Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1990. g., Издательство: -Jāņa sēta, Жанр: Историческая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis
Latviešu tautas piedzīvojumi
Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava
Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks
Trešais izdevums 1976. g.
Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA
Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju)
Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks
Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172
Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju.
Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru.
Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi.
Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī.
Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu.
Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni.
Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes.
Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi.
Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi".
PRIEKŠVĀRDS
SENIE LAIKI
1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13
2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5
3           Zemkopji un karavīri 17
4           Aizmirstie piedzīvojumi 20
5           Mirdzošie ieroči
22
6           Citi laiki, citi ieroči 24
7           Robežas un kaimiņi 26
8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28
9           Divās frontēs 30
10           Senās latvieSu ciltis 31
11           Kurši - latvieSu vikingi 33
12           KurSi turpina uzbrukt 36
13           Bagātā Zemgale 37
14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39
15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40
16           Krievu veltīgā ciņa 42
17           Vācieši soļo uz austrumiem 44
VIDUSLAIKI
18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51
19           Kā radās teika par Imantu 54
20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56
21            Skaldi un valdi 58
22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61
23            Jersikas pēdējais karalis 65
24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69
25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72
26            Viestura cīņas 75
27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi
29           Zemgales karalis Nameisis
30            Uguns un nakts
31           LatvieSi un igauņi vienā valsti
32           Ar zobenu un arklu 92
33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94
34           "Viru vai ķīlu" 96
35           LatvieSi Rīgā 98
36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100
37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102
38           Tatāru varas mantinieks 103
39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105
40            Pēc Pletenberga uzvaras
" '
41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0
42            Izpārdošana Māras zemē 112
JAUNIE LAIKI
43            Kur zobeni zemi dala 117
44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119
45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121
46            Jaunas cerības posta laikā 123
47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125
48            Bet muižnieki vēl turas 128
49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130
50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133
51            Svētās Māras paspārnē 135
52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137
53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140
54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144
56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147
57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150
58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153
59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5
60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158
61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161
62            Kāda valsts iet bojā 164
63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167
64            Kā gāju putni 170
65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173
66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175
VISJAUNAKIE LAIKI
67            Eiropas tautas mostas 181
68            Jaunie latvieSu vadoņi 183
69            Jaunlatviešu ciņa 187
70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190
71            LatvieSi atrod savu karogu 192
72            Tautas karoga nesēji 195
73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200
74            Jauni laiki, jaunas domas 202
75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205
76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208
77            LatvieSu Lielā revolūcija 210
78            Tauta pārņem varu 212
79            "Bēgot noSauts…" 216
80            Zaudējumi un ieguvumi 218
81            Latvija kļūst kaujas lauks 220
82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224
83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228
84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231
85            Izklīdinātie un apspiestie 234
86           Gatavošanās uzbrukumam 236
87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238
88            Dvēseļu putenis 242
89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245
90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250
91            Par vienotu Latviju 253
92            Lielais pārgājiens 255
93            Gals un sākums 258
94            "Latvijas pilsoņi!…" 261
95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266
97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270
98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274
99            Muižnieki zaudē cīņu 277
100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281
101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286
102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289
103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296
105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303
107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306
108            Doma par lielo Baltijas savienību 309
109           Latvijas lats 311
110           Zemes atjaunotāji 313
111           Jaunā rūpniecība 316
112           Līdzīgi saulei 320
113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323
114           Valsts bruņotie speķi 326
115           Demokrātiskais laikmets 330
116           Pasaules grūtie laiki 333
117           ApvCrsuma priekšvakarā 336
118            15. maija apvērsums 339
119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341
120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345
121           Pirmais solis uz padoSanos 348
122           Stajins pievāc laupījumu 352
123           Padomju vergu valstī 355
124            1941. gada jūnija notikumi 359
125            LatvieSi "Austrumzeme" 363
126           LatvieSi Austrumu fronte 367
127           Neuzvarētā Kurzeme 371
128            Divas pasaules 376
NOSLĒGUMS
"Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV.
Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis.
Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu.
Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā.
Uldis Ģērmanis,
Stokholmā
1990. gada pavasarī
vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS
Lasītājiem Tēvzemē

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Par baltu un somu-ugru vaidu kariem ir jau minēts. Bez tam latviešu ciltis un viņu kungi dažkārt karo savā starpā. Veiklajam Albertam izdevību tā tad netrūkst. Viņš sabiedrojas te ar vienu, te ar otru, slēdz un lauž norunas, un viņa vara aug.

Vācu pusē pāriet kristītais lībiešu lielkungs Kaupo. 1203. gadā viņu sūta uz Romu, kur to laipni pieņem pāvests un iztaujā par zemi, un ļaudīm Baltijā. Līdz pat savai nāvei Kaupo uzticīgi kalpo Albertam.

1202. gadā vāciešiem izdodas noslēgt savienību arī ar ievērojamo zemgaļu karali Viesturu, kam kārtoja­mas vecas lietas ar lībiešiem un leišiem.

