DŽERALDS DARELS - BAFUTAS PĒDDZIŅI

Pat tad, kad mana dzīvnieku kolekcija tika izcelta krastā, es neizjutu atvieglojumu un lepnumu kā citkārt.

Matainās vardes bija labi pārcietušas ceļojumu, tāpat arī sauslapas krupji; Cārlijs un Mērija skaļi klaigāja savos būros, kad viņus pacēla no borta. Mīlulis grauza cukurgraudiņu un cerīgi lūkojās uz daudzajiem ļaudīm, kas rosījās uz klāja, bet ūsainais mērkaķītis bija pabā­zis degunu caur stiepļu pinumu, ūsas viņam bija spīdī­gas kā jauniņam ziemsvētku vecītim.

Jā, pat šis nomierinošais skats, kad visi mani dārgie dzīvnieki pēc tik gara un bīstama ceļojuma sveiki un veseli noņemti no kuģa, pilnībā nespēja atlīdzināt mazā Idiurus zaudējumu; mēs ar Smitu grasījāmies atstāt kuģi, kad pie mums pienāca mans draugs jūrnieks. Viņš bija dzirdējis bēdīgo ziņu par Idiurus un dziļi pārdzī­voja mūsu kopīgo pūliņu neveiksmi.

Starp citu, — es atvadīdamies sacīju, — man ļoti gribas zināt, no kurienes jūs okeāna vidū izrāvāt tos avokado augļus.

Viņš pavērās apkārt, lai būtu drošs, ka mūs kāds ne­noklausās.

Labi, draugs, pateikšu ari, tikai turiet mēli aiz zo­biem, — viņš aizsmacis čukstēja. — Kapteinim ļoti garšo avokado, skaidrs? Un viņam ledusskapī bija liela kaste ar tiem. Viņš vienmēr ved sev līdzi tādu kasti ar avokado, skaidrs? Un es vienmēr paņēmu dažus un iedevu jums.

Tātad jūs gribējāt teikt — tie bija kapteiņa avo­kado? — es samulsis vaicāju.

Nu zināms. Bet viņš jau neko nemanīs, — mans draugs priecīgi apgalvoja, — jo ikreiz, kad es no kastes izņēmu dažus viņa augļus, es tajā ieliku atpakaļ tikpat daudz jūsējo.

Muitas ierēdņi nekādi nespēja saprast, kāpēc, rādī­dams viņiem mūsu skalu grozus, es smējos locīdamies, un viņi neuzticīgi mani vēroja. Diemžēl joks, kas mani uzjautrināja, nav tāds, ko var stāstīt citiem.

Lasītājam Džeralda Darela vārds saistās ar apbrīnojamu mīlestību uz dzīvniekiem, humānu attieksmi pret dabu un apkārtējo pasauli. Darela grāmatas lasa visdažādākā vecuma un profesiju cil­vēki ar ļoti atšķirīgu dzīves pieredzi. Par Darela darbu un viņa nākotnes iecerēm interesējas skolēni un pensio­nāri, Lielā Tēvijas kara veterāni un studenti, kuri domā arī par Dzimtenes dabas aizsardzību. Savās vēstulēs viņi raksta par malu medniecību, upju piesārņošanu, bezatbildīgu attieksmi pret meža bagātībām — par vi­sām tām parādībām, kādas pie mums diemžēl vēl bieži sastopamas. Lasot šīs vēstules, jūtams, kā pieaug ne­samierināmais cīnītāju pulks par dzimtās puses dabas bagātību saglabāšanu, kā cilvēki kļūst par īstiem, rūpī­giem dabas — putnu un zvēru, "mežu, upju un tīrumu saimniekiem. Un tieši tā izpaužas Darela grāmatu au­dzinošā ietekme. Personības audzināšana ir pirmais ne­pieciešamais solis kolektīva izaugsmē.

Diemžēl mums vēl ir maz Darela grāmatām līdzīgu sacerējumu. īsta, apzinīga mīlestība uz visu dzīvo pie­mīt vēl samērā nelielai iedzīvotāju daļai. Cik bieži, pa­staigājoties ar suni, jānoklausās sašutuma pilni, dus­mīgi izsaucieni: «Ko jūs darāt? Te taču staigā bērni!» Vai tas nav neizprotams stulbums — uzlūkot suni un bērnu par nesavienojamiem pretstatiem? Šādās reizēs man tūliņ ir skaidrs, ka cilvēks, kas izsaka tamlīdzīgu protestu, nekad nav lasījis Lorenča un Gržimeka grā­matas, nav dzirdējis par Darelu un Džoju Adamsoni. Un man visvairāk žēl viņa bērnu, kuru_ dabiskās tieksmes «rūpīgais tētis» jau agrīnā bērnībā norobežo ar nepārvaramu barjeru. Nav grūti izprast saikni starp šo barjeru bērnībā un cietsirdīgo attieksmi pret dabu, ko dažkārt parāda pieaugušais. Esmu pārliecināts: ja šādā ģimenē iekļūtu Darela grāmata, bērna psiholoģija un pasaules uztvere izveidotos citāda. Neviens graudiņš īsta humānisma, ko cilvēks iegūst bērnībā, turpmākaja dzīvē nepazūd bez pēdām.

