Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1990. g., Издательство: -Jāņa sēta, Жанр: Историческая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis
Latviešu tautas piedzīvojumi
Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava
Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks
Trešais izdevums 1976. g.
Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA
Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju)
Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks
Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172
Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju.
Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru.
Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi.
Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī.
Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu.
Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni.
Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes.
Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi.
Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi".
PRIEKŠVĀRDS
SENIE LAIKI
1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13
2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5
3           Zemkopji un karavīri 17
4           Aizmirstie piedzīvojumi 20
5           Mirdzošie ieroči
22
6           Citi laiki, citi ieroči 24
7           Robežas un kaimiņi 26
8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28
9           Divās frontēs 30
10           Senās latvieSu ciltis 31
11           Kurši - latvieSu vikingi 33
12           KurSi turpina uzbrukt 36
13           Bagātā Zemgale 37
14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39
15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40
16           Krievu veltīgā ciņa 42
17           Vācieši soļo uz austrumiem 44
VIDUSLAIKI
18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51
19           Kā radās teika par Imantu 54
20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56
21            Skaldi un valdi 58
22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61
23            Jersikas pēdējais karalis 65
24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69
25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72
26            Viestura cīņas 75
27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi
29           Zemgales karalis Nameisis
30            Uguns un nakts
31           LatvieSi un igauņi vienā valsti
32           Ar zobenu un arklu 92
33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94
34           "Viru vai ķīlu" 96
35           LatvieSi Rīgā 98
36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100
37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102
38           Tatāru varas mantinieks 103
39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105
40            Pēc Pletenberga uzvaras
" '
41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0
42            Izpārdošana Māras zemē 112
JAUNIE LAIKI
43            Kur zobeni zemi dala 117
44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119
45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121
46            Jaunas cerības posta laikā 123
47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125
48            Bet muižnieki vēl turas 128
49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130
50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133
51            Svētās Māras paspārnē 135
52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137
53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140
54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144
56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147
57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150
58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153
59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5
60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158
61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161
62            Kāda valsts iet bojā 164
63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167
64            Kā gāju putni 170
65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173
66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175
VISJAUNAKIE LAIKI
67            Eiropas tautas mostas 181
68            Jaunie latvieSu vadoņi 183
69            Jaunlatviešu ciņa 187
70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190
71            LatvieSi atrod savu karogu 192
72            Tautas karoga nesēji 195
73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200
74            Jauni laiki, jaunas domas 202
75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205
76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208
77            LatvieSu Lielā revolūcija 210
78            Tauta pārņem varu 212
79            "Bēgot noSauts…" 216
80            Zaudējumi un ieguvumi 218
81            Latvija kļūst kaujas lauks 220
82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224
83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228
84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231
85            Izklīdinātie un apspiestie 234
86           Gatavošanās uzbrukumam 236
87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238
88            Dvēseļu putenis 242
89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245
90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250
91            Par vienotu Latviju 253
92            Lielais pārgājiens 255
93            Gals un sākums 258
94            "Latvijas pilsoņi!…" 261
95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266
97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270
98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274
99            Muižnieki zaudē cīņu 277
100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281
101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286
102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289
103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296
105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303
107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306
108            Doma par lielo Baltijas savienību 309
109           Latvijas lats 311
110           Zemes atjaunotāji 313
111           Jaunā rūpniecība 316
112           Līdzīgi saulei 320
113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323
114           Valsts bruņotie speķi 326
115           Demokrātiskais laikmets 330
116           Pasaules grūtie laiki 333
117           ApvCrsuma priekšvakarā 336
118            15. maija apvērsums 339
119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341
120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345
121           Pirmais solis uz padoSanos 348
122           Stajins pievāc laupījumu 352
123           Padomju vergu valstī 355
124            1941. gada jūnija notikumi 359
125            LatvieSi "Austrumzeme" 363
126           LatvieSi Austrumu fronte 367
127           Neuzvarētā Kurzeme 371
128            Divas pasaules 376
NOSLĒGUMS
"Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV.
Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis.
Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu.
Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā.
Uldis Ģērmanis,
Stokholmā
1990. gada pavasarī
vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS
Lasītājiem Tēvzemē

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

1279. gada pavasarī atkārtojas tas pats, kas notika pie Saules. Vācu karaspēks atgriežas no karagājiena Lietuvā, bet leiši to panāk pie Aizkraukles. Zemgaļu ka­ravīri, kas bijuši spiesti iet līdzi krustnešiem, pāriet lei­šu pusē. Vāciešus asinaini sakauj un atņem tiem Lie­tuvā iegūto laupījumu. Tas ir signāls visai Zemgalei — vecie karotāji ceļas atkal kājās. Zemgaļu brīvības karu šoreiz vada karalis Nameisis (saukts arī par Nameju jeb Nameiti). Viņš arī noslēdz cīņas savienību ar lei­šu karali Traidenu.