Ar kristīto lībiešu un nekristīto zemgaļu palīdzību Alberts līdz 1206. gadam pakļauj visus Daugavas un Gaujas lībiešus. Polockas kņazs reizēm mēģina iejauk­ties cīņās pret vāciešiem, bet bez panākumiem. Vairā­kās lībiešu pilīs Alberts ieliek vācu bruņniekus.

Vāciešu panākumi uztrauc dāņus. Viņu valdnieks Valdemārs II, saukts Uzvarētājs, sūta 1206. gadā savu ^ret Sāmu salu Igaunijā, bet cieš neveiksmi.

Iekaroto Līvzemi Alberts veltī Svētajai Jaunavai Ma­rijai. Blakus „Livonijai" rodas otrs nosaukums — „Māras zeme" (Terra Mariana). Tā viduslaikos sauc Latviju un Igauniju. Mūsu dienās šai vārdā vēl jo­projām dēvē katoļticīgo Latgales novadu.

22

TĀLAVIEŠI SLĒDZ BĪSTAMU SAVIENĪBU

„Tā nobeidzās Tālavas tālā slava,

Tā nomira virsaitis Tālivalds." (Jānis Grīns)

Alberts vēlējās nostiprināt savu vald­nieka stāvokli iekarotajās zemēs. 1207. gadā viņš no­dod Līvzemi Vācijas karaļa — Švābijas Fīlipa virs­kundzībā un aizsardzībā. Fīlips savukārt nodod to Albertam atpakaļ valdīšanā. Līdz ar to Livonijas bīskaps kļūst Vācijas karalim padots valdnieks — ka­raļa vasalis. Liela nozīme tam gan nav. Vācijas vald­nieku vara viduslaikos arvienu vairāk mazinās. Ne pavēlēt, ne palīdzību sniegt Livonijai tie nespēj.

Tai pašā laikā arvienu uzstājīgāki kļūst zobenbrāļi — Alberta galvenais bruņotais spēks. 1207. gadā bīs­kapam jāpiekrīt, ka ]/ļ no visām iekarotajām zemēm iegūst Zobenbrāļu ordenis. Tas ir smags trieciens Albertam. Viņa cerības kļūt par vienīgo valdnieku ir iedragātas.

Zobenbrāļi arī tūlīt sāk rīkoties paši uz savu roku. Viens no viņu lielākajiem panākumiem ir kara savie­nība, ko tie noslēdz ar Tālavas latgaļiem. Tas noticis ap 1207.—1208. gadu. Līguma slēgšanā piedalījušies latgaļu kungi Tālivaldis, Varidots un Rūsiņš. Vācieši

iegūst tiesības celt vairākas nocietinātas pilis latgaļu novados.

Kāpēc tālavieši sabiedrojās ar varaskārajiem un neuzticamajiem zobenbrāļiem? Jādomā, ka viņi gribēja galīgi sagraut igauņu pretestību ziemeļos. Latgaļi jau ilgi bija Vidzemē spiedušies uz priekšu, bet igauņi pre­tojās sīksti. Vācieši tanī laikā latgaļiem, acīmredzot, vēl nelikās bīstami. Ar to palīdzību bez tam varēja cerēt labāk atsist arī krievu un leišu uzbrukumus. To­mēr šī ieroču savienība bija domāta galvenā kārtā uz­brukumam. To rāda turpmākie notikumi.

Tūlīt pēc savienības noslēgšanas sabiedrotie latgaļu, lībiešu un vācu karapulki iebrūk igauņu dienvidu no­vadā Ugaunijā (no „Ugaunijas" cēlies „Igaunijas" nosaukums latviešu valodā). Ar to iesākas gandrīz 20 gadu ilgais, nežēlīgais karš ar igauņiem. Daudz bries­mīgu un varonīgu darbu pastrādā šinī laikā, un daudz niknu, slavenu karotāju krīt cīņā.

Igauņi sauc palīgā krievus no Pliskavas un Novgo- rodas, bet leiši izmanto vispārējo kaušanos un dragā visus, kas viņu sirotājiem gadās pa ceļam.

Jau 1212. gadā latgaļi un lībieši sanaidojas ar mant­kārīgajiem zobenbrāļiem. Pāri zemei iet sauciens: „Esiet stipri un cīnieties, lai jums nebūtu jākalpo vā­ciešiem!"

Soteklas pilskungs Rūsiņš, viens no agrākajiem līgu­ma slēdzējiem, tagad piedalās cīņā pret zobenbrāļiem. Vācieši viņu dēvē par drošsirdīgu kara vadoni, un arī Rūsiņš pats ir apzinājies savus daudzo kauju nopelnus. Indriķa ehronikā atzīmēts viņa izteiciens: „Nākamās paaudzes vēl ilgi daudzinās manus kara darbus."

