Žils Verns: Piecas nedēļas gaisa balonā

Ap 1850. gadu atgriezies Anglijā, Semjuels Fērgusons vēl vairāk aizraujas ar atklājumiem un līdz 1853. gadam piedalās kapteiņa Maklīra ekspedīcijā, apbraukādams Amerikas kontinentu no Bēringa jūras šauruma līdz Fār- vela ragam.

Par spīti dažādām grūtībām un klimata maiņām, Fērgu­sons ceļojumus iztur lieliski; pat vissmagākajos apstākļos viņš jūtas nevainojami; viņš ir īsta ceļotāja paraugtips — tāds spēj savu kuņģi izplest un saraukt pēc vajadzības, savas kājas izstiept vai savilkt atkarībā no guļamvietas, aizmigt dienā un pamosties jebkurā nakts stundā.

Tāpēc nav brīnums, ka' mūsu nenogurdināmais ceļotājs kopā ar brāļiem Šlāgintveitiem no 1855. gada līdz 1857. gadam apceļoja visu Tibetas rietumu daļu un pārveda no šīs ekspedīcijas interesantus etnogrāfisku pētījumu ma­teriālus.

Piedaloties dažādās ekspedīcijās, Semjuels Fērgusons vienlaikus bija arī pats aktīvākais un populārākais «Daily Telegraph» korespondents; šīs lētās, vienu peniju vērtās avīzes tirāža — četrdesmit tūkstoši eksemplāru dienā — nespēja apmierināt neskaitāmos-pieprasījumus. Lūk, tā doktors Fērgusons kļuva plaši pazīstams, kaut gan nepiederēja ne pie vienas zinātniskas iestādes, nebija ne Londonas, ne Parīzes, ne Berlīnes un ne Pēterburgas ģeo­grāfu biedrības vai ceļotāju kluba biedrs. Viņš neiestājās arī Karaliskajā politehniķu apvienībā, kur ietekmīga per­sona bija viņa draugs — statistiķis Kokbērns.

Gribēdams Fērgusonam izpatikt, šis zinātnieks reiz pie­solījās atrisināt šādu uzdevumu: zinot, cik daudz jūdžu savos ceļojumos Fērgusons nogājis apkārt pasaulei, ap­rēķināt, cik reizes lielāku darbu veikusi galva nekā kājas, ņemot vērā rādiusa starpību-. Vai arī, zinot jūdžu skaitu, ko nostaigājušas doktora kājas, aprēķināt viņa auguma garumu ar pareizību līdz vienai līnijai [3] .

Taču Fērgusons no zinātnieku biedrībām turējās tālāk, viņš drīzāk bija pieskaitāms tā saucamajai cīnītāju, nevis pļāpu sektai; pēc viņa domām, laiks bija jāizmanto liet­derīgāk, proti, pētījumiem un atklājumiem, nevis strī­diem un tukšām runām.

Stāsta, ka reiz kāds anglis ieradies Šveicē ar īpašu no­lūku — apskatīt Ženēvas ezeru; viņš iekāpis karietē, kur sēde'kļi izvietoti sānos kā omnibusā, un neviļus apsēdies ar muguru pret ezeru; kamēr kariete mierīgi braukusi apkārt ezeram, mūsu anglis ne reizi nav pagriezis galvu, lai uz to paskatītos, bet, atgriezies dzimtenē, lielā sajūsmā stāstījis par tā skaistumu.

Turpretī doktors Fērgusons savos ceļojumos bija ļoti vērīgi lūkojies apkārt un redzējis daudz. Starp citu, vē­rīgums bija viņam ļoti raksturīgs, turklāt mēs pamatoti varam piebilst, ka viņš bija mazliet fatālists, varbūt pat visai pārliecināts, jo paļāvās uz likteņi un providenci; doktors nereti apgalvoja, ka ceļojumos viņu velk dīvaina vara, stiprāka par paša gribu, tāpēc, šķērsojot zemeslodi, viņš atgādinot lokomotīvi, kas pati nav spējīga izvēlēties • virzienu un ir spiesta traukties pa sliežu ceļu,

«Es nesekoju savam ceļam, ceļš seko man,» viņš mēdza izteikties.

Tagad paskaidrosim, kāpēc Karaliskās ģeogrāfu bied­rības sapulcē klausītāju aplausus doktors Fērgusons uz­ņēma tik vēsā mierā: lepnība viņam bija sveša un iedo­mība jo vairāk, viņš pacēlās pāri tādiem dzīves sīku­miem. Neuzskatīdams savu priekšlikumu seram Frensisam M, i. ne par ko sevišķu, Fērgusons neievēroja, cik stipri tas ietekmējis klātesošos.