Ar pēkšņu uzbrukumu zemgaļi ielaužas Tērvetes pil­sētā un aplenc pili. Pēc dažu dienu cīņām arī pils krīt Nameiša rokās. Kādu bruņnieku zemgaļi notiesā uz nāvi un sakapā to zobeniem. Jādomā, ka tas bija no­ziedzies pret viņu karali. Pārējos dzīvi palikušos vā­ciešus no Tērvetes nosūta kā gūstekņus leišu karalim Traidenam.

Nameisis apmetas Tērvetes pilī un to par jaunu no­cietina. Drīz arī no visām pārējām Zemgales pilīm izsit vāciešus (izņemot Mežotni).

Vienā rāvienā Nameisis ir atjaunojis Zemgales ne­atkarību.

Kad pārsteigtie vācieši atjēdzas, tie sāk no visām malām vākt kopā karaspēku pret Nameiša valsti. Se­višķi no Prūsijas pa jūru Livonijas ordenis saņem atkal jaunus papildspēkus.

Vispirms krustneši iet triecienā pret zemgaļu gal­veno cietoksni — Tērveti, bet Nameisis atsit vācu uz­brukumu. Tad viņi mēģina ieņemt Dobeles pili, bet divreiz pēc kārtas zaudē cīņu.

Redzot, ka no vāciešiem miera nebūs, Nameisis no­lemj dot viņiem nāvīgu sitienu un vest zemgaļu armiju tieši pret Rīgu. E. Virza par to raksta:

„Uz Rīgas mūriem vērš viņš savas lūša acis, Viņš ilgi izlūko, līdz nāsis viņam trīs: Tur mūri paceļas, aug torņi debesīs."

ieņemt Rīgu nozīmē izsist vāciešiem galveno pamatu zem kājām.

„Un brīvi latviešiem, ja saprasts tiek tā mājiens,

Tad atnest iespētu viens vienīgs kara gājiens."

(E. Virza)

Vai Nameisis šajā karā mēģināja dabūt sev līdz arī citas latviešu ciltis, nav skaidri zināms. Ja tā bijis, tad tas tomēr nav izdevies. Vācu virskundzība no sākuma vēl nebija tik smaga. Ļoti iespējams, ka vairāki lat­viešu kungi atbildēja Nameisim tā, kā to tēlo Virza:

,,… Tik nodevas mēs samaksājam tiem. Mēs kungi pilnīgi par saviem novadiem."

1280. gada ziemā Nameiša zemgaļi dodas uz Rīgu. Bet nodevēji ir vāciešus brīdinājuši. Livonijas ordenis ir laikus savācis karapulkus un sagaida zemgaļus pie Lielupes.

Kaujā zemgaļiem ir panākumi, un tie pat sagūsta vācu virspavēlnieku — ordeņa landmāršalu, ko dzīvu nosūta leišu karalim. Bet pārsteigt vāciešus nav izde­vies, un Rīga ir sagatavojusies aizsardzībai. Nodevība ir izjaukusi Nameiša plānus, un viņš ved karotājus at­pakaļ uz Zemgali.

Nākošajā gadā vācieši apņēmušies darīt visu iespē­jamo, lai satriektu Nameiša varu. Mestra vadībā Rīgā pulcējas tiem laikiem milzīgs karaspēks, apgādāts ar kara mašīnām, lai dotos uz Tērveti.

E. Virza liek mestram sacīt šādu uzrunu:

,,Kopš Māras laipnība par šenes ļaudīm ausa, Ir kūrs, ir lībietis, ir latgalis to klausa. Vien tikai zemgaļos, tur pāri mežam šim, Par godu sātanam skan dziesmas, dejas dim. Un cik gan mūsējo nav cīniņos, to celtos, Uz zemes sēdušies, lai vairāk neuzceltos? Ak, Visuvarenam ir paticis tā lemt. Lai viņu kaulus vēl pa mežiem vilki kremt!"

No visām pusēm uz Rīgu steidz vācu karaspēka no­daļas :

,,Šurp steidzas komturi un viņu ciemu ļaudis,

To bruņu atspulga uz visiem mūriem zib.

Te bars šis iesaucas: — Mēs iesim! Dievs tā grib!—"

1281. gada augustā šis karaspēks aplenc stipro Tēr­vetes cietoksni. Vācu pusē šoreiz ir pārspēks, tomēr zemgaļi bezbailīgi aizstāv savu karaļpili. Pēc dažām dienām abas puses uzsāk miera sarunas. Vācieši pie­krīt, ka zemgaļi patur savas pilis, bet tiem jāatzīst vācu virskundzība, jāmaksā nodokļi, jāpieņem vācu soģi. Mieru noslēdz, un ordeņa mestrs pārtrauc uzbru­kumu. Tomēr neviena puse ar iznākumu nav apmieri­nāta.