Protams, ne jau vienīgi tas nosaka Darela grāmatu vērtību. Viņa grāmatas, bez šaubām, ir rakstītas ar meis­tara roku; to vienreizējā savdabība parādās it visur: dzīvajā dabas uztverē, valodas tēlainībā, pašā dzīves vērojumā. Darelam allaž izdodas atklāt tādus lietu un pa­rādību aspektus, kas ļauj lasītājam ar citādām acīm ska- tit to, kas liekas jau sen zināms. Sajā pastāvīgajā, visur rodamā «atklājumā» slēpjas īpašs valdzinājums, kaut kāds pievilkšanas spēks, kas neļauj atrauties no grāmatas.

Katra Darela grāmata ir zinātnisks pētījums par dzīv­niekiem, dabu un ļaudīm tai zemē, kuru viņš apmeklē savā kārtējā ekspedīcijā. Sis pētījums iespiežas lasītāja atmiņā uz visu mūžu, it kā viņš pats būtu apmeklējis šo zemi. Teikšu vēl vairāk: man pat liekas, ka patiešām esmu tur bijis.

«Bafutas pēddziņi» ir viens no agrīnajiem Darela literārajiem darbiem. Turpinājums «Bafutas pēddzi­ņiem» ir «Zvēru dārzs manā bagāžā». Lasītājs «Bafutas pēddziņos» no jauna sastapsies ar jau iepazīto Bafutas Fonu un viņa dzīvespriecīgajiem, jautrajiem pavalstnie­kiem. Cerams, laika distance starp abiem sacerējumiem nemazinās atkalredzēšanās prieku.

Tiem, kas interesējas par pašu Darelu, varu pavēstīt, ka viņš ir pilns enerģijas un radošu ieceru. Viņa lite­rārā raža pēdējā laikā ir divas grāmatas: «Putni, zvēri un radinieki» un «Butes filejs». Abas grāmatas aptver Darela zēna gadus, tomēr cilvēkiem tajās ierādīta lie­lāka loma nekā dzīvniekiem.

Zooloģiskais dārzs Džersijā, ko dibinājis un vada Džeralds Darels, turpina vākt tos dzīvniekus, kuriem draud izmiršana. Tas ievests sevišķi nozīmīgo zoolo­ģisko dārzu sarakstā, un to atbalsta Starptautiskais dzīvnieku aizsardzības fonds.

1972. gada vasarā Džersijā notika Fonda kārtējā val­des sēde, ko vadīja Pīters Skots (pazīstamā Antarktikas ceļotāja kapteiņa Skota dēls). Sēdes darba kārtībā sva­rīgu vietu ieņēma ekskursija pa Džersijas zooloģisko dārzu. Ekskursiju vadīja Džeralds Darels.

Vai tas neliecina, ka viņa nopelni atzīti visā pasaulē!

V. Flints,

bioloģijas zinātņu kandidāts (Priekšvārds krievu izdevumam)

TOC \o "1-3" \h \z Esam atbraukuši 5 DŽERALDS DARELS BAFUTAS PĒDDZIŅI STĀTI PAR DABU DŽERALDS DARELS BAFUTAS PĒDDZIŅI VELTĪJUMS KENETAM SMITAM, ATCEROTIES FONUS, LIEKOS ZOBUS UN LIDOJOŠAS PELES

Krupji un dejojoši pērtiķi 8 DŽERALDS DARELS BAFUTAS PĒDDZIŅI STĀTI PAR DABU DŽERALDS DARELS BAFUTAS PĒDDZIŅI VELTĪJUMS KENETAM SMITAM, ATCEROTIES FONUS, LIEKOS ZOBUS UN LIDOJOŠAS PELES

Bafutas pēddziņi 25

Dunošā vāvere 40

Karalis un konga ……… 58

Mataino varžu medības 75

Čūskas un «šiliņi» 88

Ke fong gū 105

Viltus aklā čūska … 119

Fons un zelta kaķis ……. 132

Zooloģiskais dārzs zem brezenta … 145

Lidojošo pe]u mežs 159

Pērtiķu valstība . 181

Braucam mājās 191

Pēcvārds 198

HB Ns 809

Džeralds Darela BAFUTAS PĒDDZIŅI

Redaktore J. Roze, Māksi, redaktors A. Lipins, Tehn. redaktore D. Pastare. Korektore K. Rum- bēna.

Nodota salikšanai 1977. g. 3. februārī. Parakstīta iespiešanai 1977. g. 16. maijā. Tipogrāfijas papīrs Nr. 2. formāts 84X108/32. 6,25 fiz. iespiedi.; 10,5 uzsk. iespiedi.: 10,83 izdevn. 1. Metiens 45 000 eks. Maksā 1 rbl. 29 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 155/28278-J 2576. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa» Rīgā. Ļeņina Ielā 137/139. Pašūt. Nr. 548-L.