Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1990. g., Издательство: -Jāņa sēta, Жанр: Историческая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis
Latviešu tautas piedzīvojumi
Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava
Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks
Trešais izdevums 1976. g.
Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA
Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju)
Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks
Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172
Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju.
Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru.
Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi.
Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī.
Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu.
Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni.
Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes.
Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi.
Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi".
PRIEKŠVĀRDS
SENIE LAIKI
1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13
2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5
3           Zemkopji un karavīri 17
4           Aizmirstie piedzīvojumi 20
5           Mirdzošie ieroči
22
6           Citi laiki, citi ieroči 24
7           Robežas un kaimiņi 26
8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28
9           Divās frontēs 30
10           Senās latvieSu ciltis 31
11           Kurši - latvieSu vikingi 33
12           KurSi turpina uzbrukt 36
13           Bagātā Zemgale 37
14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39
15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40
16           Krievu veltīgā ciņa 42
17           Vācieši soļo uz austrumiem 44
VIDUSLAIKI
18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51
19           Kā radās teika par Imantu 54
20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56
21            Skaldi un valdi 58
22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61
23            Jersikas pēdējais karalis 65
24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69
25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72
26            Viestura cīņas 75
27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi
29           Zemgales karalis Nameisis
30            Uguns un nakts
31           LatvieSi un igauņi vienā valsti
32           Ar zobenu un arklu 92
33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94
34           "Viru vai ķīlu" 96
35           LatvieSi Rīgā 98
36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100
37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102
38           Tatāru varas mantinieks 103
39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105
40            Pēc Pletenberga uzvaras
" '
41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0
42            Izpārdošana Māras zemē 112
JAUNIE LAIKI
43            Kur zobeni zemi dala 117
44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119
45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121
46            Jaunas cerības posta laikā 123
47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125
48            Bet muižnieki vēl turas 128
49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130
50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133
51            Svētās Māras paspārnē 135
52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137
53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140
54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144
56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147
57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150
58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153
59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5
60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158
61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161
62            Kāda valsts iet bojā 164
63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167
64            Kā gāju putni 170
65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173
66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175
VISJAUNAKIE LAIKI
67            Eiropas tautas mostas 181
68            Jaunie latvieSu vadoņi 183
69            Jaunlatviešu ciņa 187
70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190
71            LatvieSi atrod savu karogu 192
72            Tautas karoga nesēji 195
73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200
74            Jauni laiki, jaunas domas 202
75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205
76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208
77            LatvieSu Lielā revolūcija 210
78            Tauta pārņem varu 212
79            "Bēgot noSauts…" 216
80            Zaudējumi un ieguvumi 218
81            Latvija kļūst kaujas lauks 220
82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224
83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228
84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231
85            Izklīdinātie un apspiestie 234
86           Gatavošanās uzbrukumam 236
87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238
88            Dvēseļu putenis 242
89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245
90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250
91            Par vienotu Latviju 253
92            Lielais pārgājiens 255
93            Gals un sākums 258
94            "Latvijas pilsoņi!…" 261
95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266
97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270
98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274
99            Muižnieki zaudē cīņu 277
100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281
101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286
102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289
103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296
105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303
107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306
108            Doma par lielo Baltijas savienību 309
109           Latvijas lats 311
110           Zemes atjaunotāji 313
111           Jaunā rūpniecība 316
112           Līdzīgi saulei 320
113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323
114           Valsts bruņotie speķi 326
115           Demokrātiskais laikmets 330
116           Pasaules grūtie laiki 333
117           ApvCrsuma priekšvakarā 336
118            15. maija apvērsums 339
119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341
120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345
121           Pirmais solis uz padoSanos 348
122           Stajins pievāc laupījumu 352
123           Padomju vergu valstī 355
124            1941. gada jūnija notikumi 359
125            LatvieSi "Austrumzeme" 363
126           LatvieSi Austrumu fronte 367
127           Neuzvarētā Kurzeme 371
128            Divas pasaules 376
NOSLĒGUMS
"Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV.
Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis.
Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu.
Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā.
Uldis Ģērmanis,
Stokholmā
1990. gada pavasarī
vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS
Lasītājiem Tēvzemē

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Piecus gadus vēlāk (1225. g.) Viesturu aicina uz Rīgu, kur to mēģina pierunāt kristīties. To viņš norai­da, bet atļauj vienam svētniekam sludināt Kristus mā­cību savā valstī. Iespējams, ka viņš to dara, lai iegūtu laiku.

Jau pēc dažiem gadiem zemgaļi sāk karu. Kopā ar kuršiem tie ieņem un noposta nocietināto Daugavgrī- vas klosteri (1228. g.). Tam seko vācu iebrukums Zemgalē un zemgaļu karagājiens vācu pārvaldītajos lī­biešu novados. Tā mainīgās cīņās paiet Viestura mūža pēdējie gadi.