Šis bezbailīgais karotājs krīt negaidīti, savas pār­drošības dēļ. Gribēdams no Sateseles pils vaļņa sa­sveicināties ar savu bijušo draugu — Cēsu pils priekš­nieku, bruņnieku Bertoldu, Rūsiņš noņem bruņu cepuri. Tai brīdī kāda vācu bulta trāpa viņu pierē.

Vīlušies zobenbrāļos, tālavieši 1214. gadā slēdz līgu­mu ar bīskapu Albertu. To izdara Tālivalža dēli. Tie atzīst bīskapa virskundzību un solās pāriet no pareiz­ticības katoļticībā.

Nākošā gadā Tālavas valdnieka dēli, kopā ar bīskapa karavīriem, ielaužas Igaunijā. Mājās tie pārved bagātu laupījumu un nodod savam tēvam lielu daudzumu sud­raba (3 podus). Bet igauņiem izdodas slepeni nokļūt līdz Trikātas pilij un sagūstīt veco Tālivaldi, kad tas mazgājas pirtī. Šo notikumu izmantojis Jānis Grīns balādei „Tālivalda gals". Kad igauņi atprasa sudraba krājumus, Tālivaldis atbild:

„Ha! Tas, kas pēc maniem dārgumiem kārs, Var kaulus iet lasīt, ko mūžam es sējis, Ar kuriem balts nokrustots Tālavas ārs."

Saniknotie igauņi sadedzina savu veco pretinieku uz lēnas uguns. Tā 1215. gadā mirst Tālavas valdnieks, kam piederēja stiprās Trikātas un Beverīnas pilis. Viņa dēli Rameks un Druvvaldis steidz atriebties igau­ņiem, un vaidu kariem nav gala.

Nākošajos gados igauņi sauc palīgā krievus, un bīskaps Alberts nolemj aicināt talkā dāņu karali Val­demāru II Uzvarētāju.

1219. gadā dāņu flote izceļ karaspēku Ziemeļigau- nijā, un tas ieņem igauņu pili Lindanisu. Tās vietā uzceļ ,,Taani linn", kas igauņu valodā nozīmē—„Dāņu pils". No turienes radies Igaunijas galvaspilsētas Talli­nas nosaukums. Ziemeļigaunija nonāk dāņu karaļa varā.

Drīz pēc tam latgaļu, lībju un vācu armija galīgi salauž Dienvidigaunijas pretestību. To sadala savā starpā bīskaps un zobenbrāļi 1224. gadā.

Bet, šim cīņu posmam beidzoties, bijušie sabiedrotie vācieši ir uzkundzējušies arī Tālavai un sāk tur rīko­ties kā savās mājās, dalot latgaļu valsti savā starpā. Latgaļu kungi gan patur savas pilis, bet skaitās bīskapa apakšnieki (vasaļi).

Lai pagaidām izlīgtu ar krieviem, vācieši atzīst Plis- kavas tiesības uz pareizticības mesliem Tālavā.

Daudzi latgaļu kungi vēlāk jutās vīlušies un neap­mierināti. Ir zināms, ka kādi 40 no viņiem atstāja pilis un aizgāja uz Lietuvu, lai kopā ar savu brāļu tautu turpinātu cīņu pret svešniekiem.

Tā vāciešiem ar līgumu palīdzību bija izdevies pa­mazām pakļaut sev Tālavas valsti un iegūt savā varā Gaujas tirdzniecības ceļu uz Pliskavu un Novgorodu. Izmantodami latgaļu un igauņu senos asinsatriebības karus, ienācēji bija uzmetušies abām tautām par kungiem.

23

JERSIKAS PĒDĒJAIS KARALIS

Kritis bija Tālavas valdnieks Tālivaldis, viņa dēls Varibuls un pārdrošais karavadonis Rūsiņš. No ievai­nojuma cīņās pret igauņiem mira arī lībiešu lielkungs Kaupo.

„ — Sarkans spīd zobens un krusts — tā uztraukti čukstēja puisēns — Krusts viņiem sarkans no kauna, bet zobens no izlietas asins — Dusmīgi attrauca vecais .. ." (V. Strēlcrte: Jersikas izpostīšana)

Tanī laikā, kad bīskaps Alberts ar krusta karotājiem ierodas mūsu zemē, lielākajā latgaļu valstī — Jersikā, valda karalis Visvaldis. Viņam ir

labas attiecības ar Lietuvu, jo tas apņēmis par sievu leišu princesi, lielkunga Daugeruša meitu. Ar Polockas kņazu Visvaldis ir noslēdzis savienību. Indriķa chro- nika dēvē tos par draugiem. Ļoti iespējams, ka Vis­valdis pats ir cēlies no kādas vikingu dzimtas līdzīgi Polockas valdniekam Valdemāram (Vladimiram). Jer­sikas valstī jau lielā mērā izplatījusies kristīgā ticība. Galvaspilsētā ir vairākas pareizticīgo baznīcas.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x