Nameisis dodas uz Lietuvu 1111 cer ar leišu valdnieka palīdzību iznīcināt vācu varu. Nākošajos gados viņš ir viens no leišu karapulku vadoņiem cīņās pret Vācu ordeni Prūsijā. Viņa nolūku var saprast — no Prūsijas vācieši pastāvīgi saņem papildspēkus cīņai pret Zemga­li. Nemeisim cīņās Prūsijā veicas, un vairākas ordeņa pilis tiek ieņemtas un iznīcinātas

„Stāv liesmās Graudence, no leišiem jonī ņemta,

Marienvederē tik ogļu kaudze kūp,

Zem stipriem taraniem Kruststates mūri drūp .. ."

(Virza)

Bet no karagājiena Nameisim nav lemts vairs at­griezties. — Kā krita Zemgales karalis par to senās chronikas klusē.

Viņa nevaldāmā drosme, brīvības mīlestība un dē­kainās kara gaitas nav devušas mieru māksliniekiem. Tā rodas E. Virzas poēma ,,Karalis Nameitis" un A. Grīna romāns „Nameja gredzens".

30

UGUNS UN NAKTS

Karalis ir kritis, bet zemgaļi turpina cīņu.

,skan gaisā pavēles, pils tornī drūmi kauc

Bez apstāšanās rags, ko sargs no pūlēm ļimdams,

Pret visiem apvārkšņiem pūš gaisā nenorimdams.

Un baigiem kaucieniem, kas izskanē no šenes,

Skan pretī kaucieni no Raktes, Sidrabenes Un vecās Dobeles …" (E. Virza)

Lai atriebtos par Nameiša kara dar­biem un atņemtu zemgaļiem viņu vadoņus, vācieši ķeras pie vecas un pārbaudītas viltības. Ordeņa bruņnieki uzlūdz pie sevis zemgaļu kungus un karava­doņus. Dzīru laikā vācieši uzbrūk saviem neapbruņo­tajiem viesiem un tos visus nogalina.

Šī neģēlība tikai stiprina zemgaļu pretestību. Par mieru un padošanos vairs nevar būt runas. Sākas jauns, desmitgadīgs, nepārtraukts karš. Vācu bruņnieki sā­kumā mēģina ieņemt zemgaļu pilis, bet veltīgi. Iepazi­nušies ar svešnieku viltību 1111 nodevību, zemgaļi cīnās nāvi nicinādami.

Sevišķi nikni vāci uzbrūk Tērvetei, tomēr visi viņu triecieni sabrūk. Pārliecinājušies, ka atklātā cīņā Zem­gali nespēs uzvarēt, bruņnieki pāriet uz dedzināšanu un slepkavošanu. Netālu no Tērvetes tiem izdodas uz­celt stipru atbalsta punktu — Svētkalna pili (1286. g.). No turienes, tāpat arī no citiem cietokšņiem, tie rīko negaidītus uzbrukumus mierīgiem iedzīvotājiem. Viņi dedzina zemgaļu laukus un mājas, aizved lopus, gūsta un apkauj sievietes un bērnus. Nolūks ir Zemgali iz­postīt, izkaut un izmērdēt badā.

Zemgaļi savukārt uzbrūk Svētkalna pilij, bet nespēj to ieņemt. Tad viņi paši nodedzina savu karaļpili Tēr­veti un atkāpjas uz Rakti.

1287. gadā zemgaļi sarīko nakts uzbrukumu Rīgai, bet arī šoreiz vācieši jau laikus ir brīdināti. Ar visu to zemgaļi sakauj ordeņa brāļus un bruņu kalpus pie Rī­gas vārtiem, tomēr nepagūst ielauzties pilsētā. Atceļā tiem uzbrūk bruņnieki, bet tiek satriekti. Pats mestrs krīt kaujā.

Jauni palīgspēki pienāk no Prūsijas, un vācieši ne­atlaidīgi turpina Zemgales postīšanu. Zemgaļi atkāpjas arvien tālāk uz Lietuvas pusi. Atstājuši Kakti un Dobeli, tie pārceļas uz savu pēdējo cietoksni — Sidra- benes pili. 1290. gadā arī šī pils stāv liesmās: „Pār Rakti dūmi kūp, guns trako Sidrabenē, Virs mežu galotnēm spožs liesmu kūlis dej: Tur dobelnieki vēl met skatus Dobelei Un aiziet, atstājot no viņas pelnu kāpu. — Laiks visai Zemgalei nu iedegt bēru lāpu. —"

(E. Virza)

Tomēr viņi atsakās padoties. Pēc atskaņu chronikas ziņām ap 10(X).(XX) zemgaļu dodas tai pašā ceļā kā viņu karalis Nameisis — uz Lietuvu. Ja arī šis skaitlis būs pārspīlēts, tas tomēr rāda, ka liela daļa atstāj savu dzimteni. Šie sirdīgie cīnītāji vairo leišu spēkus un kopā ar tiem turpina cīņu pret vāciem. Nākotnē leišiem arī ir lemts galīgi sadragāt Vācu ordeņa bruņoto varu.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x