Pēc kāda zemgaļu uzbrukuma tos atceļā izdodas pārsteigt vāciešiem komtura (pilskunga) Markvarta vadībā. Ielenktais Viesturs gandrīz krīt vācu gūstā. Palicis bez ieročiem, viņš sagrābj degošu pagali no ugunskura un tomēr izcērtas caur vācu rindām. Vācu atskaņu chronika atzīmē:

„Un viņš izsita komturam Markvartam dažu labu zobu. .."

Drīz pēc tam — ap 1230. gadu — nemierīgais un drošsirdīgais zemgaļu valdnieks, augstdzimušais (tā viņu apzīmē vācu chronists) Tērvetes lielkungs Vies­turs, mirst.

Bet zemgaļu cīņa ar vāciešiem ir vēl tikai sākumā.

27

ZOBENBRĀĻU IZNĪCINĀŠANA

„Zemes klēpi dus tur kaujā kauto kauli,

Tūkstošiem lemts nebij ieraudzīt vairs sauli." (V. Plūdonis)

Apmēram vienā laikā ar vācu uzmāk­šanos Zemgalei un Kursai sākas viņu karš pret latvie­šu brāļu tautu — senajiem prūšiem. Prūši ir pieskai-

tāmi kareivīgākām un stiprākām baltu tautām. Šis karš izvēršas par vienu no asiņainākiem, kādu viduslaiku vēsture pazīst, un turpinās līdz 13. gadu simteņa bei­gām.

Ierosinājums nāk no kāda poļu valdnieka, kam prūši iedzinuši bailes. 1226. gadā viņš sauc palīgā vācu bru­ņinieku brālību, kas dibināta cīņai pret muhamedāņiem Palestīnā, l>et bijusi spiesta šo zemi atstāt. Vēlāk tas gan poļiem pašiem smagi atriebjas.

Šo karavīru organizāciju sauc par Vācu ordeni. Vi­ņu nozīme ir melns krusts uz balta mēteļa.

Prūšu stāvoklis vienā ziņā ir grūtāks, nekā pārējām baltu tautām. Viņiem ir sauszemes robeža ar vāciešiem, kamēr uz Livoniju karaspēks jāved pa jūru. Lai no­kļūtu pa sauszemi mūsu zemē, vāciešiem būtu jaizsi­tas cauri Lietuvai, kas šķir Latviju no Prūsijas.

To vācieši ļoti labi saprot un arī vairākkārt mēģina panākt. Tad arī vācu zemnieki varētu ieplūst Latvijā un Igaunijā un šīs zemes pārvācot.

Leišu milzīgais nopelns ir tas, ka viņi satriec šos vācu plānus. Ne mazāk kā seši Vācu ordeņa mestri 13. gadu simtenī krīt no leišu vālēm un zobeniem.

Pēc Viestura nāves vācieši lēnām sāk iespiesties Zemgalē. Arī Kursā viņu vara pieaug. Kad pienāk 1236. gada rudens, Zobenbrāļu ordenis rīko lielu ka­ragājienu pret Lietuvu. No Vācijas ieradušies talkā daudzi jauni krusta karotāji, kas vēlas izmēģināt roku pret pagāniem. Arī daļa zemgaļu spiesta piedalīties karā pret ciltsbrāļiem.

Kādu laiku bruņnieki ar panākumiem posta un lau­pa leišu zemē. Tikmēr leiši savāc karaspēku, lai sāktu izšķirīgu kauju, kad vācieši dosies atpakaļ ar laupīju­mu. Viņi sagaida bruņniekus kādā vietā, ko sauc par

Sauli. Nav skaidri zināms, vai tas noticis pie Šauļiem Lietuvā, vai pie Vecsaules Zemgalē.

Saules kauju apdzejojis Vilis Plūdonis. Zobenbrāļu gājienu pretī nāvei viņš attēlo šādi:

„Un kad dienas jau sešas bij steidzīgi iets, Tie nonāk pie Saules, tai vietā, Kur Mēmeles upe lielu līkumu liec, Zirgi putās, stāv saule jau rietā."

No kaujas izvairīties bruņnieki vairs nespēj, kaut gan vieta tiem nav izdevīga, un zirgi grimst purvainajā zemē.

Jau cīņas sākumā zemgaļi pāriet leišu pusē. Tagad zobenbrāļiem jāsamaksā par visām nodarītām pārestī­bām. Apvienotie leišu un zemgaļu spēki sarīko briesmī­gu vācu karaspēka izkaušanu. Pats ordeņa mestrs Folkvīns, viņa komturi, bruņnieki, vairāki vācu grāfi un liels daudzums krustnešu krīt šajā niknajā kaujā. Bēgošās vācu karaspēka atliekas cauri visai Zemgalei vajā un izkauj zemgaļi.