Pēc sapulces doktoru aizveda uz Ceļotāju klubu Pēl- mēla ielā, kur viņam par godu bija sarīkots lepns bankets. Tur bija bagātīga ēdienu izvēle. Vakariņu galdā pa­sniegtā store bija tikai dažus sprīžus īsāka par pašu Fēr- gusonu. Francijas vīni tur plūda straumēm līdz ar ne­skaitāmiem tostiem par godu izcilajiem ceļotājiem, kuriem Āfrikas pētījumi bija sagādājuši -slavu. Tostus uzsauca gan dzīvo ceļotāju veselībai, gan aizgājušo piemiņai īsti angliskā garā, proti, alfabēta secībā; tika pieminēti šādi ceļotāji: Abadi, Adamss, Adamsons, Andersons, Arno, Beiki, Boldvins, Bārts, Batuda, Bīks, Beltrams, di Berba, Bimbači, Bolonjēzi, Bolviks, Boldzoni, Bonemens, Brisons, Brauns, Brjūss, Brenrollē, Bērčells, Burkhards, Bērtons, Dēbono, Dekēns, Denhems, Dēzavanšērs, Diksens, Dik- sons, Dočārs, Dišaiji, Dunkaņs, Dirāns, Dirulē, Diverjē, Erhards, d'Eskairaks de Lotīrs, Ferrē, Frenels, Fogels, Ga- linjē, Galtons, Golberī, Hāns, Halms, Harnjē, Hekārs, Heiglins, Hornmans, Hautons, Imbērs, Kaijo, Kaijē, Kauf- nians, Kempbels, Kepmans, Klapertons, Klotbeijs, Ko- lomjē, Kurvals, Kemings, Kanī, Knoblehers, Krapfs, Kum- mers, Lafargs, Lengs, Lažaijs, Lambērs, Lamirāls, Lampri- jērs, Džons Lenders, Ričards Lenders, Lefevrs, Ležāns, Levaijāns, Livingstons, Makartijs, Madžiārs, Mezāns, Mal- zaks, Mofāts, Moljēns, Monteiro, Morisons, Mungo Pārks, Neimans, Overvegs, Panē, Partario, Paskāls, Pīrss, Pedijs, Penē, Pitriks, Ponss, Prakss, Rafenels, Rats, Rebmans, Ri- čardsons, Rilē, Ričijs, Rošē d'Erikūrs, Rfcngavi, Rošērs, Ripels, Soņjē, Spīks, Šteidners, Tibo, Tompsons, Torntons, Tūls, Tausni, Trotē, Taki, Tirvits, Valbergs, Vailds, Vo- deijs, Veisjērs, Vensāns, Vinko, Varingtons, Vašingtons, Veras, Žofruā; visbeidzot tika uzsaukts tosts doktoram Fērgusonam, kura apbrīnojamam pasākumam vajadzēja, apkopojot visu priekšteču veikumu, papildināt Āfrikas pētījumu sēriju t

Nākamajā dienā, piecpadsmitajā janvārī, avīze «Daily Telegraph» publicēja šādu rakstu:

«Beidzot Āfrikas plašo tuksnešu noslēpums tiks atklāts. Mūsdienu Edips atrisinās mīklu, kuras atslēgu sešpadsmit gadsimtos nav varējis atrast neviens zinātnieks. Senos laikos mēģinājums meklēt Nīlas iztekas avotus (forites Nili queiere) nozīmētu neprātīgu eksperimentu, neīste­nojamu sapni. -

Doktors Bārts nogāja līdz Sudānai pa Denhema un Kla- pertona iemītajām takām, doktors Livingstons drosmīgi veica pētījumus no Labās Cerības raga līdz Zambezi ba­seinam, kapteiņi Bērtons un Spīks atklāja lielos iekšzemes ezerus; tā modernajai civilizācijai tika pavērti trīs jauni * ceļi; to krustpunkts, kuru nevienam vēl nav izdevies sa­sniegt, atrodas pašā Āfrikas sirdī. Lai nokļūtu pie šā mērķa, jāziedo visi spēki.

Un tagad zinātnes pionieru drosmīgo darbu turpinās doktors Fērgusons, kura lieliskie pētījumi ne reizi vien nodoti mūsu lasītāju vērtējumam.

Šis bezbailīgais atklājējs (discoverer) nolēmis gaisa ba­lonā šķērsot Āfriku no austrumiem līdz rietumiem. Ja esam pareizi informēti, tad apbrīnojamā ceļojuma izejas punkts būs Zanzibāras sala Āfrikas austrumu piekrastē. Kas attiecas uz ceļojuma galamērķi, tas zināms vienīgi providencei.

Priekšlikums par šo zinātnisko ekspedīciju vakar tika - oficiāli pavēstīts Karaliskās ģeogrāfu biedrības sapulcē; pasākuma izdevumu segšanai asignēti divi tūkstoši pieci simti sterliņu mārciņu.

Mēs nemitīgi informēsim lasītājus par ekspedīciju, ku­rai nav bijis līdzīgas visā ģeogrāfijas vēsturē.»

Kā varat iedomāties, šī vēsts bija īsta sensācija; vis-; pirms tā sacēla šaubu vētru; doktors Fērgusons likās pār­dabiska būtne, ko izgudrojis Barnems, kurš reiz bija «uzdarbojies» Savienotajās Valstīs un nu acīmredzot ga­tavojās «apstrādāt» Angliju.