādā zviedru rūnu akmenī (Aus- trumjētzemē) :

15

PĀRKRIEVOTIE VIKINGI VADA KRIEVU UZBRUKUMUS

„Gullem, zemniekam, labam un krietnam, pieci bij dēli.

Pie Fīris upes Asmunds krita, bezbailīgs kauslis.

Galu ņēma Atsurs austrumos Grieķzemē.

Halvdanu nosita Bornholmas salā, Kāri — pie Dandijas, un beigts ir Būe."

Šie vikingi, kuriem neizdevās pakļaut ne Kursu, ne Zemgali, uzmetās par kungiem slavu ciltīm.

Slāvi bija gan daudzi skaitā, bet vāji organizēti. Caur viņu zemi gāja abi galvenie vikingu ceļi uz bagā­tajiem dienvidiem — Volga, kas noveda līdz arabu zemēm un Dņepra, pa kuru nokļuva Grieķijā (Bi/.an- tijā). Cenzdamies pārvaldīt šos tirdzniecības ceļus, vi­kingi ar laiku palīdzēja nodibināt pārvaldi slavu valstij.

Tā ka slāvi zviedrus sauca par „rūs" jeb ,,ros" (Viduszviedrijas piekrastes apgabalu sauc par Rfis- lāgenu), tad arī šī valsts dabūja ,,Rosijas" vārdu. Mēs to saucam par Krieviju, jo to slavu cilti, kas dzīvoja latgaļiem kaimiņos, sauca par krivičiem (krieviem).

Samērā drīz vikingu vadoņi un viņu kara draugi pieņēma slavu valodu un ap 1000. gadu arī kristīgo ti­cību no grieķu priesteriem. Tā bija tā sauktā grieķu- katoļu ticība jeb pareizticība.

Ieguvuši no vikingiem jaunu spēku un stingrāku kārtību, krievi atkal sāka uzmākties Latvijas austru­mu robežai.

Uz austrumiem no latgaļu novadiem atradās Pliska- vas un Novgorodas pavalstis, bet uz dienvidaustru­miem — Polocka (austrumslavu valsts centrs tajā laikā bija Ķījeva).

Divi svarīgi ceļi gāja caur latgaļu un lībiešu zemi — Daugava un Gauja. Pirmo centās pārvaldīt Polocka, otro — Pliskava un Novgoroda. Ar šīm trim krievu pa valstīm, ko vadīja pārkrievotie vikingi, tad arī iznāca sadurties kā latgaļiem, tā lībiešiem un igauņiem.

Sakarā ar to pareizticība sāka izplatīties Latgalē, Vidzemē un Igaunijā.

16

KRIEVU VELTĪGA CĪNA

„Diženie, raženie Pleskavas bajāri, Mūžam jums šai saulē neredzēt Krievmali. (A. Švābe)

Latgaļi bija sīksta un izturīga cilts. Gadu simteņu ilgās cīņas pret dažādiem ienaidniekiem nespēja tos ne satriekt, ne pārtautot.

Viņi bija atkāpušies no savām agrākajām dzīves vietām uz rietumiem, bet tur — pie Daugavas, Aiviek­stes un Gaujas, tie arī noturējās. Latgaļi arī deva savu vārdu vēlākajai latviešu valstij — Latvijai.

Lai labāk aizsargātos, tiem vajadzēja apvienoties. Tā radās senās latgaļu karaļvalstis — Tālava un Jer­sika. Ziņas par to izcelšanos un pirmo valdnieku vārdi nav uzglabājušies. Skaidrāk šīs valstis parādās sākot ar 12. gadu simteni.

Jersikas valdniekam klausīja tagadējā Latgale un daļa no Vidzemes — apmēram līdz Cēsīm. Galvaspil­sēta Jersika atradās pie Daugavas, uz dienvidiem no Pļaviņām.

Ziemeļaustrumu Vidzemē bija Tālavas valsts. Cauri tai tecēja Gauja, un gāja svarīgs tirdzniecības ceļš uz austrumiem. Tālavas centrs bija Trikātas pils (ievēro­jama bija arī Beverīnas pils). Tur ap 1200. gadu valdī­ja latgaļu slavenais un bagātais valdnieks Tālivaldis. Abas lielākās latgaļu valstis dalījās vairākās pavalstīs. Tās pārvaldīja lielkungam padoti kungi.

Pēc 1100. gada krievu chronikas stāsta par daudziem kariem ar latgaļiem, lībiešiem un igauņiem. Krievus vadīja pārkrievotie, pareizticīgie vikingi — viņu kungi. Tas bija Daugavas un Gaujas ceļš, ko tie centās iegūt savā varā.

Krievi centās arī izplatīt pareizticību. Ja tas izdevās, tad jaunkristītiem uzlika nodevas, ko sauca par pareiz­ticības mesliem (no vārda „mest").

Jaunā ticība arī pamazām iespiedās Tālavā un Jer­sikā. Ne tik viegli bija ar pareizticības mesliem. Ne latgaļi, ne igauņi tos negribēja maksāt, un izšķirīgi salauzt šo tautu pretestību krievi nespēja.

1176./77. gada ziemā, kad purvi un ezeri aizsaluši, igauņi un latgaļi izdara stipru uzbrukumu Pliskavai, un krievi cieš lielus zaudējumus.

1180. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs Drošsirdī­gais ar 20.000 vīriem iebrūk Latgalē un Igaunijā. Šo­reiz tam izdodas piedzīt meslus.

Bet jau pēc trīs gadiem latgaļu karaspēks atriebjas krieviem un noposta Pliskavas zemi.

Visu 12. gadu simteni gar senās Latvijas austrumu robežu dun kaujas troksnis. Brīžiem krieviem ir panā­kumi, brīžiem tos pašus smagi sakauj.

Tanī pašā laikā uz dienvidiem no Latvijas pieauga spēkā un apvienojās stiprā vadībā kāda latviešiem rad­niecīga cilts. Tie bija senie leiši. Nākošajā gadu sim-

tenī viņi satrieca krievu varu rietumos. Plašus krievu apgabalus pievienoja leišu valstij — Lietuvai.

Ap to pašu laiku Krievijas austrumu dalu ieņēma mongoļu jātnieku pulki — tatāri. Vairāk nekā 200 ga­dus austrumslavi palika viņu jūgā.

Читать дальше
Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Reinis un Matīss Kaudzītes: Mērnieku laiki
Mērnieku laiki
Reinis un Matīss Kaudzītes
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Stefauns Jounsons
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits: Latviešu tautas ticējumi
Latviešu tautas ticējumi
Prof. Pēteris Šmits Prof. Pēteris Šmits
Rihards Ērglis: SĒĻI
SĒĻI
Rihards Ērglis
Aleksandrs Grīns: NAMEJA GREDZENS
NAMEJA GREDZENS
Aleksandrs Grīns
Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.