Līdz ar to Zobenbrāļu ordenis ir iznīcināts un beidz pastāvēt.

,,Tikai dažam brālim", rakstīts atskaņu chronikā, „bēgot pa meža tekam, izdevās nokļūt Rīgā un atnest šo bēdīgo vēsti."

Visa Zemgale ir atkal brīva no vāciešiem. Arī kurši saceļas, nosit iecelto bīskapu un padzen vāciešus.

Rietumlatvijas neatkarība ir atjaunota.

Vēl pirms Saules kaujas zobenbrāļi vē­lējās apvienoties ar Vācu ordeni Prūsijā. Tāpēc virs- mestrs sūta no Prūsijas divus bruņniekus, lai ievāktu ziņas par Zobenbrāļu ordeni. Atsauksmes par to ir tik sliktas, ka uz apvienošanos maz izredžu.

Tai laikā pienāk vēsts, ka leiši un zemgaļi iznīcinā­juši zobenbrāļus. Tad Vācu ordenis 1237. gadā nodi­bina savu nodaļu Livonijā. Tajā ieskaita arī zobenbrā­ļu paliekas, šo Vācu ordeņa nodaļu mēdz saukt par Livonijas ordeni, un tā locekļi nes līdzīgu tērpu kā brā­ļi Prūsijā — baltu mēteli ar melnu krustu. Iznīcināto vietā ir radies jauns bruņots spēks.

Saules kauja tomēr visiem vēl ir svaiga atmiņā, un vācieši vispirms izmēģina laimi austrumos. Viņi ieņem Pliskavu, bet 1242. gadā zaudē kauju pret Novgorodu uz Peipusa ezera ledus.

Apturēti austrumos, vācieši tagad savelk visus spē­kus pret brīvo Rietumlatviju. Viņi rīkojas piesardzīgi un, kur tas iespējams, ceļ stiprus mūra cietokšņus ka­reivīgo kuršu un zemgaļu nomākšanai. Bez tam tie cen­šas dabūt savā pusē daļu no latviešu kungiem un augst­maņiem, lai vājinātu pretestību.

Ar visu to iekarošana negrib veikties. Tiklīdz vācu karaspēkam kādā kaujā neveicas, saceļas visi kurši un zemgaļi un atkal iztīra savu zemi no svešniekiem.

28

JAUNAS CĪŅAS UN MIERA LĪGUMI

„Bet kā pasakā, kad, cērtot vienu galvu,

Velnam trejas ataug tanī vietā,

Griežas velnu bars kā dzirksteles pār kalvu . . . " (Ulafs Jansons)

Sevišķi lielu neveiksmi vācieši piedzīvo 1259./60. gadā, kad visi viņu astoņpadsmit gadu ilgie pūliņi tiek sagrauti. Ja viņiem nepārtraukti nepienāktu no Vāci-

jas palīgspēki apsisto vietā, tad tiem jau sen būtu no Latvijas un Igaunijas jāpazūd. Bet nocirsto galvu vietā ataug jaunas, un cīņas turpinās no paaudzes uz paaudzi. Apstrādājot savus laukus, kuršiem un zem­gaļiem nepārtraukti jātur zobens pa tvērienam.

Nespēdams gūt izšķirīgu uzvaru, Livonijas ordenis sāk lietot arvien mežonīgākus paņēmienus — nogali­na ievainotos, kauj bērnus un aizved iedzīvotājus uz citiem apgabaliem. Ar šādiem līdzekļiem 1267. gadā beidzot piedabū kuršus slēgt miera līgumu. Noteikumi tomēr ir ļoti mēreni. Kuršiem jāatzīst vācu virskun­dzība, jāpieņem kristīgā ticība, jāmaksā zināmi nodok­ļi un jāstrādā četras dienas gadā jauno kungu vajadzī­bām. Bet tie joprojām paliek brīvi ļaudis un patur sa­vus īpašumus. Kuršu kungi un augstmaņi (labieši) arī turpmāk nezaudē savas priekšrocības.

Piecus gadus pēc kuršiem arī zemgaļi slēdz mieru uz līdzīgiem noteikumiem (1272. g.). Tas notiek, kad krustnešiem izdodas ieņemt Mežotnes un Tērvetes pilis.

29

ZEMGALES KARALIS NAMEISIS

„Kā dun man atmiņā šo tavu kauju tracis, Kā platais zobens tavs man aplilbina acis." (E. Virza)

Septiņus gadus vācu soģi spriež tiesu Zemgalē un ievāc nodokļus. Septiņus gadus zemgaļi klusībā gaida pirmo izdevību, lai ķertos pie ieročiem.

Vācieši tomēr ļoti maldās, domādami, ka zemgaļi beidzot atzinuši viņu virskundzību.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x